/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvijas iedzīvotāju ienākumi nebūt nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni, secinājuši komercbanku analītiķi. Lai gan pēdējos gados vērojama ekonomikas izaugsme un runāts tiek par krīzes pārvarēšanu, uzņēmumi ar savu peļņu negrib dalīties un darbiniekiem algas neceļ.
Krīze it kā beigusies. Kāpēc nepaugstinās algas? (130)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vien ar retiem izņēmumiem, bet vairums iedzīvotāju diezgan skeptiski raugās uz to, ka krīze pārvarēta, ka Latvijas ekonomika piedzīvojusi strauju augšupeju, jo savos maciņos to neizjūt. Ienākumi nav palielinājušies.
Algas palikušas tās pašas – apcirptās
Arnolds un Inga, kuri ikdienā strādā par pavāriem, saka, ka algas nu esot trīs reizes mazākas: «Saņemam vismaz trīsreiz mazāk, nekā bija treknajos gados.»
Arī kasieres Gerda un Inga secina, ka algas palikušas tās pašas. «Uz augšu nekas neiet, teikšu uzreiz. Diez vai, ka tā krīze pāri, man liekas, ka vēl ir un vēl būs, jo kādas mums ir algas?» vērtē Inga.
Biznesa cikla sākumā tas esot diezgan normāli
Iedzīvotāju skepsei, izrādās, ir pamats. Latvijas Komercbanku asociācijas Makro ekonomikas apskatā secināts – patiesi nav tā, ka no krīzes pārvarēšanas labums būtu visiem. Galvenie
ieguvēji ir uzņēmumu īpašnieki jeb darba devēji, kas ar savu peļņu negrib dalīties.
«Bet biznesa cikla sākumā tas ir diezgan normāli. Zemāks šis algu līmenis ļauj radīt vairāk darba vietu, kas ir pati svarīgākā lieta, lai cilvēkiem ir ienākumi. Otrs – tas dod resursus investīcijām, kas palīdz izaugsmei nākotnē,» skaidro «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Jaunas darba vietas tiešām radītas. Un ne viena vien. Tomēr joprojām
augstais bezdarbs ļauj necelt algas, jo būs kas strādā arī par esošo atalgojumu.
«Tā labākā lieta, kas ir notikusi darba tirgū – krīzes pārvarēšanas periodā, darba vietu kāpums. Tas ir tuvu 100 tūkstošiem, kas ir Latvijā. Ko redzam, pērn privātajā sektorā darba vietu skaits pieaudzis pat par 7%, kas darba tirgū ir fantastiski straujš kāpums,» salīdzina «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kāpēc nepieaug algas?
Algu izmaiņas bijušas ļoti nelielas. Darba ņēmēju ienākumi auguši pārsvarā tikai strādājot ilgākas darba stundas. Pati stundas likme pērn pieaugusi tikai par 2%. Darba ņēmēji atguvuši tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā atalgojuma.
«Ar laiku šai ienākumu sadalei – šiem labumiem no izaugsmes ir jābūt sadalītiem lielākam iedzīvotāju lokam. Ja šī sadale tiek atlikta uz ļoti vēlu laiku, tas nozīmē, ka šo svārstību riski pieaug – sāk veidoties burbulis,
algu kāpums ir pārāk straujš, tad atkal dziļš kritums,»
situāciju raksturo «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Darba tirgus varētu sasilt tikai 15. gadā
Ekonomisti uzskata - iedzīvotāju ienākumu straujāks kāpums ir vēl dažu gadu jautājums. Darba tirgus varētu sasilt tikai 15. gadā. Un arī tad nevajag domāt, ka algu kāpums būs kā treknajos gados padsmit procentu apmērā.
Runa būs par viencipara skaitli. Ekonomikas izaugsmes
augļus sajust plašākam sabiedrības lokam gan ļautu politikas veidotāji,
mazinot ēnu ekonomiku un veicot izmaiņas nodokļos.