Digitālās televīzijas lietā Rīgas apgabaltiesa šodien pēc prokurora Edvīna Piliksera lūguma lietas materiāliem pievienoja dokumentus par 30 administratīvajām lietām, kas vērstas pret apsūdzēto polittehnologu Jurģi Liepnieku.
Pret Liepnieku - 30 administratīvās lietas (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms tiesas debašu sākšanas Piliksers lūdza atjaunot tiesas izmeklēšanu, lai lietai pievienotu dokumentus par Liepnieka izdarītiem 30 administratīvajiem pārkāpumiem. Prokurors norādīja, ka šis apstāklis nepārprotami raksturo apsūdzēto personu un «liecina par šīs personas attieksmi pret Latvijā pastāvošo tiesisko kārtību».
Līdz šim Pilikseram šis apstāklis neesot bijis zināms, un viņš neesot varējis iedomāties, ka sabiedrībā plaši pazīstamais Liepnieks ir «sistemātisks likuma pārkāpējs».
Liepnieks tiesā pauda viedokli, ka ar šo lūgumu prokurors pauž savu negatīvo attieksmi pret viņu. Liepnieks iebilda pret dokumentu pievienošanu. Viņa advokāts Varis Klotiņš sacīja, ka dokumentu pievienošana novedīs pie nevienlīdzīgas attieksmes un radīs nevienlīdzīgu stāvokli attiecībā pret pārējiem apsūdzētajiem.
Tiesa lietas materiāliem pievienoja arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 20.janvāra lēmumu par lietvedības izbeigšanu Liepnieka administratīvā pārkāpuma lietā par necieņas izrādīšanu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā. Liepnieku lūdza saukt pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu piespriež naudas sodu līdz 350 eiro vai administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Pēc tam tiesā tika sāktas tiesas debates, pirmajam vārdu dodot prokuroram Pilikseram.
Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma viņai izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.
Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nesen nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Liepnieks, Guntars Spunde, Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.
LETA arī ziņoja, ka šā gada aprīļa otrajā pusē prokurors Piliksers digitālās televīzijas lietā nolēma grozīt apsūdzību. Vairāk nekā četros gados tiesā nopratināti 110 liecinieki, kuru liecībās izskanējušas gan jaunas, gan papildinošas detaļas, apstākļu papildinājumi un precizējumi, kā arī lietai ir pievienoti jauni materiāli, piemēram, ārvalstu dokumenti, savu lēmumu toreiz skaidroja prokurors.
Piliksers norādīja, ka apsūdzība tiek grozīta «papildināšanas vai precizēšanas virzienā», taču tās būtība paliek nemainīga.
Kā ziņots, vairāk nekā piecus gadus iztiesātā digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» un «Kempmayer Media Limited» meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.