Kaislības ap Denisa Čalovska izdošanu ASV liek atcerēties kādu traģisku gadījumu Latvijas nesenā pagātnē. Abi gadījumi liek aizdomāties par valdības spēju sargāt savu pilsoņu intereses un drošību. Par Čalovska vainu un izdošanas likumību acīmredzot spriedīs tiesību speciālisti visaugstākajā līmenī. Plašā sabiedrības uzmanība liek cerēt, ka likuma gars tiks cienīts šā vārda vislabākajā nozīmē.
ASV valdības un tiesībsargājošo iestāžu rīcība liek jautāt - vai Latvijas valdība ir spējīga tikpat principiāli un neatlaidīgi aizstāvēt savus pilsoņus? Čalovskis tiek turēts aizdomās, ka palīdzējis kādai grupai pamatīgi apzagt amerikāņus. ASV ļoti saprotamā kārtā nevēlas pieļaut, ka kaut kas tāds tiek nodarīts viņu pilsoņiem un vainīgie paliek nesodīti. Vēlreiz jāatgādina - šobrīd nevar apgalvot, ka Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis patiešām ir vainīgs. To noteiks tiesa. Bet tādai ir jābūt, jo neviens nevēlas, ka veikli datorspeciālisti var nesodīti apzagt cilvēku banku kontus. Viņi nešķiro - šodien kāds ielaužas amerikāņu banku kontos, rītdien to var mēģināt izdarīt Latvijā. Pilsonība nav un nevar būt attaisnojums, lai izvairītos no atbildības.
Ārzemnieks Latvijā sabrauc divas sievietes un joprojām palicis nesodīts
Šajā brīdī ir vērtīgi atcerēties kādu citu gadījumu, kad cietēji bija Latvijas pilsoņi. Tas bija daudz traģiskāks gadījums, jo tika izdzēstas divas jaunu Latvijas pilsoņu dzīvības. Vainīgais aizmuka no Latvijas uz Zviedriju, netika izdots un nekad nestājās tiesas priekšā. Tas ir bēdīgais Bū Johansona gadījums. 1997. gada jūlijā viņš Latvijā ar auto uz ceļa notrieca divas sievietes, kuras no gūtajām traumām mira. Johansonam kā drošības līdzeklis tika piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, tomēr nākamajā dienā, uzspļaujot Latvijas likumiem, viņš aizmuka uz Zviedriju. Latvijā vairs neatgriezās un tiesas priekšā par savu nodarījumu neatbildēja.1
Līdz pat šai dienai nav skaidri atbildēts uz jautājumu - kā un kāpēc viņš tik brīvi varēja aizmukt no Latvijas, neskatoties uz aizdomām par patiešām ļoti smagu noziegumu? Vai Latvijas valdība izdarīja visu, lai panāktu viņa izdošanu? Žurnāliste Sandra Veinberga ilgi pētīja šo lietu un atklāja vairākas «dīvainības» Latvijas politiķu un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā. Cerams, ka viņa plašākā materiālā vēlreiz izklāstīs šā baisā notikumā detaļas. Tai skaitā atbildot uz jautājumu - kā Zviedrijas prokuratūra notikušo varēja nosaukt par nenozīmīgu. Vai patiešām Zviedrija savu pilsoņu aizstāvībā nolaižas tik zemu, ka divu cilvēku nobraukšanu atļaujas nosaukt par «nenozīmīgu»? Vai arī mums kaut kas līdz galam nav pietiekami skaidri paskaidrots.2
Sandras Kalnietes un Jāņa Maizīša tukšie solījumi
Tomēr pats galvenais ir uzzināt vainīgo amatpersonu un politiķu vārdus, kuri skaļi solīja panākt vainīgā izdošanu un tiesāšanu, bet to neizdarīja. Jo runa ir par ārkārtīgi svarīgu principu - spēju sargāt savas valsts pilsoņus. Jo noticis ir kaut kas ārkārtīgi briesmīgs - uz ceļa nogalināti divi cilvēki, bet vainīgais joprojām nesodīts brīvi staigā apkārt.
Latvijas amatpersonas, kuri solīja izdarīt visu, lai Johansons atbildētu par savu nodarījumu, ir kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, toreizējā ārlietu ministre Sandra Kalniete un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. 2003. gadā viņi apņēmīgi paziņoja, ka izdarīs visu, lai panāktu taisnīgumu. Maizītis solīja, ka cietušo piederīgo intereses gan Zviedrijā, gan Latvijā pārstāvēs Ģenerālprokuratūra.3
Pēc desmit gadiem varam droši teikt - tas bija lēts populisms. Viņi savus solījumus neizpildīja. Zviedrija tā arī nekad neizdeva Johansonu. Latvijas politiķi visaugstākajā līmenī neko nespēja izdarīt, lai aizsargātu savu pilsoņu intereses. Vai viņiem pietika godaprāta uzņemties atbildību par savu neizdarību? Nē. Sandra Kalniete šobrīd ir redzama «Vienotības» biedre un pārstāv Latvijas intereses Eiropas parlamentā. Jānis Maizītis kļuvis par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju.
Ārzemnieki var nesodīti sabraukt Latvijas pilsoņus, bet Latvijas valdība nebija spējīga ar spītīgu neatlaidību panākt lietas izskatīšanu tiesā. ASV neatlaidīgi cīnās, lai noziegumi pret viņu pilsoņiem tiek izmeklēti un vainīgie saukti pie atbildības. Latvijai ir jāspēj darīt to pašu. Ja atbildīgie politiķi vai amatpersonas to nespēj, tad viņiem jāiet.
Avoti:
1. LETA - Gulbis Zviedrijas vēstniekam aktualizē Bū Johansona lietu " - http://www.delfi.lv/news/national/criminal/gulbis-zviedrijas-vestniekam-aktualize-bu-johansona-lietu.d?id=4711394
2. "Diena" - Ārlietu ministre uzmanīs Zviedrijas pilsoņa izraisītā negadījuma lietas attīstību http://www.diena.lv/arhivs/arlietu-ministre-uzmanis-zviedrijas-pilsona-izraisita-negadijuma-lietas-attistibu-11580809
3. BNS - Krimināltiesiskās iespējas pret Bū Johansonu ir izsmeltas http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kriminaltiesiskas-iespejas-pret-bu-johansonu-ir-izsmeltas.d?id=4769622
/nginx/o/2016/06/05/5478203t1h591c.jpg)
