Skolniece sūdzas, ka jāmācās no Staļinu slavinošas grāmatas (133)

No Krievijā izdotas grāmatas māca politoloģiju

Šajā nedēļā pieminējām Staļina režīma īstenoto Latvijas iedzīvotāju izvešanu uz Sibīriju. Šonedēļ arī kādā Rīgas skolā izcēlās skandāls, kas netieši saistīts gan ar Staļina režīmu, gan citiem vēsturiskiem notikumiem.

Runa ir par kādu politoloģijas grāmatu. Tā izdota Krievijā, bet kā mācību materiāls izmantota Rīgas 10.vidusskolā.

Skolotāja šokēta par sacelto ažiotāžu, skolniece - par prasībām lasīt, cik kaitīga institūcija ir NATO un cik labs bijis Staļina režīms.

Pēc notikušā skolā sākta pārbaude, bet politiķi sola rūpīgāk vērtēt kārtību, kā skolās izmanto ārzemju iestāžu, tajā skaitā vēstniecību piegādāto literatūru.

Jūnijs skolās ir saspringts laiks. Klāt eksāmeni un ieskaites. Tāds tas ir arī Rīgas 10.vidusskolā. Šī ir viena no galvaspilsētas skolām, kur mācās krievvalodīgie jaunieši.

Stāsta galvenā varone - 10.klases skolniece lūdza neatklāt viņas personību, tāpēc viņu sauksim par Alisi.

Uz 10.vidusskolu viņa pārnākusi mācīties nesen. Iepriekš citā skolā politoloģiju nebija apguvusi, bet šeit bija jānokārto ieskaite. Lai tai steigā sagatavotos, skolas direktore, kas vienlaikus pasniedz arī politoloģiju, viņai un klasesbiedrenei iedevusi grāmatu «Ievads politoloģijā 10.-11. klasei». 2000.gadā krievu valodā izdotās grāmatas ievadlapā lasāms, ka izdevumu apstiprinājusi Krievijas Federācijas Izglītības ministrija.

Alise stāsta – direktore likusi izlasīt nodaļu, kur iekļautas atziņas par NATO, kas starptautiskajās attiecībās ieviesis džungļu likumus, par to, cik labi dažādām nācijām bija dzīvot PSRS un cik pozitīvs bijis Staļina režīma ieguldījums.

Citāts no grāmatas:

«No vienas puses, etnonacionālām grupām PSRS faktiski bija atņemta politiskā suverenitāte. Bet, no otras puses, republikām un autonomijām pēckara desmitgadēs tika garantēta teritoriālā vienotība, veidoti izglītības un kultūras institūti, nacionālajās valodās tika izdota literatūra. Tādās valstīs, kurām nebija pat rakstības, tika izveidoti alfabēti, atvērtas skolas, teātri, tika atbalstīti literāti, kas rakstīja savā mazās nācijas valodā.»

Gribējusi skolniecēm palīdzēt labāk sagatavoties

Skolas direktore skaidrojas, ka darījusi tikai labu darbu un gribējusi skolniecēm palīdzēt labāk sagatavoties. Latviešu valodā politoloģijas grāmatas skolā esot, bet Latvijā izdots mācību materiāls krievu valodā nē. Tāpēc iedota grāmata, ko izmanto Krievijas skolās.

Diena, kad direktore Alisei grāmatu devusi, bijusi ļoti noslogota – noritējis matemātikas eksāmens. Nadežda Ikauniece apgalvo, ka likusi meitenei izlasīt vien pāris lapas par dažādām politoloģijas definīcijām. 10.vidusskolas audzēkne gan saka ko citu. Likts lasīt teju pusi grāmatas.

Citāts no grāmatas:

«Pirmās bumbas, kas 1999.gada vasarā nokrita Dienvidslāvijā, bija kā signāls tam, ka ir izjaukta agrākā pasaules kārtība, kas gandrīz pusgadsimtu centās izbēgt no tiešām bruņotām sadursmēm starp valstīm, kas zem ANO Drošības padomes karoga bija vienojušās par miera saglabāšanu un stabilitāti uz planētas. Uzņemoties demokrātijas garanta un galvenā terorisma apkarotāja lomu, NATO nostājās uz ceļa, kur valda džungļu likumi un valda stiprākais, kas soda un apžēlo pēc personiskās izvēles, kur visatļautība pēc nozīmes ir vienāda ar likumu, bet spārnotajām raķetēm Orvela garā piešķirta miera nesēja misija.»

Pāris dienas pēc skandāla skola jau gatavojas, ka tai tiks sūtīti pārbaudītāji.

«Mēs noteikti skatīsim, vai ar šo grāmatu iespējams īstenot valsts pamatizglītības standartu un tajā iekļauto izglītības saturu. Tajā gadījumā, kad mēs konstatējam, ka tā informācija ir šajā grāmatā ir pretrunā ar mūsu valstī noteikto standartu, tad protams, tā ir gan skolotāja, gan direktora atbildība, kas šajā gadījumā ir jāizvērtē,» raidījumam skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhnēviča.

Dāvinot grāmatas, stiprina Krievijas lomu

Kā grāmata nonākusi līdz direktores grāmatu plauktam – nav zināms. Bet skaidrs, ka slikto nodrošinājumu ar mācību materiāliem Latvijas skolās iemācījušies izmantot tie, kam mērķi ir tālejoši un politiski. Tā, piemēram, pirms sešiem gadiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzraudzībā dibinātais fonds «RUSSKIJ MIR». Kā uzskata Drošības policija, lai arī fonda aktivitātes ir šķietami pozitīvas – dāvināt skolām daiļliteratūru, patiesais tā nolūks ir nostiprināt Krievijas lomu Latvijā un bijušajās padomju republikās konsolidēt krievu kopienu.

Pirms gada vienā no latviskākajām pilsētām Valmierā valsts ģimnāzijā priecīgi uzņēma Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu. Viņš kopā ar mēru un skolas direktoru atklāja fonda grāmatu istabu. Ģimnāzija saņēma 400 mācību materiālus un solījumu dāvināt vēl.

Fonda centrs Latvijā atrodas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Savs stūrītis iekārtots arī Daugavpils Universitātē. Starp politiķiem vienprātības, kā rīkoties, īsti nav.

Radikāli noskaņots aizsardzības ministrs. Viņaprāt nepieciešams ieviest stingrus mācību grāmatu sarakstus un pie tiem pieturēties.

Mazāk radikāls, bet piesardzīgs ir iekšlietu ministrs. Viņu darot bažīgu Krievijas dažādu fondu un biedrību aktivitātes.

Šobrīd kontrole pār skolu mācību materiāliem notiek šādi - Valsts izglītības satura centrs pēta mācību materiālu atbilstību skolu programmām. Centra uzdevums būtu pēc skolotāju lūguma izanalizēt arī ārzemēs izdotos mācību materiālus un to atbilstību.

To, kā noteikumi tiek tālāk ievēroti, pārbauda Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Pirms diviem gadiem tā inspektori pārbaudīja, kā skolās māca vēsturi. Atklājies, ka vairākās skolās izmantotas vēl padomju laikos izdotas kartes.

Skolotāju uzraugi par kontroles palielināšanu ir skeptiski. Laikā, kad jebkādus materiālus iespējams atrast internetā, sākt masveidīgu grāmatu dāvinājumu ekspertīzi nebūtu jēgas. 10.vidusskolā direktore sola, ka pēc šā atgadījuma politoloģija no stundu saraksta tikšot izņemta.