Latvijā viena no bruņotākajām tautām Ziemeļeiropā

Latvijā šaujamieroču ziņā ir viena no bruņotākajām tautām, ja tiek ņemts vērā tas, cik daudz ieroču var piederēt vienam cilvēkam pašaizsardzības nolūkos. Līdz ar to Latvija ierindojas vienā no pirmajām vietām starp Ziemeļeiropas valstīm, šādu secinājumu LNT raidījumam „Top10” šo svētdien pauda kriminologs Andrejs Vilks.

Divus ieročus var nēsāt līdzi

Pēdējā gada laikā Latvijā pieaudzis šaujamieroču skaits. Kopumā valstī reģistrēti vairāk nekā 63 500 šaujamieroču, kas ir par tūkstoti vairāk nekā pērn. Visvairāk no tiem, kā noprotams, esot medību ieroči – vairāk nekā 50 000, bet pašaizsardzībai domātie – teju 13 000, vēstīja „Top10”.

Ieroci var iegūt ne tikai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un apsargi, bet arī jebkura persona, kurai ir pietiekami nopietns iemels. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes pārstāvis Andris Melkers skaidroja: „Ja cilvēks uzskata, ka dzīvība ir apdraudēta, tad vērtējam motivāciju, pieņemam lēmumu.”

Likums paredz, ka vienam cilvēkam mājās var būt pat desmit šaujamieroču, un viņam nebūt neesot jābūt ieroču kolekcionāram. Turklāt divus šaujamos viņš var nēsāt līdzi, respektīvi, sanāk tā - katrā rokā var būt pa vienam ierocim.

Vilks: Latvija viena no bruņotākajām tautām

Kriminologs un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks raidījumam atzina, ka ieroču mūsu valstī esot daudz par daudz.

„Latvija šaujamieroču ziņā ir viena no bruņotākajām tautām, ja mēs ņemam vērā īpaši to atbilstoši reģistrācijas datiem, cik daudz ieroču var piederēt vienam cilvēkam. Tas ir, apmēram uz 30 cilvēkiem pienākas viens šaujamierocis. Starp Ziemeļeiropas valstīm mēs esam vienā no pirmajām vietām,” norādīja Vilks.

„Top10” uzrunātie ieroču tirgotāji, no kuriem daži vēlējušies palikt anonīmi, esot oponējuši – šaujamieroču skaitam mājās, viņuprāt, neesot nozīmes, jo noziegums tiek pastrādāts ne jau ar visu īpašumā esošo ieroču arsenālu.

Kāds anonīms ieroču pārdevējs raidījumam izteicās: „Ieroču skaitu, protams, var mainīt - viens vai trīs, bet Zikovs, kaut arī viņam bija trīs [šaujamieroči], šāva ar vienu, nevis trijiem.”

Arvien vairāk grib ieroča nēsāšanas atļauju

Pēdējā laikā arvien izteiktāka ir iedzīvotāju vēlme ne tikai bruņoties, bet arī nēsāt ieroci līdzi. 2010.gadā vien šādu privilēģiju ieguva vairāk nekā 700 cilvēki. Kopumā ieroču nēsāšanas atļauja valstī izsniegta 10 500 ieroču īpašnieku.

Policijas pārstāvis Melkers uzskata: „Tas nav daudz salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju skaitu.” Tomēr iekšlietu sistēmas veterānam Valdim Pumpuram šajā ziņā esot pretējs viedoklis.

„Mums stingrāk ir jāskatās, vai attiecīgajai kategorijai ir vajadzīga šī nēsāšana. Pilsonim ir tiesības mājās turēt ieroci pašaizsardzībai, nenoliedzami, bet vai vajag nēsāt uz ielas un visu laiku – grūti pateikt,” atzina bijušais Valsts kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.

Ieroču nēsāšana - vājais posms

Eksperti „Top10” norādīja, ka individuālo pašaizsardzības līdzekļu arsenāls ir pietiekoši plašs un nav jāfokusējas tikai uz pistoli - ir gāzes ierocis, gāzes baloniņš, elektrošoks un citi. Turklāt šie pašaizsardzības līdzekļi nespējot nodarīt tik smagas neatgriezeniskas sekas.

Likums aizliedz ieročus ienest publiskos sporta, kultūras un izklaides pasākumos, ja vien nav organizatoru atļaujas. Šīs normas ievērošana gan gulstas uz katra ieroča nēsātāja sirdsapziņas, tāpēc kriminologs Andrejs Vilks to uzskatot par vājo posmu.

Vilks modelēja situāciju: „Pieņemsim, ka cilvēks varbūt vēlākā vakara stundā pastaigājoties vai uz pasākumu paņem to ieroci līdzi pašaizsardzībai. Apzinās, ka nedrīkst viņš iet publiskās vietās ar ieroci, un viņš to paziņo, ka viņam ir līdzi. Domāju, ka apsargi, kas nodrošina kārtību sabiedriskās vietās, būtu galīgā apmulsumā, nevarētu ne atbildēt, ne rekomendēt, ne nodrošināt, kur ieroci nolikt.”

Cilvēks var pēkšņi psihiski saslimt

Rīgas kinoteātrī „Citadele” 19.februārī notikusī slepkavība liek apšaubīt šāvēja garīgo veselību. Lai gan likumā skaidri noteikts, ka šaujamieroča atļauju aizliegts izsniegt personai, kam diagnosticēti psihiski traucējumi, nevar pavisam izslēgt, ka ierocis nenonāk psihiski nelīdzsvarota cilvēka rokās.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorās nodaļas vadītāja Dagnija Bensone „Top10” pauda viedokli: „Cilvēks var saslimt arī starplaikā - viņš ieradies pie ārsta šodien, bet teorētiski un praktiski viņš var saslimt pēc neilga laika.”

Kā izrādās, piemēram, ieroču tirgotāju Valdi Saliņu bieži mācot šaubas par to, vai potenciālais pircējs, kurš uzrāda ieroču iegādes atļauju, maz būtu tiesīgs šaujamo pirkt. Saliņš skaidroja: „Es ceru, ka neapvainosies, bet mēs viņus tā arī saucam par klusajiem psihiem.”

Ieroču tirgotājs: Šaujamieroču nēsātāji jāpārbauda stingrāk

Ieroču tirgotājs norādījis, ka potenciālie ieroču nēsātāji būtu jāpārbauda daudz stingrāk, to attiecinot tieši uz medicīniskajām pārbaudēm. Runājot par savu personīgo pieredzi pie psihiatra, Saliņš raidījumam atzina, ka ārsti šajā jomā pamatīgi grēkojot.

„Tā medicīniskā pārbaude bija 4 latu vērta un 30 sekunžu ilga,” uzsvēra Saliņš. Turpretim mediķi „Top10” noraidījuši kritiku par paviršību, tomēr piekrituši, ka ieroču īpašniekam psihiatrs būtu jāapmeklē ne retāk kā reizi gadā, nevis kā ir šobrīd - reizi piecos gados.

Pietiek tikai ar spēcīgu pārdzīvojumu, lai cilvēka garīgā veselība mainītos pat dienas laikā. Tāpat varētu būt obligāts ne tikai psihiatra, bet arī psihologa slēdziens. Taču kā vislielāko nepilnību mediķi min psihiski slimu cilvēku datu bāzes neesamību.

Pienācīgi jākontrolē ieroču īpašnieki

Eksperti pauda viedokli, ka likumsargi, kuru pienākumos ietilpst ieroču saimnieku kontrole, šai personu kategorijai neveltot pietiekamu uzmanību. Pumpurs sacīja: „Pēc pieredzes jāsaka, ka reizi gadā netiek šīs personas apmeklētas, tātad pastāv iespēja, ka šī persona sāk slikti uzvesties, lamāties ar kaimiņiem, lietot alkoholu, narkotikas, iecirkņa inspektors to nepamana - šo apdraudējumu sabiedrībai.”

Šobrīd politiķi un policijas amatpersonas spriež, kā uzlabot ieroču izsniegšanas un nēsāšanas kārtību valstī pēc šaušanas gadījuma kinoteātrī, lai gan likums jauns un spēkā tikai divus mēnešus. Latvijas likumdošana ieroču jomā neesot uzskatāma par liberālu, tomēr jādara viss iespējamais, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.

Jāizskauž nelegālo ieroču iegāde

Kāds ieroču tirgotājs „Top10” atzina, ka notikušais ir izņēmuma gadījums - tā neesot sistēmas vaina. Tāpēc tā vietā tiek ieteikts sekot nelegālo ieroču apritei valstī, tā vietā, lai lauzītu galvu par to, vai visiem potenciālajiem ieroču īpašniekiem vienā vietā iziet ārstu komisiju un vai vispār liegt ieroču iegādi privātpersonām.

Kāds anonīmais ieroču tirgotājs pievērsa raidījuma uzmanību faktam, ka sludinājumu portālā „ss.lv” traumatiskie pārtaisītie ieroči tiekot tirgoti gluži brīvi.

„Tos var nopirkt jebkurš, tas praktiski ir nāvējošs ierocis. Tas, ka internetā brīvi tiek tirgoti traumatiskie ieroči, tanī pašā laikā, kad mums ir tik daudz specdienestu - drošības policija, kriminālpolicija, organizētās noziedzības daļa, un neviens nepēta šo jautājumu, ka likumā ir uzrakstīts, ka traumatiskie ieroči un gumijas lodes Latvijā ir aizliegtas. Tā ir kardināla problēma,” uzskata ieroču tirgotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.

Uz augšu