Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Līdz skolēnu vasaras brīvlaikam atlikuši trīs mēneši, un vairums lolo sapni vasarā nopelnīt kabatas naudu. Taču arī šogad valsts neesot atvēlējusi finansējumu jauniešu nodarbināšanai, tāpēc iespējas strādāt vasaras mēnešos būs atkarīgas no pašvaldību rocības un uzņēmēju pretimnākšanas, tā svētdien informēja LNT ziņas.
Skolēnu darba iespējas jau krietni saruka 2009.gadā, kad valsts pārtrauca atbalsta programmu jauniešu nodarbināšanai vasaras mēnešos.
Pieprasījums lielāks nekā iespējas nodarbināt
Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem skolēniem šovasar būšot iespējas nopelnīt naudu, strādājot savās skolās. Rīgas dome jauniešu nodarbināšanai atvēlējusi 65 tūkstošus latu, kā pietiek 500 jauniešu algošanai. Darbam varēs pieteikties tikai 13 un 14 gadus veci pusaudži, vēstīja LNT ziņas.
Tā kā vietu skaits ir ierobežots, daudziem darbu nevarēs piedāvāt, pat ja bērni nāk no maznodrošinātām ģimenēm. „Daži vecāki nevar sev atļauties dot lielu kabatas naudu bērniem. Tā ir kā izvēle, kad bērns var pats nopelnīt naudu un pats darīt arī to, ko grib, - vai nopirkt sev kādu jaunu krekliņu vai kaut ko labu,” sacīja 8.klases skolniece Polina Vingradova.
Daugavpilī vislielākais vietu skaits
Par jauniešu nodarbināšanu esot parūpējušās arī citas Latvijas pašvaldības. Bērni varēs piedalīties pilsētas sakopšanā, apzaļumošanā un dažādos palīgdarbos vietējās iestādēs.
Visvairāk bērnu plāno nodarbināt Daugavpils pašvaldība, kur reģistrējušies 900 strādātgribētāji. Ventspilī darbu varēs piedāvāt gandrīz 300 skolēniem, Liepājā - 200 jauniešiem, Ogrē – 100 bērniem un apmēram tikpat arī Cēsīs.
Uzņēmumi nodarbina skolēnus, cik spēj
Līdz 2008.gadam pusaudžu nodarbināšanā aktīvi bija iesaistījušies arī uzņēmēji, kas slavēja Labklājības ministrijas iniciatīvu un svarīgākais - finansējumu. Kopš valsts atbalsts šai programmai liegts, arī uzņēmēju pretimnākšana krietni apsīkusi.
Uzņēmuma "Latvija Statoil" Personāla departamenta vadītāja Ginta Biseniece norāda, ka darba piedāvājumi skolēniem samazinājušies, taču ne pilnībā. „Vairāk nekā 300 skolēnu vasaras laikā varēja, šobrīd tie varbūt ir nedaudz – desmit – skolēni, kas vasaras laikā var strādāt,” informēja Biseniece.
Savukārt „Maxima Latvija” Sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Andiņš atzina, ka kompānijai esot žēl, ka nevarot vairs piedāvāt jauniešiem darba iespējas. Andiņš skaidroja, ka krīzes laikos darba meklētāju ir vairāk nekā vakanču, līdz ar to jauniešu nodarbināšana vasarā „vairs nešķiet loģiska”.
Valsts pagaidām nesola atbalstu
Gan "Latvija Statoil", gan "Maxima Latvija" iepriekšējos gados vasaras brīvlaikā nodarbinājuši vairākus tūkstošus skolēnu. Uzņēmumi solās atjaunot darba programmas bērniem, tiklīdz finansējumu piešķirs arī valsts. Labklājības ministrijā gan norādīts, ka pagaidām valsts atbalsts skolēnu nodarbināšanas programmām neesot plānots.