Sociālās jomas izdevumi - vieni no lielākajiem Eiropā (59)

Kā atzina valdības pārstāvis, patlaban mūsu mērķis ir sasniegt līdzīgu attīstības līmeni kā Igaunijā, un būtu ļoti labi, ja trīs gadu laikā varētu pārņemt šīs valsts modeli. Kā atgādināja Vilks, Igaunijai budžeta deficīts ir tuvu nullei, ieviests eiro, veiktas sekmīgas reformas veselībā, izglītībā, izveidota efektīva valsts pārvalde.

Savukārt Somijas modelis, uz kuru tiecas Igaunija, Latvijai esot "tālu". Vilks asi noraidīja iespēju, ka varētu tikt noteiktas jomas, kurās neapspriestu konsolidācijas pasākumus, vai arī sarunas notiktu "slepenā pulciņā".

No finanšu ministra teiktā noprotams, ka arī starptautiskie aizdevēji vēlas, lai Latvija "skatītos sociālā budžeta virzienā".

Latvijas sociālās jomas izdevumu īpatsvars budžetā ir viens no lielākajiem Eiropā

Aizdevēji nevēlētos redzēt tik lielu īpatsvaru kopējā konsolidācijā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, tomēr šos pasākumus pieprasa Latvijas sabiedrība, norādīja Vilks.

Viņš akcentēja, ka ļoti svarīgi veikt konsolidācijas pasākumus un nodrošināt 50 miljonu latu ietaupījumu. Ja Latvija neizpildīs savas apņemšanās pret aizdevējiem, tiks raidīti negatīvi signāli par mūsu valsts atkopšanos no krīzes, kā arī var nākties aizņemties līdzekļus 2-4 reizes dārgāk, salīdzinot ar starptautisko aizdevēju piedāvāto. Tas var radīt problēmas gada beigās izmaksāt algas, pensijas, pabalstus.

"Uzskatu, ka kopsaucējs tiks atrasts," optimistiski prognozēja Vilks.

Kā ziņots, "Vienotība" saviem koalīcijas partneriem - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - ir piedāvājusi sākt debates par sociālo budžetu.

"Viņi tam piekrīt, mēs par to diskutējam. Nav vienošanās par sociālā budžeta samazināšanu, ir diskusija," šorīt Latvijas Radio sacīja "Jaunā laika" Rīgas domes frakcijas vadītājs, "Vienotības" valdes loceklis Edgars Jaunups.

Jaunups piekrīt, ka "skarties klāt sociālajam budžetam drīkst ļoti uzmanīgi, bet ir jāskatās, vai šis budžets būs ilgtspējīgs arī pēc vairākiem gadiem".

"Vienotības" pārstāvis norādīja, ka budžeta konsolidācija, par ko pašlaik notiek vislielākās debates, ir "mūsu valsts interesēs rītdienas vārdā, lai arī rītdienas budžets būtu ilgtspējīgs".

Jaunups sacīja, ka pirms divām nedēļām sarunās ar koalīcijas partneriem situācija budžeta konsolidācijas jautājumos likusies bezcerīga, taču šonedēļ ZZS ir piekritusi aptuveni pusei konsolidācijas pasākumu.

Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu. Šonedēļ koalīcijas partiju sadarbības padome vienojusies par šā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 27 miljonu latu apjomā, bet par pārējo nepieciešamo konsolidējamo summu sarunas turpināsies.

Jaunups uzsvēra, ka sarunas par vēl 23 miljonu latu konsolidācijas pasākumiem, viņaprāt, nevarētu būt klupšanas akmens valdības stabilitātē. "Nav jēgas no valdības, kura komfortabli jūtas un tāpēc spēj pastāvēt. Pietiekami daudz esam cietuši no nestabilām valdībām," sacīja "Vienotības" pārstāvis un piebilda, ka no 10.Saeimā ievēlētajiem deputātiem labāku valdību kā šo izvēlēties nevar, tāpēc vēlamies to noturēt, kopīgi strādājot, lai pierādītu sabiedrībai, ka varam nostrādāt četrus gadus", - pēc tam varēs reāli atskaitīties, kas ir izpildīts un kas nē.

"Vienotības" un ZZS attiecības Jaunups dēvēja par pietiekami konstruktīvām:

Koalīcija nav ģimene, tur kopā nenāk tāpēc, ka vienam otrā kaut kas patīk," piebilda Jaunups.