Valmierā haoss pie krimināli apsūdzētā ārsta kabineta

Pacients paliek bez ārsta palīdzības

Vairākus gadus Valmieras ģimenes ārsta Jura Jakovina pacients ir pensionārs Kārlis. Nesen viņš bijis spiests ārstēties Valmieras slimnīcā un pagājušajā ceturtdienā no tās ticis izrakstīts mājās ar norādi - turpināt ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā.

„Izrakstījos no slimnīcas, man bija tromboze kājā un vēl strutaina roze,” stāstīja Kārlis raidījumam „Tautas balss”. Pēc dažām dienām, kad atgriezies mājās, devies pie ārsta Jakovina, lai pārsietu kāju, taču attapies slēgta ārsta kabineta priekšā.

Uz Jakovina darba telpas durvīm bijusi uzlikta informācija, ka viņa pacientus pieņem cits ārsts citviet pilsētā, un norādīta adrese. Kārlis, kurš beigās palicis ar nepārsietu kāju, pastāstīja, ka viņš nebūt neesot vienīgais, kuru pārņēmis izmisums un neziņa, kā turpmāk rīkoties.

Pacienti vāc parakstus

Todien, kad Kārlis bija aizgājis pie ārsta, bijuši vēl citi akūto un hronisko slimību pacienti. „Mēs visi bijām izmisumā, cilvēku bija ļoti daudz, un sāka tur organizēt parakstu vākšanu, lai dabūtu zināt kaut ko, jo nebija pilnīgi nekādas informācijas,” teica Kārlis.

Neziņa, haoss – tā notiekošo pie slēgtās Jakovina ārsta prakses raksturoja Kārlis. Viņš atzina:

„Uzskatu, ka tas nav pareizi, ja ģimenes ārstu noņem no strīpas, kur paliek tūkstošiem cilvēku bez viņa aprūpes.”

Ārsta atstādināšana likuma burta vārdā, nerēķinoties ar tūkstošiem viņa pacientu, esot nepareiza rīcība, uzskata sarūgtinātais pacients. „Tautas balss” vēstīja, ka Jakovina ārsta prakses slēgšana saistīta ar drošības līdzekļa piemērošanu – noteiktas nodarbošanās aizliegumu.

Šāda ārsta prakses slēgšana - precedents

Šādā situācijā pacienti Latvijā nonākuši pirmo reizi, tā intervijā raidījumam pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. „Situācija, teiksim tā, ir unikāla - Latvijas ģimenes ārstu darba vēsturē tāds gadījums ir pirmo reizi, cik es zinu,” sacīja Princis.

Varas iestādes dara savu darbu un neatbild par pacientiem, kuri palikuši bez ārsta palīdzības. „Kriminālvajāšanas iestādes nav saistītas ar tādiem noteikumiem, ka viņiem būtu jārespektē, teiksim, pacientu intereses,” skaidroja asociācijā.

Princis norāda, ka valstij tomēr būtu jāparedz šādas situācijas, jo ne tikai kriminālvajāšana pret ārstniecības personu var būt iemesls nespējai palīdzēt pacientiem. Iespējamas ir arī avārijas, dabas katastrofas un daudzi citi iemesli.

Eksperts: Pacients ir neaizsargāts

Princis „Tautas balsij” atzina: „Zināmā mērā pacients šādā gadījumā ir neaizsargāts. Bet, protams, ja šāds gadījums mums tagad ir radies un,es domāju, ka

tas ir precedents, kas mums ir bijis, tad vajadzētu par to domāt, kā tālāk rīkoties, un galvenā atbildība tomēr, manuprāt, gulstas uz Veselības norēķinu centra pleciem.”

Šāda situācija teorētiski būtu jāparedz valsts līmenī, uzskata Princis, jo likumā noteiktajā kārtībā neviens ģimenes ārsts par to nav atbildīgs, bet gan valsts un valsts institūcijas. „Protams, šis noteikti būs precedents, lai par to ļoti nopietni padomātu,” viņš norādīja.