Lielupē pie Ziedoņiem Rundāles novada teritorijā upi aizšķērso ledus gabali un vižņi. To līmenis sasniedzis gar upi vedošo ceļu.
Rundāles pašvaldība apzina plūdu draudus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apmēram uz nedēļu ceļš bijis zem ūdens 1999. gadā, atceras Emerita Buķele, brīvdienu mājas «Straumēni» saimniece. Ēka atrodas pakalnā Lielupes krastā, kur pali to nesasniedz. «Pašlaik pie Ziedoņiem ir redzama robeža, kur upes straume atduras ledus krāvumos. Makšķernieki stāstīja, ka seklumā vietām ūdens ir sasalis līdz upes dibenam. Domāju, ka pavasaris var sagādāt visādus pārsteigumus,» spriež Emerita Buķele.
Nedēļas nogalē bija pamatīgs putenis un pieņēmās spēkā sals. Tādus laika apstākļus sola līdz mēneša beigām. Tādējādi biezāka kļuva gan sniega, gan ledus kārta. Lielākais plūdu risks ir Lielupes ielejā pie Ziedoņiem, iepretī Mežotnei, kur 2007. gadā pavasara plūdu laikā izskalota caurteka ceļa posmam Mazmežotne– Senči. Ciematu Priedītes un Ziedoņi teritorijā Lielupe pavasaros arvien iziet no krastiem, atgādina Rundāles novada domes izpilddirektors Aldis Smilga.
Pagājušā gada pavasaris parādīja, ka no krastiem var iziet arī mazās upes. Vasarā Bērsteles, Svitenes upīte kļūst par sīku straumi, bet pērn tās uz dažām dienām ūdens varai pakļāva piemājas saimniecības, laukus, pļavas. Novada pagastu pārvalžu vadītājiem uzdots apsekot bīstamākās vietas, lai neciestu cilvēki, ēkas un būves.
Rundāles novadā ir izveidota civilās aizsardzības komisija, kas šogad gan nav sasaukta, atzīst Aldis Smilga. Pērn tā sanāca 4. martā, kad situācija apspriesta, piedaloties pašvaldības sociālā dienesta, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts mežu dienesta, akciju sabiedrības «Sadales tīkls», arī Saulaines profesionālās vidusskolas un Rundāles muzeja pārstāvjiem.
Ir ļoti maz cerību, ka šopavasar Latvijā varētu iztikt bez plūdiem, drīzāk tie var būt lielāki nekā parasti, pauž Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētājs Andris Leitass. Visās upēs, izņemot Ventu, ledus jau februāra sākumā bija par septiņiem līdz 15 centimetriem biezāks par normu. Daugavā tas ir 22 – 50 centimetru biezs, Lielupē – 28 līdz 37 centimetrus biezs, bet Gaujā pie Valmieras – 25 centimetrus biezs.
Februāra otrajā nedēļā fiksēta ūdens līmeņa celšanās Lielupē, arī Platones upē, tāpēc pagājušās nedēļas vidū slēgti vairāki ceļa posmi Jelgavā. Plūdu priekšvēstneši manāmi vēl dažās vietās Kurzemē un Zemgalē.