Emigrācijas dēļ laukos trūkst darbaspēka

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles vadītāja Zane Meļķe "Druvai" skaidroja, ka šāda tendence pastāv un tieši laukos uzņēmējiem ir grūti atrast darbiniekus. Tam iemesli dažādi. "Pirmkārt, lauki kļūst tukšāki, jo daudzi aizbrauc strādāt uz ārvalstīm. Otrkārt, laukos palikuši cilvēki, kuri zaudējuši profesionālo kvalifikāciju un darba prasmes. Trešais iemesls ir tas, ka bieži vien cilvēkiem ir zudusi motivācija strādāt jebkādu darbu," norādīja Meļķe.

Uzņēmējai Baibai Jukņevičai vairākos ciematos Amatas un Vecpiebalgas novadā pieder veikali. Viņa laikrakstam atzina, ka ar darbaspēka problēmu saskārās tieši šovasar. "Jāsaka, ka ar pašreizējiem darbiniekiem esmu ļoti apmierināta un viņu darbu novērtēju, taču vasarā bija laiks, kad viena darbiniece slimoja un nācās meklēt aizstājējus, kas izrādījās ne tik viegli, kā cerēts. Strādāt veikalā jau nenozīmē tikai stāvēt aiz letes. Ir jāpieņem preces, jārēķina cenas, jāstrādā ar karšu un kases aparātiem un, galvenais, jābūt atbildībai pret darbu. Šādu cilvēku laukos atrast patlaban ir ļoti grūti. Visi, kuri vēlas strādāt, jau iekārtojušies kādos darbos ārpus savas dzīves vietas. Nenoliedzami, daudzi aizbraukuši prom no valsts. Pagastā pa centru klīst vīrieši spēka gados, bet viss, kas viņus interesē, ir divlitru alus pudele, ik pēc trim stundām nāk uz veikalu pēc jaunas," teica Jukņeviča un atzina, ka laukos problēma ir bezdarbs, taču nevar prognozēt, vai situācijā, ja tiktu radītas darba vietas, būtu kas strādā.

"Pēdējā laikā dzirdam runas, ka Skujenes pagastā, iespējams, ienāks jauns koksnes granulu ražošanas uzņēmums. Tiek meklēti ap desmit strādnieku. Ļoti ceru, ka to novērtēs pagasta ļaudis, taču pieļauju, ka darba devējam nāksies saskarties ar problēmu, vai nākamajā dienā pēc pirmās darba algas būs vēl kas strādā. Diemžēl tā laukos ir reālā situācija. Arī jaunieši bezdarbnieki nereti gaida, ka viņiem darbu ieliks rokās, un paši darbu nemeklē," norādīja uzņēmēja.

Vaives pagasta zemnieks Māris Āboliņš "Druvai" teica, ka slaukšanas operatoru nevar atrast jau četrus gadus. Brīva ir arī traktora tehnikas vadītāja vieta. Zemnieks norādīja, ka neesot cilvēku, kas prastu strādāt.

"Kamēr Latvijā turpinās iepludināt sociālās iztikas pabalstus, tikmēr darbaspēka nebūs. Darba tirgu pēdējos gados sačakarēja 100 latu stipendiātu programma. Kas tiem cilvēkiem nekaitēja - pāris stundu dienā pastrādā un saņem simts latu, bet pārējo laiku vēl kaut kur piehalturē. Kāpēc tad viņiem būtu jāstrādā pie kāda darba devēja un jāmaksā nodokļi, ja var tā. Medijos nemitīgi aicina ziedot, cilvēki tik, kur vien var, iesniedz izziņas par trūcīgo statusu, un viss notiek. Milzīga problēma ir arī aizbraukušie tautieši, kuru daļa neatgriezīsies," teica Āboliņš.

NVA Cēsu filiāles vadītāja, analizējot pieteiktās darba devēju vakances, norādīja, ka ne tikai mazkvalificētajās profesijās trūkst darbaspēka, diemžēl tā nav arī augsti kvalificētiem darbiem. "Pēc pieteiktajām vakancēm redzam, ka uzņēmumi nevar atrast elektroinženierus, autoatslēdzniekus ar pieredzi un citu profesiju pārstāvjus. Pieļauju, ka šie cilvēki par adekvātu atalgojumu strādā lielākās Latvijas pilsētās vai patiešām ir devušies strādāt uz ārzemēm, kur viņu darbs ir novērtēts. Ja runājam par darbaspēka trūkumu, noteikti būtu jārunā arī par zemo atalgojumu. Cilvēki rēķina ikdienas izdevumus. Nereti laukos veidojas situācija, ka lauciniekam neatmaksājas doties strādāt uz pilsētu," norādīja Meļķe.

Jau vēstīts, ka septembra vidū bezdarba līmenis valstī veido 11,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar augusta beigām, ‒ NVA uzskaitē 18.septembrī bija kopumā 132 393 bezdarbnieki.

Skatīt pievienoto video.