Darba meklētāju rindas dilst uz emigrācijas rēķina

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna biznesa portālam "Nozare.lv" atgādināja, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī bija vismazākais nodarbināto skaits, bet ar nākamo ceturksni situācija sāka uzlaboties. Tāpēc šķietami iepriecinošais nodarbinātības gada pieaugums esot likumsakarīgs, bet nenozīmē strauju reālas situācijas uzlabošanos.

Viņa skaidro, ka pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits pat nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan tas esot daļēji izskaidrojams ar sezonāliem faktoriem un daļēji ar sarukušo dalībnieku skaitu Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos. Turklāt nodarbinātības līmenis, proti, nodarbināto skaita īpatsvars kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, joprojām esot vien 53,8%. Vienlaikus viņa atzīst, ka tas, protams, ir lielāks nekā 51,7% attiecīgajā periodā pērn, bet vēl ievērojami zemāks par 2002.gada līdz 2008.gada vidējo rādītāju - 58,2%.

Viņasprāt, darba meklētāju skaita samazinājums galvenokārt ir noticis vien uz emigrācijas rēķina. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā (15-74) 2011.gadā ir samazinājies par 1%, kas ir straujākais kritums kopš 1995.gada. Turklāt jau vairāk nekā 30% no darba meklētājiem meklē darbu ilgāk par diviem gadiem.

"Swedbank" gan joprojām sagaida, ka šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu samazināties līdz 15,5%. Savukārt nodarbināto skaits varētu palielināties par 2% līdz 2,5%. Tomēr darba vietas joprojām tikšot radītas diezgan lēni, straujāk eksportējošās nozarēs un galvenokārt lielajās pilsētās.

"Joprojām ir daudz darāmā, lai balstītu darba vietu radīšanu, mazinātu negatīvo strukturāla bezdarba ietekmi uz sociāliem jautājumiem, veicinātu migrāciju starp Latvijas reģioniem," uzsver Strašuna.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauž līdzīgu vērtējumu, sakot, ka šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju rindas, lai gan ir turpinājušas dilt, tomēr nepārliecinoši. Turklāt samazinājums no 16,9% 2010.gada pēdējā ceturksnī par 0,3 procentpunktiem jeb 5100 iedzīvotājiem esot vērtējams kā ļoti niecīgs.

Arī viņš norāda uz to, ka, bezdarbam mazinoties, turpina pieaugt ilgstošo darba meklētāju skaits, turklāt starp tiem ir tādi, kuriem ir darba pieredze. Esošās krīzes nestās strukturālās izmaiņas ekonomikā un atsevišķu nozaru atšķirīgā atkopšanās dinamika norāda uz to, ka šo prasmju pielietošana vēl ilgi nebūs pieprasītas vai arī atalgojums būs ievērojami zemāks salīdzinājumā ar laika posmu pirms krīzes.

Tāpat ekonomists brīdina, ka cerības un gaidas uz ekonomikas izaugsmes radītajām darba vietām noteiktās profesijās var izrādīties veltas. Savukārt darba piedāvājumi, kur nepieciešama zemāka kvalifikācija, var nebūt pietiekami atalgoti, kas nozīmē, ka daudziem emigrācija var izrādīties kā pieņemamākā alternatīva. Aktuālākais mērķis būšot Vācijas darba tirgus. Tāpat arī Skandināvijas ekonomiku izaugsmes uzturēšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks.

Gašpuitis arī piebilst, ka sarūkošais darba tirgus un krīze ir izdzēsusi cerības 51 400 potenciālo darbinieku atrast darbu un licis kļūt ekonomiski neaktīviem. Tas nozīmējot, ka liela daļa šo iedzīvotāju, visticamāk, spiesti stāties rindā pēc dažādu pabalstu izmaksām, kaut ir iespējamais, bet neizmantots darba spēka resurss.

"Joprojām daudzi darba meklētāji izvēlēsies doties ārpus Latvijas, jo viens no galvenajiem argumentiem būs nevis darba trūkums, bet gan nepieņemams atalgojuma apmērs. Taču lielai daļai bezdarbnieku būs aktuāla pārkvalifikācija un jaunu darbu iemaņu iegūšana. Tā kā tas ir laika un resursu ietilpīgs jautājums, valdībai būs jādomā par dažādu stimulu ieviešanu, piemēram, nodokļu veidā. Tas ļautu darba devējiem paša spēkiem iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu darbinieku," rosina ekonomists.

Pēc viņa domām, bezdarba samazināšanas jautājumi skatāmi arī caur izglītības reformu prizmu, kur līdzšinējie valsts veiktie pasākumi izrādījušies maz efektīvi. Tāpat bezdarba problēmas varētu risināt arī ar iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanu, meklējot iespējas veicināt iedzīvotāju kustību un informācijas pieejamību par darba iespējām visas Latvijas teritorijā. "Nereti iedzīvotāji dodas uz ārvalstīm, jo par tur notiekošo ir vairāk informācijas nekā par to, kas notiek blakus novadā," saka Gašpuitis.

Viņš pieļauj, ka pēc visai blāvā bezdarba krituma pirmajā ceturksnī otrajā ceturksnī tas varētu samazināties straujāk. Darba tirgus tendences gan ietekmēšot ekonomikas atkopšanās gaita, ko pēdējā laikā bremzē augošā inflācija. "Izmaksu pieaugums un stagnējošais iekšējais tirgus var būt nopietns šķērslis straujākam nodarbinātības pieaugumam," pieļāva "SEB bankas" eksperts, prognozējot, ka bezdarba līmenis uz gada beigām varētu nokristies līdz 15%.

"DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka darba tirgus pagājušajos trīs gados "šūpojies kā skaida okeānā", tāpēc patlaban nav arī vienotas izpratnes, kāda pašlaik ir pienācīga alga par noteikta veida darbu. "Ja vienā un tajā pašā pilsētā divos uzņēmumos metinātājiem alga atšķiras par divām trešdaļām, tad nav brīnums, ka skopākajam ir pagrūti atrast darbiniekus," uzņēmēju runas par kvalificēto darbinieku trūkumu komentē Strautiņš.

Viņaprāt, tas, ka Latvijā nav orientējošas atalgojuma likmes vai intervāli noteiktu profesiju darbiniekiem, kas definēti arodbiedrību un darba devēju sarunās, no vienas puses, padara darba tirgu elastīgāku, taču strauju pārmaiņu periodos var arī padarīt to mazāk efektīvu, jo informācijas trūkuma dēļ cilvēki nesaņem par savu darbu tik, cik varētu saņemt, bet darba devēji iztērē pārāk daudz laika darbinieku meklēšanai.

Strautiņš pieļauj, ka darbaspēka pieejamība, visticamāk, varētu būt problēma straujāk augošajās ekonomikas nozarēs, pirmkārt, rūpniecībā. Taču arī šīs nozares uzņēmumu aptaujās darbaspēka pieejamība visretāk tiekot minēta kā būtisks šķērslis ražošanas palielināšanai, bet kā galvenais kavēklis joprojām tiek minēta iespēja pārdot saražoto.

"Tātad Latvijas ekonomikai ir jāattīsta tās eksportējamo produktu portfelis, un viena no ātrākajām iespējām to panākt ir ārvalstu investoru piesaiste. Lai tas notiktu, ir ļoti jāsteidzas ar juridiskās vides sakārtošanu. Pārāk plašās iespējas pārsūdzēt jebkuru varas iestāžu lēmumu un citas pārspīlētas demokrātijas izpausmes, kā arī grūti prognozējamā un lēnā tiesu sistēmas darbība maksā tūkstošiem darbavietu un attiecīgi rada tūkstošiem potenciālo emigrantu," brīdina Strautiņš.

Strautiņa prognoze par turpmākajiem procesiem darba tirgū ir, ka jau šā gada otrajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars būs aptuveni 15% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un turpinās pazemināties arī gada otrajā pusē.

Kā ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju skaits sarucis par 20,1%, salīdzinot ar analogu laika posmu pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais darbaspēka apsekojums.

Gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā bijuši 188 300 darba meklētāji jeb 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr pērn pirmajā ceturksnī darbu meklēja 235 800 cilvēku.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011.gada pirmajā ceturksnī valstī bija 14,4%.

Vairāk nekā puse, 57,5% jeb 108 200 cilvēku bijuši ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 16 400.

Kopumā valstī pirmajā ceturksnī nodarbināti 944 300 cilvēku jeb 53,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem.