Deviņas atziņas no Dalailamas lekcijas (85)

1. Materiālais dzīvesveids kalpo īslaicīgi

Dalailama atgādināja, ka mūsu materiālistiskais dzīvesstils, kas ir lietu vērtību pamatā, kalpo īslaicīgi. Tas ir īsa laika gandarījums, sensorā pieredze. Tāda ir mērkaķiem! Kad šie faktori vairs nepastāv - arī gandarījuma vairs nav. Ilgtermiņa prāta apmierinājums nav atkarīgs no sensorās pieredzes.

Mīli - un iestājas prāta rāmums.

Mums ir jāattīsta garīgā spēja saglabāt rāmu prātu un miesu.

2. Vesels prāts = vesela miesa

Veselīgai miesai vajag veselu prātu un otrādi. «Es pat teiktu, ka vesels prāts ir būtiskāks par veselu ķermeni, jo tieši prāts pasaka priekšā, kā radīt veselu ķermeni. Prāts tev izskaidros, kāpēc nepieciešams vingrot, ēst labu pārtiku, meditēt utt. Lūk, tas ir jāmāca nākamajām paaudzēm,» uzskata Tibetas garīgais līderis. No vesela prāta dzimst arī veselīgas emocijas, kurās neeksistē dusmas. Dusmas un nepārtrauktas

bailes saēd arī mūsu imūnsistēmu.

Dusmas iznīcina arī mūsu prātu, kas ir spējīgs šīs dusmas iznīcināt. Jautājums - kurš pirmais?

3. Visi esam vienlīdzīgi

VS Dalailama vairākkārt uzsvēra - neeksistē «es» un «jūs». Mēs visi esam vienādi. Ja arī cilvēks ir ļoti bagāts un ietekmīgs, viņš vienmēr būs aizdomīgs, jo uzskata sevi par svarīgāko. Viņam ir «es» un «citi». Agrāk vai vēlāk viņš sirdī paliks vientuļš. Nevienlīdzība rada lielu distanci. Arī konkurence un sacensība rada atturību cilvēku starpā. «Ja es sevi nosaukšu par Viņa Svētību Dalailamu un jūs par ko garīgi zemāk stāvošu, es sevi padaru par cietumnieku. Nē, mēs esam brāļi un māsas,» uzsver Dalailama. Mums šodien pasaulē ļoti pietrūkst šīs vienlīdzības sajūtas.

4. Lai neciestu citu vietā...

Dalailama saka, ka empātija ir lieliska lieta, taču šeit ir jāpaanalizē dziļāk - cik tālu mēs esam līdzjūtīgi un žēlsirdīgi? Mēs nedrīkstam citu vietā izciest viņu ciešanas. Šajā gadījumā gan nav runa par nabadzību, kurā mēs varam palīdzēt. Sākumā ir jāpraktizē piedošana un tikai tad līdzcietība.

5. Mūsos visos ir mīlestība

Dalailama saka, ka cilvēkos kopš paša sākuma ir bioloģiski iekodēta mīlestība. Mēs visi esam nākuši no savas mātes, līdz ar to izjutuši milzīgu mīlestību. Tā ir maksimālā mīlestība! Un šī mīlestība ir jāveicina, jo visas tradīcijas pieņem mīlestību.

Mīlestība ir laimīgas dzīves avots!

Uz jautājumu, vai viņš atbalsta kopā dzīvošanu bez laulības saitēm, Dalailama atbild - jā, kāpēc ne? Nav atšķirības, ja attiecības veido skaidrs prāts. Tāpat arī viendzimuma attiecības - ja cilvēki nopietni tam tic, tad viņiem tam ir vienkārši jāseko. Šeit diskriminācijai nav pamata.

7. Labai dzīvei nepieciešama iespēja

«Kāda ir labas dzīves nepieciešamība? Ir jāpastāv iespējai! Skatoties uz fotogrāfijām, kurās ir no bada izdilusi māte ar mirstošu bērnu uz rokām, kļūst ļoti skumji... Un šeit mēs nevaram palīdzēt ar lūgšanām...» runā Dalailama.

8. Vai pastāv ļauna nāve? Tā nedrīkstam teikt!

Nāve ir daļa no dzīves. Ja tā ir ļauna, tad arī dzīve mums ir ļauna. Tad nemaz nevaram teikt - daudz laimes dzimšanas dienā! Dzīve ir dzīve - tā ir dzīva. Ja nebūtu nāves, tad tā nebūtu dzīva dzīve!

9. Kāda ir dzīves jēga?

Dalailama saka: laimīga un prieka pilna dzīve! Mēs nevaram pateikt, kur ir tagadne - vai šomēnes, vai šogad, vai šajā sekundē.... Mēs neatradīsim tagadni, bet nākotne nav garantija. Tāpēc ir

jādzīvo laimes un prieka pilna dzīve!

Jābūt laimīgam sevī un jāsaskata laime citos!