Vērtīga pieredze: Bizness sākas pirtī (72)

Juris, kurš ir arī “Mai-Šoko” valdes loceklis, intervijā portālam TVNET stāsta, ka ideja par savu biznesu viņiem radās 2009.gada rudenī. Toreiz jaunais vīrietis strādāja bankā un analizēja kredītus.

“Tas bija visgrūtākais. Bankā ļoti labi varēja just to, cik visiem patiesībā slikti iet. Viss darbs bija nevis lai piešķirtu jaunus kredītus, bet gan vai piedzīt - vai nepiedzīt parādus.” Apkārt bijis daudz negatīvā.

Ģimenes hobijs kļūst par biznesu

Tieši tobrīd Juris atminējies par savas ģimenes aizraušanos ar pirtslietām. Pirms iešanas pirtī sabraukušie draugi mēdza arī ieziesties ar dažādām lietām, visbiežāk pašu radītām, ne pirktām.

“Sākās ar to, ka tēvs vienkārši nemeta ārā kafiju. Berzējāmies ar kafiju. Tā ļoti drupa. Nolēmām aizbraukt uz Centrāltirgu un nopirkt lielos šokolādes klučus. Izkausējām tos un samaisījām ar kafiju. Kādu laiku šokolādi kausējām.

Visām meitenēm, dāmām, kundzēm ļoti patika.

Negatīvajā bankas noskaņā radās doma – redz kur ir hobijs, kas rada cilvēkiem ļoti daudz pozitīvu emociju. Kāpēc gan nepamēģināt šo hobiju uztaisīt par kaut kādu biznesu, un ražot un pārdot lietas, kas rada pozitīvas emocijas, tādējādi uzlabojot kopējo negatīvo noskaņu?”

Sākas eksperimenti

Šīs lietas pārdomājuši, jaunie uzņēmēji sāka aktīvu darbu. Daudz eksperimentēja, kurus produktus ar kuriem jaukt kopā. Sākotnēji šokolādes skrubjus Jura ģimenē lietoja pirtī, taču, ja gribēja tos pārdot, vajadzēja tos pagatavot tā, lai cilvēki varētu tos lietot arī parastā vannas istabā.

Pirmais lielākais mērķis bija saražot produkciju jau pirms gadu mijas svētkiem, lai pagūtu “ielēkt” Ziemassvētku dāvanu pirkšanas bumā. Tas izdevās. Turklāt pircējiem patika Jura ģimenē saražotais un viņi labprāt iegādājās šos skrubjus.

“Tas bija pirmais indikators, ka jāturpina.”

Iesaistās visa ģimene

Lai gan darbs “Mai-Šoko” prasa daudz darba un laika, Juris kosmētikas ražošanu un tirgošanu joprojām dēvē par brīvā laika biznesu. Viņš paralēli savai uzņēmējdarbībai turpina darbu arī pamata darba vietā. Tā saistīta ar Eiropas Savienības fondu naudas piesaisti Latvijas uzņēmējiem.

Vairāk laika skrubju ražošanai un tirgošanai velta tētis, kurš ir pensijā. Palīdzību neliedz arī mamma. Piemēram, pirms Ziemassvētkiem, kad par jaunajiem šokolādes skrubjiem bija ļoti liela pircēju interese, mamma paņēma atvaļinājumus savā pamata darba vietā. Jura mammai labi padodoties rokdarbi, un viņa daudz darba iegulda skrubju noformēšanā.

Lentīšu siešana ap burciņām prasa vairāk laika nekā pildīšana traukos.

Arī Jura draugi palīdz ar dažādām idejām gan saistībā ar produkta sastāvu, gan pārdošanu. Viņiem arī uzņēmēji uztic jauno produktu izmēģināšanu.

Met acis uz Skandināviju

Patlaban “Mai-Šoko” produkciju var iegādāties vairākos dabīgo lietu veikaliņos Latvijā. Tāpat šokolādes skrubji un ķemreņa sviesti pieejami dažādos tirdziņos, piemēram, Kalnciema ielā.

Ir arī gadījumi, kad Juris aizsūta vairākus desmitus burciņu kādam ārvalstīs dzīvojošam draugam vai paziņam, kurš skrubjus izplata tālāk, taču ārzemju veikalos pagaidām šie ražojumi nav nopērkami.

Taču uzņēmēji cerīgi skatās ārvalstu tirgu virzienā.

Jau šoruden viņi vēlas nokļūt Skandināvijas veikalos.

Tāpat rudenī, kad ražošanas un pārdošanas apjomus plānots palielināt, “Mai-Šoko” gatavojas nodarbināt vairāk cilvēku. Plānota arī neliela sava ražotne, kuru iekārtotu atbilstoši labas ražošanas prakses noteikumiem.

Juris atklāj, ka uzņēmējdarbība veicas labi, izdodas arī nopelnīt. Peļņa ir aptuveni trešdaļa no apgrozījuma. Lielāko daļu nopelnītā uzņēmēji iegulda ražošanā, mārketingā un citos pasākumos.

Savukārt tirdzniecības karstākajā laikā pārdotie apjomi bija krietni lielāki – decembrī tie bija 1500-2000 iepakojumi. Turklāt pieprasījums bija vēl lielāks. To neizdevās pilnībā apmierināt, jo radās nelieli sarežģījumi ar burciņu ražotājiem.

Neskatoties uz šiem sarežģījumiem, Juris nesūdzas par sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem. Pārsvarā visi strādājot labi un cenšoties, cik spēka.

Cer uz savu ražotni

Tā kā “Mai-Šoko” produkcijas gatavošanas apjomi ir nelieli, tad uzņēmumam nav savas ražotnes. Reizi trīs mēnešos viņi īrētās telpās Ogresgalā saražo nepieciešamo daudzumu un tad turpmākajos mēnešos to pārdod.

Kā grūtāko savā biznesā Juris min sarežģīto laika plānošanu. Laiks jāatvēl gan “Mai-Šoko”, gan pamata darbam. Tāpat gribas kādu brītiņu brīvā laika sev. Taču tā kā pamata darba vietā Jurim nav noteikts darba laiks – galvenais ir padarīt plānoto, viņš iemācījies labi tikt galā abās vietās.

Pagaidām jaunais uzņēmējs algotu darbu neplāno pamest, esot nedaudz bail.

Ko dara konkurenti?

Kā galvenos Tā kā “Mai-Šoko” konkurentus Juris min “Stenders” un “Body Shop” ražojumus. Protams, jebkurš pircējs var izvēlēties skrubjus un šokolādes sviestus arī no citiem ražotājiem, kuru veikalos netrūkst. Taču Juris apgalvo, ka līdzīga šokolādes skrubja, kura pamatā ir šokolādes masa, Latvijā neesot.

P.S. Šis materiāls tapis portāla TVNET rakstu sērijas “Vērtīga pieredze” ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildus reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!