Šonedēļ Lietuvā notikušā konferencē ieradās vairāki redzamākie Krievijas oficiālās varas pretinieki, viņu vidū arī kādreizējais naftas magnāts, vēlāk Krievijas galvenais politieslodzītais Mihails Hodorkovskis. Krievijas nākotni neviens no viņiem nezīmē īpaši cerīgu. Gan viens no bijušajiem Krievijas premjeriem, gan vairāki Putina režīmam netīkami viedokļu līderi īpaši iesaka mums Latvijā uzmanīties no Krievijas vēlmes skalot vietējo krievvalodīgo smadzenes ar propagandu un meliem.
Šonedēļ Rīgā bija ieradies viens no Hodorkovska sabiedrotajiem, publicists un analītiķis Staņislavs Belkovskis. Viņš par iespēju šobrīd opozīcijai pārņemt varu Krievijā ir skeptisks, jo pašreizējā varas sistēma nepieļaujot brīvu vēlēšanu norisi. «Cik saprotu, laikā, kad 2013.gada decembrī Mihails iznāca no cietuma, nekādu formālu vienošanos starp Hodorkovski un Putinu nebija. Tāpēc nekādu pienākumu pret Putinu Hodorkovskim arī nav. Pats Hodorkovskis man ir teicis un teicis daudziem, ne tikai man, ka pēc viņa iekšējām sajūtām jebkādas saistības pret Putinu viņam beidzās 2014.gada augustā, kad beidzās Krievijas Augstākās tiesas noteiktais viņa apcietināšanas termiņš. Netiešās vienošanās darbojās no 2013.gada decembra – apžēlošanas laika un līdz 2014.gada augustam. Jebkurā gadījumā pieļauju, ka Hodorkovskim ir plāns vadīt Krieviju, bet problēmu Krievijas politikā arī nav mazums. Izdosies viņam vai ne – pateikt nav iespējams, jo Krievijā šobrīd nav legālās politikas. Nav legālas opozīcijas, nav demokrātisko institūtu. Tas nozīmē –
varas maiņa iespējama tikai pēc virknes ārkārtas notikumu, kurus prognozēt neviens neuzņemsies,»
skaidro Belkovskis.
Jautāts, kādas būs Krievijas prezidenta Vladimira Putina beigas, Belkovskis atbild: «Man gribētos, ka Vladimirs Vladimirovičs pavadītu laimīgas vecumdienas – pēdējos 15-20 savas dzīves gadus kādā Alpu namiņā. Bet baidos, ka tas neizdosies. Un
Vladimirs Vladimirovičs pametīs savu amatu tikai miris.
Kāda iemesla dēļ tas varētu notikt – tas jau ir cits jautājums.»
Šonedēļ Viļņā sabrauca vairāki ietekmīgi Vladimira Putina oponenti – Kiseļovs, Kasjanovs, Hodorkovskis. Visi ir vienisprātis, ka
veids, kā cīnīties ar Krievijas propagandu, ir veidot jaunu Eiropas televīzijas kanālu krievu valodā.
Hodorkovskis Lietuvas ārlietu ministrijas sanāksmē «Snow meeting» izpelnījās vislielāko ievērību, taču Hodorkovska birojs savu vadītāju īpaši sargāja no žurnālistiem. Jau iepriekš bija stingri pieteikts – Lietuvā intervijas viņš nesniegs nevienam medijam.
Hodorkovskis kritizē Eiropu par tās nevēlēšanos vērsties pret Krieviju. Eiropa neko nedarīja, kad Krievijā iznīcināja brīvo presi, likvidēja vārda brīvību, sagrāva tiesu sistēmu. Šobrīd ieviestās ekonomiskās
sankcijas trāpa vienkāršajiem cilvēkiem, bet galvenie vainīgie turpina uzdzīvi.
Nepieciešams sist pa koruptīvajiem mehānismiem, naudas atmazgātājiem un biznesmeņiem, kuri patiesībā pārvalda pie varas esošo īpašumus. Bet Eiropa to vai nu nespēj, vai negrib.
Fonda «Atvērtā Krievija» dibinātājs Hodorkovskis uzsver: «Nevajag palīdzēt Putinam un viņa draugiem izveidot Krievijas iekšienē krievu pasaules glābēju tēlu. Tieši pretēji. Eiropai būtu jāparāda, ka nekaunīgā, neierobežotā, nelikumīgā bagātību raušana ir vienīgais šo cilvēku mērķis. Ka,
piesedzoties ar runām par Krievijas varenību, patiesībā viņi izzog savu valsti.
Grauj tās starptautisko autoritāti, atņemot nākamajām paaudzēm nākotnes perspektīvas. Eiropā ir, ko par šo tēmu teikt. Bet tā nez kādēļ kautrīgi klusē. Izrādās – ir daudz vieglāk pieņemt sankcijas, nekā atklāti izstāstīt, kādus labumus Rietumos izmanto režīma dalībnieki un kas uzstājas viņu aizstāvībai. Un kāpēc uzstājas viņu aizstāvībai.»
Andrejs Piontkovskis ir politologs, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Krieviju un Putinu. Pirms astoņiem gadiem Piontkovski vainoja ekstrēmismā un centās notiesāt, bet tas neizdevās. Vēl nesen viņš Igaunijas televīzijā paziņoja, ka Krievija Latvijā un Igaunijā uzvedas līdzīgi kā pirms iebrukuma Ukrainā. Militārā spēka demonstrācija pierobežā, propaganda medijos un apvainojumi krievvalodīgo tiesību pārkāpumos – tas viss esot hibrīdkara sastāvdaļa.
Piontkovskis uzskata, ka visefektīvākais cīnītājs ar Krievijas propagandu Latvijā ir pats Putins: «Man ir stāstījuši cilvēki Latvijā, ka tā paša Ušakova kunga pozīcija, kas personīgi arī Putina propagandas proponents, viņa reitingi ir nopietni krituši pēc Krimas aneksijas. Jo cilvēki redzējuši, ka, iespējams, tas var būt nākamais solis.»
Putina nostiprināšanās Krievijas prezidenta amatā iezīmējās ar mērķtiecīgu citādāk domājošo mediju pārņemšanu. Pirmais krita NTV - žurnālistus nomainīja, iecēla jaunu vadību. Agrākais NTV ģenerāldirektors Jevgeņijs Kiseļovs jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ukrainā. Līdzīgi kā deviņdesmitajos viņš savos izteikumos ir tiešs un skarbs. Uz jautājumu, kā būtu iespējams izskaidrot Ukrainā notikušo cilvēkam, kurš skatījies tikai Krievijas televīzijas kanālus, Kiseļovs atbild – ar viņu būtu jārunā kā ar garīgi slimu.
«Kā cīnīties ar Krievijas propagandu? Neskatīties un neklausīties,»
saka Kiseļovs.
Ar Kiseļovu telekompānijā NTV kopā strādāja Vladimirs Kara-Murza. Šobrīd viņš vada Mihaila Hodorkovska fondu «Atvērtā Krievija». Viņaprāt, visuzskatāmāk Krievijas mediju lomu parāda vēlēšanu rezultāti. Pēc tiem spriežot, īpaši liela ietekme televīzijām ir Latvijā.
«Ņemsim vienu faktu – kad bija Valsts domes vēlēšanas 2011.gadā, pašā Krievijā Putina partija «Vienotā Krievija» nespēja savākt pat 50%. Tikmēr Lietuvā starp krievu pilsoņiem, kas dzīvo Lietuvā un kuri balsoja, «Vienotā Krievija» saņēma 54%, Igaunijā 67%, bet Latvijā 76%. Absolūts bezprecedenta skaitlis, kas liecina, ka
smadzeņu skalošanas mašīna strādā. Un strādā pat ārpus Krievijas,»
norāda Kara-Murza.
Viņš uzsver, ka Krievijas mediju monopols ir jāpārtrauc. «Tāpēc jau vairākus gadus, kā satieku kolēģus no Baltijas valstīm, mudinu neatdot šo informācijas lauku Putinam un veidot līdzvērtīgu informatīvo resursu krievu valodā, un tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka beidzot Eiropas Savienības līderi, tai skaitā no Baltijas valstīm, beidzot nonākuši pie šīs idejas, un gribu viņiem novēlēt veiksmi.»
Ideja, ko piemin Hodorkovska fonda vadītājs, ir vienota Eiropas televīzija krieviski runājošajiem. Nākamnedēļ par to spriedīs visi Eiropas ārlietu ministri sanāksmē Briselē. Neoficiāli aplēsts, ka
šādas televīzijas startam būtu nepieciešami 20-25 miljoni eiro.
Vēl gan iecere esot diezgan negatava un «zaļa».
«Es esmu skaitījis - ir līdz 12 valstu, kas tādā vai citādā pakāpē šo ideju atbalsta. Mums ir, protams, Baltijas valstis, Skandināvijas valstis, Lielbritānija, ir arī daļa Austrumeiropas valstu. Ir tādas, kas nav izteikušas savu viedokli, un es jau arī minēju, ka ir tādas, kas ir ļoti skeptiskas. Tā ka nekur nav garantēts, jo lēmums ir jāpieņem ar vienbalsības principu, ka tā vai cita ideja, kas šobrīd skan, var tikt beigās arī īstenota,» skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs, kurš vadīja valdību pirmajā Putina prezidentūras laikā, Krievijas prezidenta popularitāti skaidro ar labi nostrādāto propagandu. Kasjanovs prognozē, ka
Krievijas finanšu rezerves tai ļautu virs ūdens noturēties vēl ne vairāk kā divus gadus.
Tāpēc Eiropai ir jābūt vienotākai nekā jebkad agrāk un nedrīkst sankcijas atcelt. Ja padosimies un meklēsim kompromisus, Krievijā vēl gadiem nekas nemainīsies. Kā Kasjanovs teica sarunā ar «Nekā personīga» - tieši tikpat izlēmīgiem ir jābūt, analizējot informāciju, ko Latvija saņem no Krievijas medijiem.
«Es piekrītu, ka ir iemesls būt tik ļoti satrauktiem par propagandu, jo Krievijā viss ir propaganda. Un es zinu, ka Krievijas televīzijas kanāli, kuriem ir pieeja arī auditorijai šeit, arī nodarbojas ar propagandu, tāpēc tas ir jautājums, kā interpretējami jūsu likumi,» norāda Kasjanovs. Ideju veidot kopēju Eiropas Krievijas kanālu krievvalodīgajiem viņš uzskata par pareizu, ja vien to neveido kā kontrpropagandu.
«Mums nav nepieciešama vienpusīga informācija. Mums ir nepieciešama objektīva informācija.
Un tas, kas šobrīd notiek ar Krievijas kanāliem un kā tur tiek pasniegta informācija, un kā tiek izklāstīti melīgi fakti, un kā tie tiek argumentēti - tā ir nepieņemama lieta,» viņš uzsver.
Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem pierobežā,
saka ietekmīgs militārais eksperts, Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesors Džulians Lindlejs Frenčs. Ja krīzes laikā valsts balsta privāto biznesu, palīdzība būtu jāsniedz arī medijiem, lai to saturs sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Vairākkārt ziņots, ka pierobežā iedzīvotāji var uztvert pat vairākus desmitus bezmaksas kanālu no Krievijas un Baltkrievijas. Šādas puslegālas televīzijas uztveres iespējas izmanto 200 000 mājsaimniecību. Ja iedzīvotāji tur bez maksas spēj skatīties Krievijas kanālus, šajos krīzes apstākļos valstij jādara viss, lai tikpat viegli pierobežā varētu piekļūt Latvijas televīzijām. Ja nepieciešams – arī bez maksas, uzskata Frenčs.
«Ir laiki, kad politika kļūst daudz svarīgāka nekā bizness.
Un šis ir viens no šādiem laikiem, kad mums jāspēj pārliecināt visus krieviski runājošos pilsoņus, ka viņi ir daļa no mūsu nacionālās kopienas, vai tas ir Lielbritānijā, Latvijā, vai kur citur. Biznesu vajag atbalstīt no valsts, ES – vienalga. Lai būtu pārliecība, ka krieviski runājošie pilsoņi patiešām ir spējīgi piekļūt tiem Latvijas TV kanāliem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Krievijas TV kanāliem. Cik lēti vien tas ir iespējams,» uzsver Frenčs.
Lietuvas sanāksmē «Snow meeting» ar Mihailu Hodorkovski atsevišķā sarunā ticies mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Abi esot pārrunājuši Eiropas plānus cīņai ar Krievijas propagandu. Hodorkovskis izstāstījis savas idejas. Abu domas esot sakritušas. Arī tajā, ka skatītāji Krievijā tik ilgi redzējuši melīgus sižetus televīzijās, ka jaunā Eiropas kanāla izveide viņu domas par notiekošo Krievijā neliks mainīt.