Aptur tiesvedību BAS maksātnespējas lietā

Tiesa šodien skatīja trīs maksātnespējas pieteicēju un uzņēmumu kreditoru pieteikumus: SIA «Mateks», SIA «Finanšu restrukturizācijas risinājumi» un «Railtown Export Limited».

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā «airBaltic» vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka»), bankas maksātnespējas administratoru «KPMG Baltics» un bankas meitasuzņēmumu «Atlantijas biroji». Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Patlaban BAS 100% pieder likvidējamās «Atlantijas biroji». BAS valdē darbojas Edijs Ziediņš un Jānis Bankovs.

LETA jau vēstīja, ka pērn 24.februārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa daļēji apmierināja Flika pieteikumu par prasības nodrošināšanu un aizliedza komercreģistrā veikt ierakstus par Flikam piederošo BAS kapitāldaļu atsavinājumu, kas veikts, izlietojot par labu «Latvijas Krājbankai» nodibinātās komercķīlas. Tāpat tiesa lēma aizliegt uzņēmuma jaunajiem valdes locekļiem BAS vārdā pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, izdot pilnvaras un atsaukt pilnvaras par BAS pārstāvību, kā arī izsniegt un saņemt aizdevumus.

BAS vārdā aizliegts dot garantijas un galvojumus, noslēgt civiltiesiskus darījumus, kas pārsniedz 1000 latu, atteikties no BAS vārdā celtām prasībām tiesā, noslēgt izlīgumus šādās lietās, atzīt prasības, kas celtas tiesā pret BAS, sniegt tiesā viedokļus par BAS atzīšanu par maksātnespējīgu, apgrūtināt ar lietu tiesībām BAS mantu, kā arī atsavināt BAS piederošās kapitāla daļas, akcijas, vērtspapīrus, kustamo un nekustamo īpašumu.

Tāpat tika aizliegts uzņemties jaunas saistības BAS vārdā.

«KPMG Baltics» sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis iepriekš izteicās, ka «Krājbankas» interesēs ir veiksmīga BAS darbība, jo BAS ir parādā bankai 14 miljonus latu. Šī nauda pēc tās atgūšanas tiktu izmantota, lai norēķinātos ar tām personām, kurām vēl bankā ir palikusi nauda, skaidroja Fīrmanis.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums apturēja Flikam agrāk piederējušā uzņēmuma BAS nonākšanu pilnīgā «Krājbankas» kontrolē. Tas savukārt sniedza Flikam iespēju turpināt cīņu par zaudētajām «airBaltic» akcijām. Fliks apņēmies atgūt lidsabiedrības akcijas, kuras valsts esot nozagusi. Viņa izredzes saruka teju līdz minimumam februāra sākumā, kad «Krājbankas» meitasuzņēmums «Atlantijas biroji» pilnībā pārņēma BAS, kurā Flikam piederēja puse kapitāldaļu.

«Vismaz ir pagaidu noregulējums, ka «Atlantijas biroji» nevar rīkoties ar nelikumīgi iegūtām akcijām, ar BAS mantu, kā arī nevar BAS vārdā nekādus lēmumus pieņemt. Tas ir ļoti pozitīvi, un līdz ar to man ir jāsaka, ka atgūstu uzticību Latvijas tiesu sistēmai,» skaidroja Fliks.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts «Dienas Bizness», 2011.gada novembra beigās Satiksmes ministrija uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās «Krājbankā» un bankā «Snoras» savulaik ieķīlātos 47,2% «airBaltic» akciju, kas piederēja BAS. Darījumu, kurā «airBaltic» akcijas pārdotas par nominālvērtību 224 000 latu apjomā, tiesā apstrīdējis BAS, un līdz ar to akcijām liegumu saskaņā ar tiesas lēmumu uzlika Latvijas Centrālais depozitārijs. Minētā BAS prasība bija apdraudēta, jo dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju, «Atlantijas biroji» pilnībā pārņēma BAS no tās īpašnieka Flika un «Taurus Asset Management Limited».

«Nozare.lv» rīcībā esošais dokuments par BAS kapitāldaļu pārņemšanu liecina, ka to Flika un «Taurus» vārdā parakstījusi «Krājbankas» administratora «KPMG Baltic» pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, «Atlantijas biroju» vārdā - Sandris Kārklītis, bet BAS vārdā - uzņēmuma valdes locekļi Ziediņš un Bankovs.