O, 16.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Rīgas konferencē 2013» dažādi viedokļi par ES nākotni

LETA/BNS/TVNET
«Rīgas konferencē 2013» dažādi viedokļi par ES nākotni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Notiek "Rīgas konferences 2013" atklāšanas diskusija "Vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā?"
Notiek "Rīgas konferences 2013" atklāšanas diskusija "Vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā?" Foto: Evija Trifanova / LETA

Šodien Rīgā, Mazajā Ģildē, jau astoto gadu pēc kārtas notiek Ziemeļeiropā lielākais ārpolitikas un drošības forums «Rīgas konference 2013», kurš diskusijām par šī brīža aktuāliem izaicinājumiem pasaules politiskajā telpā pulcē 33 valstu pārstāvjus. ES ekonomikai un tās nākotnei konferences dalībnieki veltīja gan kritiku, gan arī atzinīgus vārdus.

Konferences atklāšanas diskusijā «Vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā?» premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka nav šaubu par to, ka Eiropa joprojām ir globāls spēlētājs, par spīti tam, ka eirozona piedzīvojusi ekonomikas krīzi un eirozonā budžeta deficīta rādītāji ir salīdzinoši augsti. Vienlaikus viņš pauda neizpratni par paustajām bažām par budžeta deficīta rādītājiem eirozonā, kamēr citiem globālajiem spēlētājiem tie ir vēl ievērojamāki.

«Ir skaidrs, ka Eiropa ir globāls spēlētājs, par to nav šaubu. Ir tikai jāskatās, kas ir galvenie jautājumi un kā to atrisināt,» sacīja Dombrovskis.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem patlaban ir konkurētspējas krīze, ar ko Eiropas Savienībā būtu jātiek galā. Tāpēc ir jāsaprot, kas ir tie faktori, kas veicina konkurētspēju, un kas ir jādara, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Viņš uzsvēra, ka nav tādu brīnumlīdzekļu, lai atjaunotu konkurētspēju, taču konkurētspēja ir instruments, ar ko atgriezt Eiropas Savienības ekonomiku pie izaugsmes, kas palīdzēs cīņā ar fiskālajām un ekonomiskajām problēmām. Viņš prognozēja, ka ES atgriezīsies pie izaugsmes un stabilitātes.

Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienība darbojas kā magnēts, pievelkot sev citas valstis - šogad ES pievienojās Horvātija un arī citas valstis veic pārrunas par iestāšanos savienībā.

Lai Eiropa atgrieztos pie izaugsmes, ir nepieciešams definēt skaidrus noteikumus, jo patlaban Eiropas valstis spēlē ar dažādiem noteikumiem, sacīja Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs. Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir labākā vieta, kur dzīvot, tajā joprojām ir valstis ar bagātu ekonomiku un ir konkurētspējīgas valstis, taču ir jāsaprot, kāda sadarbība ir labākā starp valstīm. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks Īvs Leterms atzina, ka Eiropa joprojām ir globāls spēlētājs, taču atgādināja, ka pasaulē ir valstis, kas attīstās vēl straujāk un tāpēc ir pelnījušas, ka tās dēvē par globāliem spēlētājiem. Savukārt Eiropas Savienība pēdējā laikā ir piedzīvojusi pārmaiņas, un priekšā vēl ir daudz darba. Turklāt patlaban vēl nevar apgalvot, ka grūtības ir pārvarētas.

Tikmēr kritiku Eiropai kā globālajam spēlētājam veltīja bijušais Grieķijas ekonomikas un finanšu ministrs, progresīvās Politikas pētījumu centra priekšsēdētājs Jannos Papantoniu. Viņš atzina, ka viņā nav optimisma par to, ka Eiropa joprojām ir globāls spēlētājs. Papantoniu atgādināja par tām dienvidu valstīm, kurās ekonomiskā situācija patlaban nav laba, savukārt visā eirozonā izaugsmes rādītāji ir zemākie pēdējo 20 gadu laikā.

Runā arī par Eiropas drošību

Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Filips Hamonds šodien Rīgas konferencē brīdināja, ka varam neizturēt pārbaudījumu pamatot ASV nodokļu maksātājiem, kāpēc viņiem jāfinansē Eiropas drošība.

Diskusijā, kas bija veltīta arī NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbības jautājumiem, Hamonds gan reizē arī skaidroja, ka pašreizējās finanšu situācijas apstākļos nebūtu racionāli ļoti asi vērsties pret Eiropas valstīm par to, ka tās neatvēl pietiekami daudz naudas aizsardzībai. Tādējādi viņš oponēja Atlantijas Padomes Stratēģiskās padomdevēju grupas loceklim Džulianam Lindlejam-Frenčam, kurš akcentēja, ka aizsardzība nevar būt prioritāšu otrajā vietā. Ja pie amerikāņiem tiktu iets ar pozīciju, ka aizsardzība ir sekundāra finanšu sadalījumā, viņi varētu distancēties no savas lomas Eiropas drošības uzturēšanā, skaidroja Lindlejs-Frenčs.

Diskusijas dalībnieki, tostarp Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), pievērsās Eiropas militārās industrijas situācijai. Hamonds norādīja, ka Eiropas militāro resursu ražotājiem būtu nepieciešama lielāka konkurence, taču pašlaik vērojama pretēja tendence. Tas negatīvi ietekmē šo ekonomikas jomu, jo mazākas konkurences apstākļos saražotajam militārajam bruņojumam tā kvalitātes līmeņa dēļ nav pietiekams pieprasījums.

Debatēm skarot Turcijas pievienošanās iespējas ES, Pabriks norādīja, ka Eiropai vairāk vajag Turciju nekā Turcijai Eiropu. Tādējādi viņš izmantoja iespēju pārfrāzēt Lindleju-Frenču, kurš dalījās iespaidos par uzrunu Krievijas armijas ģenerāļiem. Atlantijas Padomes Stratēģiskās padomdevēju grupas loceklis Krievijas militāristiem bija norādījis, ka Krievijai vairāk vajag NATO un Eiropas valstis nekā otrādi. Ar Eiropu Krievijai ir vienīgā drošā robeža, un NATO un Eiropas valstis ir tās sabiedrotie saistībā ar reāliem drošības riskiem kiberdrošības jomā, pandēmiju draudiem un citās sfērās.

Pabriks savā runā norādīja uz to, ka Vācijas sauszemes karavīri nepiedalīsies NATO un tās partnervalstu mācībās «Steadfast Jazz 2013». Viņš sacīja, ka Latvija Vācijas karavīrus ir gatava uzņemt ar labvēlību kopš 1940.gada.

Jau ziņots, ka šodien un rīt Rīgā notiek ikgadējā Rīgas konference. Konferencē notiks diskusijas par ārpolitikā un drošības politikā ilgstoši aktuāliem jautājumiem Eiropas Savienības (ES) un NATO ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem, ES Austrumu partnerības attīstības scenārijiem, kā arī par Krievijas iekšpolitiskās evolūcijas un attīstības ietekmi uz starptautisko politiku. Papildus jau ierastiem tematiem konferencē tiks diskutēts arī par pārbaudījumiem, ko rada jaunu, pasaules ekonomikā un politikā ietekmīgu spēlētāju, piemēram, Ķīnas un Indijas, attīstība un kādā virzienā būtu jāattīstās Eiropai un ASV, lai nezaudētu savas līdzšinējās pozīcijas starptautiskajā sistēmā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu