Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pieņemtais pagaidu noregulējums, kas liedz Latvijai ASV izdot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, norāda uz ECT šaubām, vai Latvijā, pieņemot lēmumu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, ievērotas visas viņa cilvēktiesības, komentēja Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs. ECT ir piemērojusi pagaidu aizsardzību, tas nozīmē, ka pastāv šaubas.
ECT ir pieņēmusi izskatīšanai ECT Čalovska lietu, piemērojot pagaidu noregulējumu, liekot apturēt Čalovska izdošanas procesu ASV, kamēr tiesa nav nākusi klajā ar galīgo spriedumu.
Kučs norādīja, ja ECT ir piemērojusi pagaidu aizsardzību, tas nozīmē, ka pastāv šaubas, vai Čalovska izdošanas gadījumā nerastos cilvēktiesību konvencijā atrunātie tiesību pārkāpumi. "ECT vēl, protams, nav skatījusi lietu pēc būtības, tā ir sākotnējā analīze, pēc kuras piemērota pagaidu aizsardzība." viņš piebilda.
Eksperts norāda, ka ECT lēmums apstiprina jau izskanējušo viedokli, ka izdošanas procesā tiesībsargājošās iestādes nav ņēmušas vērā visus aspektus.
"Manā skatījumā tas [ECT pagaidu lēmums] apstiprina, ko vairāki eksperti jau minēja - mūsu atbildīgās institūcijas izdošanas procesā nav pietiekami izvērtējušas tos aspektus, kas saistās ar cilvēka pamattiesību aizsardzību," teica Kučs.
Vērtējot ASV un Latvijas izdošanas līgumu, Kučs sacīja, ka
līgums pieļauj gan apsūdzēto izdošanu, gan neizdošanu,
gan tiesāšanas iespēju Latvijā.
Tāpat Kučs norādīja, ka par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV nav bijis jālemj valdībai, bet gan Ģenerālprokuratūrai un Augstākajai tiesai, izslēdzot jebkādas šaubas par pamattiesību ievērošanu izdošanas procesā.
"Līgums starp ASV un Latviju paredz gadījumus gan, kad apsūdzētie ir jāizdod, gan gadījumus, kad var neizdot. Šis līgums ir īstenojams, ņemot vērā cilvēktiesību garantijas. Līdz ar to, šie aspekti bija jāņem vērā. Tas jālemj nevis valdībai, kas sastāv galvenokārt no politiķiem un kas nevar veikt šādu ekspertīzi, bet gan Ģenerālprokuratūrai un Augstākajai tiesai. Tās institūcijas ir atbildības par to, lai [šādus gadījumus] izvērtētu juridiski un izslēgtu jebkādas šaubas par pamattiesību iespējamo pārkāpumu personas izraidīšanas gadījumā," sacīja Kučs.
Savukārt, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus, ka lēmums par Čalovska izdošanu ir tiesiskas nevis politiskas dabas, Kučs atzina, ka šāds Ministru prezidenta skatījums ir pārāk šaurs.
"Ja mēs skatāmies uz premjera paziņojumiem, viņš līgumu interpretē tikai no viena skatu punkta. Savukārt Satversmes tiesa ir teikusi, ka līgums ļauj personu arī neizdot, bet pirms izdošanas ir pienācīgi jāizvērtē visi apstākļi, kas ir saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu. Līdz ar to Satversmes tiesa norādīja, ka tas vairāk ir [līguma normu] piemērošanas jautājums. Tāpēc jāsaka, ka tur ir juridisks strīds.
Ir dažādi viedokļi, vai līgums ļauj pienācīgi nodrošināt cilvēktiesības,
" viņš norādīja.
Kučs vērtēja, ka šajā gadījumā nevis jāmaina ASV un Latvijas izdošanas līguma normas, bet gan visām atbildīgajām institūcijām, kas formāli lēma par Čalovska izdošanu, jāņem vērā šī gadījuma pieredze un jāmācās kā risināt ar izdošanu saistītos jautājumus turpmāk.
Savā lēmumā ECT piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus. ECT norāda Latvijas valdībai, ka prasības iesniedzējs [Čalovskis] nav izdodams ASV uz laiku līdz tiesas procesa sākumam," bilda tieslietu ministrs.
Pušu uzmanība tiek vērsta uz faktu, ka līgumslēdzēja valsts nav izpildījusi pasākumu saskaņā ar tiesas noteikumu 39.pantu, kas var nozīmēt [ Eiropas Cilvēktiesību] konvencijas 34.panta [tiesības netraucēti sazināties ar ECT] pārkāpumu.
ECT Prezidenta pienākumu izpildītājs nolēma pieteikumam noteikt prioritāru statusu.
Advokāti vērsās ECT ar lūgumu apturēt izdošanas procesu, jo lēmuma pieņemšana nebija, viņuprāt, taisnīga. ECT jau esot saskatījusi vairākus pārkāpumus, lai gan advokātiem neesot konkrēti zināms kādos.
Ārlietu ministrija (ĀM) paziņojumā medijiem apstiprina, ka 8.augustā valdības pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir saņēmis vēstuli, kurā Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņo par tās lēmumu piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus lietā "Čalovskis pret Latviju". Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka pušu interesēs un lietas pienācīgas izskatīšanas nodrošināšanai Čalovskis nevar tikt izdots ASV, kamēr turpinās tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jau ziņots, ka valdība otrdien ar balsu vairākumu nolēma tomēr izdot Čalovski tiesāšanai ASV, par ko diskusijas sabiedrībā bija jau ilgāku laiku. Izdošanu atbalstīja septiņi, bet pret bija pieci ministri. Viens ministrs atturējās.
ASV Čalovski apsūdz par to, ka viņš ar datorvīrusu "Gozi" inficējis vairāk nekā vienu miljonu datoru pasaulē. Izmantojot radīto vīrusu, iegūta informācija, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu
