Vēsturē ir bijuši mirkļi, kad vairākumam valstu nav bijusi taisnība, bet pēc tam vēsture visu ir salikusi citādi, intervijā aģentūrai BNS paziņoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Vešņakovs: vēsturē bijuši mirkļi, kad vairākumam valstu nav bijusi taisnība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādu apgalvojumu viņš pauda, komentējot faktu, ka vairākums pasaules valstu neatzīst ne Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, ne Krimas pievienošanos Krievijai.
Vēstnieks pauda, ka iebrukums Gruzijā 2008.gadā bijis nepieciešams, lai «agresoru Gruzijas personā apturētu un piespiestu ievērot mieru».
Savukārt Krimas pievienošanu Krievijai Vešņakovs nodēvēja par «Krimas iedzīvotāju vēlmi rīkot referendumu, kurā viņi skaidri pauda savu vēlmi aizsargāties no kliedzošās Ukrainas varas attieksmes pret viņiem».
Kā ziņots, Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Savukārt aprīļa vidū Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsāka pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 5500.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.