«Tilde»: Eiropā dzimuši spožākie tulkošanas risinājumi, taču tie nekļūst plaši izmantoti

«Ar Eiropu ir paradoksāli, jo spožākās idejas valodu tehnoloģijās un mašīntulkošanā ir dzimušas tieši Eiropā, bet Eiropa līdz šim nav bijusi tik sekmīga, šīs idejas pārvēršot plašos risinājumos. Piemērs ir «Google» produkts «Google Translate». To ir izveidojuši Eiropas pētnieki, taču plašu lietojumu izstrādāja ASV uzņēmums «Google», un attiecīgi vairāki spoži Eiropas prāti nu strādā ASV un viņu tālākie pētījumi citiem nav pieejami.

Sanāk, ka Eiropā top labas idejas, tās tiek publicētas, bet šīs idejas pārņem Amerikas uzņēmumi

un uztaisa lielisku biznesu,» secināja «Tildes» vadītājs.

Pēc viņa teiktā, tā, no vienas puses, ir ekonomiska problēma, bet, no otras puses, Eiropai ir vajadzīgi savi risinājumi, jo kas notiks, ja Amerikas uzņēmumi mainīs savus plānus un pārstās piedāvāt šo servisu vai piedāvās to par augstu cenu? «Tāpēc Eiropas Komisija veicina, lai Eiropas uzņēmumi un pētnieki būtu aktīvāki un labās idejas pārvērstu risinājumos. Piemēram, Edinburgas Universitātē strādā vieni no vadošajiem pasaules mašīntulkošanas pētniekiem, tur ir izcilas idejas, un mums ir izveidojusies lieliska sadarbība, attīstot viņu pētniecības rezultātus «LetsMT» platformā,» pastāstīja Vasiļjevs.

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd ir ļoti liels satraukums par konfidencialitātes jautājumiem. «Piemēram, ja tulkojat savu informāciju ar kāda uzņēmuma pakalpojumu, nav drošības, kā šī informācija vēl var tikt izmantota. Tāpēc Eiropas Komisija runā par to, ka ir vajadzīgi gan spēcīgi Eiropas uzņēmumi, kas var piedāvāt šādus pakalpojumus, gan arī droša publiska infrastruktūra mašīntulkošanā, kur nav šaubu par to, kā tiek izmantoti dati. Eiropas Komisija un dalībvalstis, piemēram, Latvija un Lietuva, pie tā jau sāk strādāt,» norādīja Vasiļjevs.

Viņš nesen bijis Briselē, jo Eiropas Komisijas viceprezidente Nēlī Krusa uzaicinājusi uz sarunu par to, kā notiek attīstība valodas tehnoloģiju jomā un ko Eiropa var vairāk un labāk darīt. «Tā bija interesanta saruna. Jāatzīmē, ka Krusa ir Eiropas vienotā digitālā tirgus patronese un aizstāve.

Viņa redz valodu barjeru kā problēmu vienotajam tirgum,

kuru Eiropas Komisija var palīdzēt atrisināt. Ceru, ka šī saruna un citas aktivitātes iniciēs konkrētas darbības no Eiropas Komisijas puses un radīs iespējas tādiem uzņēmumiem kā mēs,» pauda «Tildes» valdes priekšsēdētājs.

Vasiļjevs atzina, ka Eiropas vienotajā tirgū ir valodas barjera. «Domāju, ar to ir ļoti daudzi saskārušies. Ja brauc strādāt vai mācīties uz ārzemēm un tev nav izcilu valodas zināšanu, darbs, ko tur vari atrast, ir daudz sliktāks un mazāk atalgots nekā tad, ja ir ļoti labas zināšanas. Tāpat, ja gribi pārdot savu produktu citas valsts tirgū, tad ir jānodrošina tulkojums un visi attiecīgie materiāli, jāmeklē partneri. Ja gribi piedalīties konkursā kaut vai kaimiņvalstī Lietuvā, bet nevari izlasīt konkursa noteikumus, tad nemaz neuzzināsi, ka tur bijusi ļoti laba biznesa iespēja. Šī problēma ir ļoti aktualizēta, un gan uzņēmumi, gan valsts iestādes, gan Eiropas Komisija kopumā strādā pie tā, lai to risinātu, ieviešot mašīntulkošanu. Mūsu tehnoloģija «LetsMT» ir atzīta par ļoti labu risinājumu, kas spēj šeit palīdzēt,» klāstīja «Tildes» vadītājs.

Pēc viņa teiktā, «LetsMT» ir ļoti kompleksa tehnoloģija, bet tās izstrādē virkne bloku ir radušies sadarbībā ar vadošajām Eiropas universitātēm. «Šo sadarbību varējām īstenot, pateicoties Eiropas pētniecības un attīstības atbalsta programmām, kurās kopā ar universitātēm startējām konkursos Luksemburgā.

Ļoti sīvā konkurencē mūsu idejas tika atzītas starp labākajām un saņēma atbalstu.

Komisija atzinīgi vērtē, ka mums ir izdevies tās realizēt labā risinājumā. Tiek popularizēti inovatīvākie, vajadzīgākie risinājumi Eiropā. Eiropas Komisija palīdz tos padarīt redzamus un zināmus,» sacīja Vasiļjevs.

Viņš informēja, ka «Tilde» sadarbojas ar Edinburgas Universitāti, kas ir vadošā pētniecības universitāte mašīntulkošanā, Šefīldas Universitāti, kura ir ļoti spēcīga tīmekļa datu analīzē, Upsalas Universitāti, kura strādā datu apkopošanā, kā arī Kopenhāgenas Universitāti, kura pēta, kā tehnoloģijas lietot dažādos risinājumos. «Piemēram, viņi izmanto «LetsMT» universitātes mācību procesā - tā kā Kopenhāgenas Universitātē mācās studenti no dažādām valstīm, viņi izmanto «LetsMT» mācību materiālu tulkošanā un studentiem mācot jaunās tehnoloģijas. Pasaules mašīntulkošanas konferencē Kopenhāgenas Universitāte arī prezentēja savu pieredzi, kā «LetsMT» var palīdzēt akadēmiskajā sektorā. Savukārt ar Zagrebas Universitāti attīstījām mašīntulkošanu Austrumeiropas valodām. Sadarbojamies arī ar Vācijas mākslīgā intelekta centru DFKI infrastruktūras un citos jautājumos,» stāstīja Vasiļjevs

Viņš arī uzsvēra, ka zinātniskajā pasaulē nacionālās robežas ir nosacītas, jo

zinātnieku kopiena veidojas pēc tēmām, interesēm, specializācijas, tur nacionalitātei nav nozīmes.

«Tad, kad tikai sākām darboties ar latviešu valodas tehnoloģiju izstrādi, likās, ka šis uzdevums ir aktuāls tikai latviešiem. Šajā jomā strādāja tikai Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts un «Tilde». Taču izrādās, ka problēmas ir arī citām valodām. Eiropā aktīvā lietošanā ir ap 60 valodu, 24 no tām ir oficiālās valodas. Līdz ar to pētnieki arī citās valstīs ir ļoti ieinteresēti tā saucamās digitālās plaisas pārvarēšanā. Sadarbojoties to var izdarīt daudz sekmīgāk. Piemēram, Šefīldas Universitāte ar lielu interesi pārbauda savas metodes ar tik kompleksu valodu kā latviešu valoda, kas ir ļoti labs pētījumu objekts. Tā mēs varam izdarīt daudz vairāk gan latviešu valodai, gan veidot risinājumus, kas der arī citām valodām,» norādīja «Tildes» valdes priekšsēdētājs.

«Tilde» ir plaša lietojuma programmatūras izstrādātājs Baltijas valstīs. Galvenie kompānijas darbības virzieni ir valodas tehnoloģijas, datorprogrammu lokalizācija, grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmatūra. Uzņēmums uz pusēm pieder Vasiļjevam un Uldim Dzenim.