Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Metuzāla zvaigzne

FOTO: A. Fujii un Z. Levay (STScI)

Metuzāls ir visilgāko mūžu nodzīvojušais cilvēks Bībelē. Astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopu, ir precizējusi Metuzāla cienīgas zvaigznes vecumu, kurš ir līdzvērtīgs Visuma vecumam.

«Mēs esam noskaidrojuši, ka tā ir vecākā zināmā zvaigzne, kuras vecums ir samērā precīzi noteikts,» teica Hovards Bonds no Pensilvānijas štata universitātes.

Zvaigznes vecums varētu būt aptuveni 14,5 miljardi gadu +/- 0,8 miljardi. Pirmajā acumirklī šķiet, ka tā ir vecāka nekā pats Visums, kura vecums tiek lēsts aptuveni 13,8 miljardi gadu.

Bet 2000. gada novērojumu rezultāti liecināja, ka zvaigznes vecums ir vismaz 16 miljardi gadu. Tā bija dilemma kosmologiem.

«Iespējams, ka kosmoloģija ir kļūdaina, zvaigžņu fizika ir kļūdaina vai attālums līdz zvaigznei ir noteikts kļūdaini,» teica Bonds. «Mēs nolēmām precizēt attālumu.»

Jaunākie aprēķini samazināja mērījumu kļūdu. Zvaigznes vecums tagad ir tuvāks Visuma vecumam.

Metuzāla zvaigzne jeb HD 140283 ir pazīstama jau vairāk nekā gadsimtu, jo tā ļoti ātri pārvietojas pa debesu jumu. Tas nozīmē to, ka šī zvaigzne ir tikai nejaušs viesis Saulei tuvākajā apkaimē. Tās ceļš ved lejup uz galaktikas plakni no senā zvaigžņu halo, kas ieskauj Piena Ceļu. Kādu dienu tā atkal nokļūs halo.

FOTO: http://hubblesite.org

Šīs zvaigznes vecumam uzmanību pastiprināti pievērsa pēc 1950. gadiem, kad astronomi noteica, ka šajā zvaigznē ir salīdzinoši neliels metālu daudzums (1/250 daļa no metālu daudzuma Saulē), ja salīdzina ar citām zvaigznēm. Halo esošās zvaigznes ir vienas no senākajām Piena Ceļa iedzīvotājām. Saule un citas zvaigznes, kuras veidojās diskā, ir jaunākas. Tas nozīmē, ka

HD 140283 veidojās ļoti agrīnā Visuma attīstības posmā.
19

Zvaigzne, kura tikko ir sākusi pārvērsties par sarkano milzi, ir ieraugāma ar binokli kā 7 zvaigžņlieluma objekts Svaru zvaigznājā.

Habla jauda tika izmantota, lai noteiktu attālumu līdz zvaigznei. Izrādās ka Zemi no šī antīkā spīdekļa šķir 190,1 gaismas gads. Mērījumi tika veikti, izmantojot trigonometrisko paralaksi.

Tuvāko zvaigžņu paralaksi var izmērīt, novērojot konkrēto objektu no diviem pretējiem punktiem Zemes orbītā ap Sauli. Attālumu līdz Zemei ir iespējams izrēķināt, izmantojot pavisam vienkāršas ģeometrijas formulas.

Tiklīdz kā ir zināms attālums, ir iespējams noteikt zvaigznes absolūto zvaigžņlielumu, kas savukārt ļauj aprēķināt tās vecumu.

Pirms tam zvaigznes novērojumi tika veikti Eiropas Kosmosa aģentūras Hipparcos projekta ietvaros. Iegūto rezultātu precizitāte bija 2 miljardi gadu.

Jaunākie mērījumi tika veikti ar Habla teleskopa vienu no precīzās vadības sensoriem. Izrādījās, ka iegūtā paralakse bija praktiski identiska tai, ko zinātnieki aprēķināja Hipparcos ietvaros. Tā kā Habla precizitāte ir aptuveni piecas reizes lielāka nekā Hipparcos gadījumā, tad iegūtie rezultāti ļāva sašaurināt kļūdas diapazonu.

Labāk zinot zvaigznes spožumu, Bonda vadītā komanda precizēja zvaigznes vecumu, ņemot vērā zvaigznes degšanas ātrumu, ķīmisko sastāvu un iekšējo uzbūvi.

Zvaigznē tika konstatēta augstāka skābekļa pret dzelzi attiecība, kas arī ļāva samazināt iespējamo vecuma slieksni. Bonds uzskata, ka turpmākie skābekļa mērījumi ļautu vēl vairāk samazināt zvaigznes vecumu, jo tas nozīmē, ka zvaigznei vajadzēja veidoties nedaudz vēlāk, kad Visumā bija vairāk skābekļa.

FOTO: A. Fujii un Z. Levay (STScI)

«Salieciet visu kopā un jūs iegūsiet 14,5 miljardus gadu ar nelielu kļūdas iespēju. Tādēļ var teikt, ka zvaigzne ir jaunāka nekā Visums,» piebilda Bonds. «Šī ir labākā zvaigzne, kuru izmantot šāda tipa uzdevumu rēķināšanā.»

Metuzāla zvaigzne savā mūžā ir daudz pieredzējusi. Visticamāk, ka tā piedzima pirmatnējā pundurgalaktikā. Pirms aptuveni 12 miljardiem gadu pundurgalaktiku gabalos saraustīja un sevī iesūca Piena Ceļš.

Kopš tā brīža zvaigznes trajektorija ir mainījusies. Šobrīd tā ar vairāk nekā viens miljons km/h brāžas cauri Saulei tuvākajai apkārtnei. Tai vajag tikai 1500 gadus, lai šķērsotu debesu apgabalu, kura platums līdzvērtīgs pilna Mēness diametram. Zvaigzne pārvietojas tik ātri (0,13 loka milisekundes stundas laikā), ka Habla teleskops varēja fiksēt pārvietošanos jau pēc dažām stundām.

Uz augšu
Back