Islandē šodien notiek parlamenta vēlēšanas

Saskaņā ar aptaujām uz uzvaru vēlēšanās var cerēt gan konservatīvā Neatkarības partijas, kas atradusies pie varas lielāko daļu laika kopš Otrā pasaules kara beigām, gan agrāri centriskā Progresa partija.

Kā liecina aptauja, kuru 17. un 18.aprlī veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums MMR, par katru no minētajām partijām gatavojas balsot vairāk nekā 25% vēlētāju, taču Neatkarības partija, kas vairākus mēnešus atpalika no Progresa partijas, šobrīd nedaudz to apsteigusi.

Abas partijas vairākas desmitgades kopīgi atradušās valdībā, un sagaidāms, ka arī pēc šīm vēlēšanām tās veidos koalīciju.

Tikmēr šobrīd pie varas esošā Sociāldemokrātu alianse un to koalīcijas partneri - Kreisā zaļo kustība -, domājams, vēlēšanās cietīs zaudējumu.

Kamēr sociāldemokrāti var cerēt kaut uz niecīgu pārstāvniecību Altingā, Kreisi zaļā kustība vispār varētu parlamentā neiekļūt, ja labi veiksies nesen dibinātajai Pirātu partijai.

Piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, varētu pārvarēt arī proeiropeiskā Gaišās nākotnes partija.

Pirmā kreisā valdība Islandes vēsturē pie varas nāca 2009.gadā finanšu krīzes apogejā, jo vēlētāji banku sabrukumā vainoja labējās partijas, kas, viņuprāt, bija veicinājušas pārlieku tirgus liberalizāciju.

Taču kreiso valdību novājināja iekšējās domstarpības. Lai gan premjerministrei Johannai Sigurdardotirai izdevies panākt valsts ekonomikas atlabšanu, islandieši joprojām ir neapmierināti.

«Viņai bija jādara daudz tādu lietu, kuras nepatīk darīt nevienai valdībai, - jāsamazina izdevumi, jāceļ nodokļi, vienā vārdā, jāpazemina dzīves līmenis,» norāda Islandes Universitātes politikas zinātnes profesors Gunrs Helgi Kristinsons. «2009.gada vēlēšanas bija straujš pagrieziens pa kreisi. 2013.gada vēlēšanām nav jābūt krasam pagriezienam pa labi, bet gan drīzāk līdzsvarošanai, atgriežoties pie Islandes normālās politikas.»

Vislielākos panākumus, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, šajās vēlēšanās, šķiet, gūs 38 gadus vecā Sigmundura Dāvida Gunlaugsona vadītā Progresīvā partija, kuru 2009.gadā vēlētāji «sodīja» vissmagāk.

Pēc zaudējuma 2009.gadā partija nespēja īsti atgūties līdz pat šī gada janvārim, kad Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) tiesa atzina, ka Islande ir tiesīga atteikties kompensēt bankrotējušās interneta bankas «Icesave» britu un nīderlandiešu noguldītāju zaudējumus no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Šis spriedums strauji uzlaboja Progresīvās partijas pozīcijas.

Kamēr valdība šajā jautājumā centās panākt vienošanos ar Lielbritāniju, centristi ieņēma stingru nostāju, noraidot jebkādus kompromisus.

«Tas viņiem ļoti palīdzēja,» atzīst Kristinsons.

Tajā pašā laikā Neatkarības partijas atgūšanās notika pakāpeniskāk, taču tā nav spējusi uzrunāt citas sabiedrības grupas ārpus sava tradicionālā konservatīvi un liberāli noskaņotā elektorāta.

Islandē ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, un saskaņā ar tradīciju par premjeru kļūst tās partijas pārstāvis, kura ieguvusi visvairāk deputātu.

Kristinsins norāda, ka visumā starp Neatkarības partiju un Progresīvo partiju pastāv vienprātība, taču grūtības var rasties tad, ja nāksies izšķirties, kuras partijas pārstāvim nodot valdības vadību, ja vēlētāji tām uzticēs vienādu mandātu skaitu.

Tajā pašā laikā centriski labējās opozīcijas uzvara varētu pielikt punktu Islandes uzsāktajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Ar lūgumu uzņemt Islandi vienotās Eiropas saimē Islande ES vērsās 2009.gadā, kad daudzi islandieši uzskatīja, ka eiro varētu spēlēt zināma stabilitātes garanta lomu, un tās iestāšanās sarunas strauji virzījušās uz priekšu, lai gan Reikjavīka līdz šim izvairījusies no tādiem delikātiem jautājumiem kā piemēram, zvejniecība.

Taču abas lielākās opozīcijas partijas savā kampaņā uzsvaru likušas uz iestāšanās sarunu pārtraukšanu.

Neatkarības partija uzstāj, ka tā vēlas labas tirdzniecības attiecības ar ES, taču nekļūstot par bloka pilntiesīgu locekli.

Savukārt Progresa partija norāda, ka Islandes intereses vislabāk īstenojamas, atrodoties ārpus ES.

«Nedomāju, ka Islande pievienosies Eiropas Savienībai,» atzīst Islandes Universitātes politikas zinātnieks Haness Holmšteins Gisurarsons. «Tagad (..) sabiedriskās domas aptaujās vairākums ir pret [dalību ES]. Par to ir vienīgi sociāldemokrātu partija, taču viņus gaidāmajās vēlēšanās, šķiet, gaida graujoša sakāve.»

Gisurarsons, kurš publicējis grāmatu, kas tiek uzskatīta par iedvesmas avotu Islandes finanšu tirgus kādreizējai deregulācijai, domā, ka valdība iestāšanās sarunas ar Briseli uzsākusi, ignorējot sabiedrības pretrunīgo attieksmi pret iespējamo dalību ES.

Liela daļa islandiešu nesaskata, kādu labumu valsts varētu gūt no savas suverenitātes daļējas nodošanas Briselei. Jau tagad Islandei ir brīvās tirdzniecības līgums ar ES, tā ir EBTA locekle un Šengenas līguma dalībvalsts.

2009.gadā par iestāšanās sarunu uzsākšanu no 63 parlamenta deputātiem nobalsoja tikai 33 likumdevēji, 28 balsojot pret. Taču kopš tā laika vienprātību ES jautājumā nav izdevies panākt pat valdošās kreisās koalīcijas iekšienē.

Kreisi zaļā kustība iestājas pret pievienošanos ES un centusies bremzēt, viņuprāt, pārāk straujās iestāšanās sarunas, norāda Reikjavīkas universitātes starptautiskās ekonomikas eksperts Adalsteins Leifsons. «Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tās vilkušās ilgāk, nekā sagaidīts.»

Sigurdardotira cerēja iestāšanās sarunas pabeigt jau līdz 2012.gadam, kam sekotu referendums, taču šie mērķi izrādījušies pārāk ambiciozi.

Tādējādi Islande varētu sekot Norvēģijas un Šveices piemēram. Abas šīs valstis arī savulaik uzsāka iestāšanās sarunas ar ES, taču vēlāk tās pārtrauca.

Leifsons uzskata, ka galvenais šķērslis, kas kavē Islandes pievienošanos ES, ir zvejniecība.

2011.gadā islandiešu zvejas flote nozvejoja 1,15 miljonus tonnu zivju, kas ir vairāk nekā piektdaļa no visu 27 ES dalībvalstu kopējās nozvejas.

Vienlaikus Reikjavīka ir iesaistīta «makreļu karā» ar Briseli un apsūdz ES pārlieku lielā nozvejā, kas apdraud šīs zivju sugas pastāvēšanu.

«Zvejniecība ir Islandes ilgtspējīgā nozare. Sabiedrībā nesaskatu loģiku veiksmīgas politikas grozīšanā,» uzsver Leifsons.