Trešdaļa budžeta līdzekļu paredzēti sociālai aizsardzībai

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

2011.gada valsts budžeta grozījumos ieņēmumus plānots palielināt par 102 miljoniem latu, bet izdevumi pieaugs par 19,9 miljoniem latu, liecina sagatavotais budžeta grozījumu projekts par ko pirmdien lems valdības ārkārtas sēdē. 2011.gada valsts budžetā visvairāk naudas atvēlēts sociālās aizsardzības un ekonomiskās darbības funkcijām - attiecīgi 33,6% un 20,6%.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 4,256 miljardi latu , bet izdevumi – 4,748 miljardi latu. Grozījumi paredz, ka valsts budžeta deficīts, ņemot vērā ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā paredzētos papildus ieņēmumus 45 miljonu latu apmērā, gada beigās būs 3,3% no iekšzemes kopprodukta.

Salīdzinājumā ar 2011.gada apstiprināto plānu grozījumos paredzēts ieņēmumu palielinājums 102 miljonu latu apmērā un izdevumu palielinājums 19,9 miljonu latu apmērā.

2011.gada budžetā visvairāk naudas atvēlēts sociālai aizsardzībai

2011.gada valsts budžetā visvairāk naudas atvēlēts sociālās aizsardzības un ekonomiskās darbības funkcijām - attiecīgi 33,6% budžeta izdevumu tiek novirzīti sociālajai aizsardzībai, bet 20,6% ekonomiskajai darbībai, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija par valsts budžeta izdevumiem funkcionālā sadalījumā.

Sociālajai aizsardzībai no valsts budžeta tiek tērēti 1,594 miljardi latu, kas ir 11,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt ekonomiskajai darbībai paredzēts tērēt 978,7 miljonus latu jeb 7,3% no IKP.

Vispārējie valdības dienesti ir trešā lielākā izdevumu pozīcija - šai funkcijai atvēlēti 12% no izdevumiem jeb 568,9 miljoni latu, kas ir 4,2% no IKP, liecina FM informācija.

Izglītības funkciju realizēšana ir ceturtā lielākā pozīcija budžeta izdevumos - tai tiek tērēti 522 miljoni latu jeb 11% no izdevumiem, kas ir 3,9% no IKP. Savukārt veselībai no budžeta tiek tērēti 465,7 miljoni latu. Veselības funkciju īstenošanai 2011.gadā tiek novirzīti 9,8% no kopējiem izdevumiem jeb 3,5% no IKP.

Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai atvēlēti 5,2% izdevumu jeb 248 miljoni latu, kas ir 1,8% no IKP. Savukārt aizsardzības funkciju īstenošanai paredzēts finansējums 141,3 miljoni latu, kas ir 3% no kopējiem izdevumiem jeb 1,1% no IKP.

FM informācija liecina, ka 130,6 miljoni latu tiek tērēti vides aizsardzības funkciju veikšanai, kas ir 2,8% no izdevumiem jeb 1% no IKP, savukārt atpūtas, kultūras un reliģijas funkcijām atvēlētais finansējums ir 94,8 miljoni latu, kas ir 2% no kopējiem izdevumiem jeb 0,7% no IKP. Vēl 3,5 miljoni latu jeb 0,1% no kopējiem izdevumiem un 0% no IKP paredzēti teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai.

Kopumā valsts 2011.gada budžetā desmit funkciju veikšanai paredzēts izlietot 4,748 miljardus latu jeb 35,4% no IKP.

Valsts pamatbudžetā izdevumu palielinājums ir 1%

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā prognozēti 3,053 miljardu latu un izdevumi plānoti 3,34 miljardu. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2011.gada apstiprināto plānu ir 31,6 miljoni latu jeb 1%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,218 miljardu latu un 1,423 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada apstiprināto plānu ir 11,6 miljoni latu jeb 0,8%.

2011.gada budžeta grozījumu fiskālās konsolidācijas pasākumos palielināti ieņēmumi par 21,2 miljoniem latu, tajā skaitā atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme dabasgāzei no 12% uz 22% ar 2011.gada 1.jūliju, kas radīs papildus ieņēmumus 1,596 miljonu latu apmērā. Tāpat atcelti akcīzes nodokļa atvieglojumi dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai ar 2011.gada 1.jūliju, un samazināta likme no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 kubikmetriem (m3) - tas veidos papildus ieņēmumus 2,496 miljonu latu apmērā.

Konsolidācijas pasākumi ietver arī valsts nodeva par speciālās atļaujas izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās pārreģistrāciju, kas radīs 2,55 miljonu latu ieņēmumus, savukārt 2,25 miljoni latu tiks papildus iekasēti paaugstinot akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem no 890 uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta ar 2011.gada 1.jūniju.

Budžeta grozījumi paredz akcīzes nodokļa cigaretēm paaugstināšana no minimālā līmeņa 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm specifiskās likmes paaugstināšana no 22,5 uz 25 latiem par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm procentuālās likmes samazināšana no 34,5% uz 34% un akcīzes nodokļa smēķējamai tabakai paaugstināšana no 29 uz 34 latiem par vienu kilogramu ar 2011.gada 1.jūliju. Šādi budžeta gūs papildus 3,66 miljonu latu ieņēmumus. 25 tūkstošus latu iecerēts iekasēt no akcīzes nodokļa likmes cigarellām paaugstināšana līdz 50% no cigarešu minimālās akcīzes no 24 uz 26 latiem.

Izmaiņas skars arī akcīzes nodokļa degvielai likmi - benzīnam tā tiks paaugstināta par diviem santīmiem par litru - valsts budžets papildus iekasēs 4,35 miljonus latu, savukārt ar azartspēļu nodokļa paaugstināšanu valdība cer papildus ieņemt 804,7 tūkstošus latu, tostarp 262,5 tūkstošus latu papildus iekasēs pašvaldības.

PVN samazinātās likmes medicīnisko ierīču piegādēm piemērošanas ierobežošana atbilstoši Eiropas savienības direktīvām papildus ienesīs 1,5 miljonus latu, bet akcīzes nodokļa atvieglojuma samazināšana lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai - 1,7 miljonus latu.

Tāpat grozījumi paredz „Latvijas Valsts meži” papildus maksājums valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu - 193,5 tūkstošu latu apjomā.

Papildus konsolidācijas pasākumos izdevumi samazināti par 6,781 miljonu latu. Tie ietver Valsts kancelejas atlīdzības izdevumu samaiznāšanu par 38,5 tūkstošiem latu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 40,173 tūkstošu latu apjomā.

Aizsardzības ministrijai izdevumi samazināti par 612,2 tūkstošiem latu, Ārlietu ministrijai - 31,971 tūkstošiem latu, Ekonomikas ministrijai - 183,8 tūkstošiem latu.

Savukārt Finanšu ministrija papildus ietaupīs 407,5 tūkstošus latu, Iekšlietu ministrija - 470,9 tūkstošus latu, Izglītības un zinātnes ministrija - 394 tūkstošus latu, bet Zemkopības ministrija - 151,3 tūkstošus latu, Satiksmes ministrija - 3,035 miljonus latu, tajā skaitā trīs miljonu latu ietaupījums rasts samazinot dotācijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Labklājības ministrija ietaupīs 188,6 tūkstošus latu, Tieslietu ministrija - 138,8 tūkstošus latu, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 155,4 tūkstošus latu. Kultūras ministrijas budžets samazināts par 86 tūkstošiem latu, savukārt Veselības ministrijas - par 146,8 tūkstošiem latu.

Mērķdotācija pašvaldībām budžeta grozījumos samazināta par 700 000 latu un tā koriģēta saistībā ar skolēnu skaita un plūsmas izmaiņām šā gada 1.septembra.

Valdība budžeta grozījumus Saeimā plāno iesniegt 5.aprīlī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu