/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9925315t1h620e.jpg)
Ekonomiskā emigrācija ir nopietns blakusefekts Latvijas ekonomikas atlabšanai, pirmdien laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicētā intervijā atzīst Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.
Ekonomiskā emigrācija apdraud ekonomikas atlabšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa klāsta, ka Latvijas ekonomika pašlaik rāda skaidras atlabšanas pazīmes - ir paaugstinājies kredītreitings uz investīcijām labvēlīgu, un ir audzis eksports. Gaidāma ekonomiskā izaugsme 3,3% apmērā. Arī 2011.gada budžets un aprīlī pieņemtie budžeta grozījumi paredz tālākus deficīta samazināšanas pasākumus. "Ir veikti būtiski finanšu sistēmas stabilizācijas pasākumi. Tas banku sektora atbalstīšanai rezervētos līdzekļus, pavisam 650 miljonus eiro (456,8 miljonus latu), varētu ļaut izmantot citām vajadzībām," norāda Šulca.
Vienlaikus redzami arī nopietni blakusefekti, no kuriem vispirms jāmin ekonomiskā emigrācija, uzsver EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Pēc viņas teiktā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, var sākt pietrūkt darba roku - vispirms tajos sektoros, kas prasa darbaspēka augstu kvalifikāciju. "Spēt pārliecināt cilvēkus atgriezties dzimtenē, kur darba samaksa tomēr vēl nebūs tāda kā Rietumeiropā, nebūs viegls uzdevums. Arī demogrāfiskā situācija ilgtermiņā ir nopietns drauds," atzīst Šulca.
Vērtējot Latvijas priekšrocības Eiropas Savienībā (ES), Šulca norāda, ka Latvijas kā mazas valsts priekšrocība noteikti ir spēja manevrēt un pieņemt lēmumus ātrāk nekā lielajām valstīm. "Cita lieta ir, vai zinām, kurp savā attīstībā iet. Valdību īsais mūžs diktējis, ka valdījusi īstermiņa domāšana un rīcība. Reformu nepieciešamība izglītībā, veselības aizsardzībā bija zināma sen," viņa piebilst.