Latvijas jauno vēstniecības ēku Maskavā remontēs Krievijas puse?! (83)

Pirms premjera tikšanās ar Medvedevu (6.aprīlis) Krievijas vēstnieks iztausta situāciju Saeimā gāzes jautājumā

Trešdiena. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dodas uz Saeimas Ārlietu komisiju runāt par abu valstu attiecībām, tikās arī ar Saeimas frakciju vadītājiem. Dienaskārtībā bija tēma par gāzes tirgus liberalizāciju. Šī jau ir trešā vēstnieka vizīte Saeimā nedēļas laikā.

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs sācis apstaigāt Saeimas frakcijas. Bijis pie Vienotības frakcijas līdera Dzintara Zaķa, Zaļo un zemnieku vadītāja Augusta Brigmaņa. Sarunu galvenā tēma – nepieciešamība paātrināt starpvalstu vienošanos par nekustamo īpašumu apmaiņu. Krievijai tiktu sanatorija «Dzintarkrasts» ar 20 000 kvadrātmetriem zemes, bet Latvijai – 600 kvadrātmetru ēka Maskavā.

Latvija sanatorijā «Dzintarkrasts» nekad nav saimniekojusi

Pēc neatkarības atgūšanas Labklājības ministrija ar Krievijas valsti noslēdza sadarbības līgumu, bet 2004.gadā kāda Jūrmalas zemesgrāmatas tiesnese sanatoriju nelikumīgi iegrāmatoja uz Krievijas vārda. Kopš tā laika tur saimnieko Krievijas prezidenta lietu pārvaldes uzņēmums «BOR». Prokuratūra zemesgrāmatas tiesneses lēmumu pārsūdzēja tiesā, tā ievilkās, un Ārlietu ministrija nolēma, ka labāk legalizēt reālo situāciju un sanatoriju iemainīt pret kādu ēku Latvijas vajadzībām Maskavā. Krievijas piedāvājums bija dāsns – ēka vecā Arbata rajonā.

Tā ir viena no pasaulē dārgākajām vietām, dzīvokļu cenas tur pārsniedz 10 000 latus kvadrātmetrā. Latvijai nodotās ēkas platība ir 600 kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts īpašumā iegūtu 6 miljonus latu vērtu ēku. Tomēr Latvijas varasiestādes arī šim darījumam nesteidzas piekrist. Vienošanos parakstīja pirms gada, bet tā vēl jāratificē Saeimai. Esot jāgaida, kad Krievija samazinās īres cenu Latvijas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā.

Ojārs Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība):

Vienīgais jautājums, ko mēs tagad turpinām pacelt, ir, ka tajā laikā, kad parakstīja šo līgumu, tad Krievijas prezidenta lietu pārvaldnieks atsūtīja vēstuli mūsu premjeram ar solījumu samazināt īres likmi mūsu konsulātam Sanktpēterburgā. Un vienkārši tas nav realizējies. Ja varētu arī izpildīt šo solījumu par konsulātu, tad mēs varētu arī mierīgi ratificēt šo līgumu.

Vešņakovs deputātiem esot solījis arī šo jautājumu virzīt pozitīvā gultnē plus katram tautas kalpam iespēju atpūsties sanatorijā «Dzintarkrasts». Deputātiem radies priekšstats, ka vēstnieks ļoti vēlas noslēgt vienošanos par ēku apmaiņu. Atis Lejiņš aicina uzmanīties no Krievijas īpašuma apmaiņas vilinājuma.

Vienošanās tekstā ir punkts, ka jauno vēstniecības ēku dārgajā Arbata rajonā remontēs Krievijas puse.

Taču Krievija mēdz remontdarbu aizsegā vēstniecībās ievietot noklausīšanās ierīces. Reiz celto ASV vēstniecību Maskavā tieši šā iemesla dēļ bija jānojauc un jābūvē no jauna.

Atis Lejiņš, Saeimas Ārlietu komisijas deputāts (Vienotība):

Es jums pateikšu vienu stāstu iz dzīves. Es piecdesmitajos gados vēl uz beigām vienreiz biju aizbraucis uz Maskavu. Un man bija tikšanās ar vienu Ziemeļvalsts vēstniecību, mazas valsts vēstniecību. Un mani ieveda iekšā vienā pudelē. Pudelē, ļoti lielā pudelē, ar stikla sienām, aiztaisīja durvis ciet... Un man pateica – te var droši runāt. Ārpus tās visu viņi dzird.

Par ēku apmaiņu Vešņakovs runājis gan Ārlietu komisijā, gan sarunā ar Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi un zaļo un zemnieku līderi Augustu Brigmani. Ar abiem pēdējiem skarta vēl viena būtiska tēma - Latvijas nostāja Gazprom monopolstāvokļa izbeigšanā. Vešņakovs smalki izvaicājis par to, kāds ir katra konkrētā deputāta viedoklis, un paudis cerību uz Latvijas pretimnākšanu.

Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas vēstnieks Latvijā:

Es interesējos arī sarunā ar Zaķa kungu un Brigmaņa kungu, kāda ir pozīcija dotajā gadījumā. Deputātiem, konkrētajai frakcijai šajā jautājumā. Es vācu dažādu deputātu grupu viedokļus, lai saprastu, kādas ir bažas Latvijas pusei un konkrētiem deputātiem. Cik noprotu, ir ieinteresētība no Latvijas puses šo jautājumu nolemt, tā būtu cieņpilna un, kā tas pieņemts partneriem, labvēlīga attieksme šīs problēmas risināšanā. Es domāju, ka tieši tādā virzienā jāturpina virzīties.

Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Tika runāts arī par gāzes tirgus liberalizāciju; mūsu viedoklis, nu mūsu attieksme pret šo jautājumu ir diezgan rezervēta. Ir mums frakcijā deputāti, kā Jānis Dūklavs un Ingmārs Līdaka, kas atbalstīja pašreizējo kārtību turpināšanu. Protams, šeit ir šīs bažas, to es arī vēstniekam pateicu, cik nu Latvija nokļūs tādā galējā Krievijas interešu zonā, no otras puses atkal jautājums tāds – atkal ņems gāzi no citurienes, jebkur nonāks kaut kādā atkarībā.

Bijušais Ārpolitikas institūta direktors, tagad Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš pieļauj, ka labās attiecības un izdevīgā īpašuma apmaiņa ir burkāns, bet gāzes liberalizācija - pātaga. Krievija ir mainījusi toni un sola attiecību uzlabošanu tikmēr, kamēr ir cerības uz Latvijas piekāpšanos Gazprom jautājumā.

Atis Lejiņš, Saeimas Ārlietu komisijas deputāts (Vienotība):

Mums bija Itera un Gazprom pārstāvis Latvijas gāzes veidolā. Visiem ir zināms, kas tie par cilvēkiem, un tie jau iepriekš nākuši uz Saeimu un runājuši. Un arī ārpus Saeimas. Un te varbūt vienkārši stiprāks akcents labvēlīgas vides radīšanai.