Latvijai, līdzīgi kā visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būtiska ir neatkarība vienā no tautsaimniecības pamatnozarēm – enerģētikā. Šobrīd, kad aktualizējies jautājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta maksājumu elektroenerģijas ražošanai, ir jāsaprot, kā šis maksājums ir radies, ko tas subsidē un ko dod valstij – un tātad mums visiem.
Latvijā atbalsta saņēmēji ir gan t. s. zaļās ražotnes, gan Rīgas lielās termoelektrostacijas, kam ir vadošā loma bāzes jaudu nodrošināšanā un kas kalpo būtiskam mērķim – valsts enerģētiskajam drošumam. Jāuzsver, ka Rīgas TEC darbība, nodrošinot bāzes jaudas*, ir īpaši svarīga tagad, lielākā pieprasījuma laikā – ziemā.
Atbalsts ražotājiem ir visās ES dalībvalstīs
Obligātais elektroenerģijas iepirkums ir ES radīta prakse, lai veicinātu t. s. zaļās enerģijas ražošanu, sasniegtu 20-20-20** mērķus, kā arī palielinātu primāro resursu izmantošanas efektivitāti un uzlabotu piegāžu drošumu. Subsidēta tiek ražošana no atjaunīgiem resursiem (biomasa, biogāze, vējš, saule) un ražošana efektīvajā koģenerācijā. Tas prasa lielas investīcijas, tāpēc šī elektroenerģija ir dārgāka par vidējo tirgus cenu. Ražotājiem starpība starp pašizmaksu un reālo tirgus cenu tiek kompensēta, un to solidāri veic lietotāji. Katra ES valsts ir izstrādājusi savu atbalsta modeli – tie ir gan uz valsts budžeta rēķina, gan tikai uz lietotāju rēķina, gan ar dalītu finansējumu.
OIK apmēri ES valstīs atšķiras. Piemēram, Igaunijā OIK 2013. gadā ir 0,93 sant./kWh, ietverot elektroenerģijas nodokli, kāds Latvijā nepastāv. Lietuvā tas ir 1,91 sant./kWh, kas ir augstāk nekā tiek prognozēts Latvijā 2013.gadā. Toties Vācijā 2012. gadā OIK maksājums bija pat 2,53 sant./kWh un šogad tas būs jau 3,71 sant./kWh, kopā veidojot visiem Vācijas elektroenerģijas lietotājiem izmaksājot aptuveni 19.5 miljardus EUR.
Lielākais atbalsts - elektroapgādes drošumam
Viens no lielākajiem OIK saņēmējiem Eiropā ir koģenerācija, kas elektroenerģijas ražošanas procesā ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas zudumus. Lai motivētu ražotājus investēt šajā jomā, gan ES, gan atsevišķas dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus atbalsta mehānismus, kuri ilgtermiņā samazina to atkarību no «trešo valstu» energoresursu piegādēm.
Kādēļ tik būtiska loma atbalsta mehānismā ir Rīgas termoelektrostacijām (TEC)? Latvijā OIK, līdzīgi kā citur Eiropā, ieviesa 2008. gadā, un tieši pie mums šim maksājumam īpaši svarīgs ir drošuma aspekts – varētu teikt, ka Latvijā OIK maksājums koģenerācijai ir maksa par mūsu energoapgādes drošumu. Ir grūti iztēloties, kāda būtu mūsu energoapgādes situācija un importa atkarības līmenis ziemas laikā, ja Rīgā nebūtu efektīvo koģenerācijas staciju TEC-1 un TEC-2. Iespējams, mūsu energoatkarība būtu tikpat kritiska kā Lietuvai. Īstermiņā importēt ir izdevīgāk, taču ir jārēķinās arī ar arvien augošo patēriņu tepat, Latvijā, kas nosaka arī drošu bāzes jaudu nepieciešamību. Salīdzinājumam: ja Latvijā netiktu atbalstīta koģenerācija, elektroenerģijas importa apjoms gadā varētu veidot līdz 45 – 55% no kopējā patēriņa. Jārēķinās, ka patēriņš Latvijā stabili pieaug, un to prognozē arī nākotnē, līdz ar to, lai varētu atbalstīt šo kāpumu, Latvijas valstij ir īpaši svarīgs drošu bāzes jaudu pašnodrošinājums.
Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka Latvijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jānodrošina vismaz 80% no 2012. gada kopējā patēriņa. Raksturojot esošo ģenerējošo jaudu pašnodrošinājumu, jārēķinās, ka Daugavas HES ir ļoti atkarīgi no ūdens pieteces: pilnvērtīgi tos var izmantot tikai pavasara palu laikā, bet maksimālo slodžu laikā, lielākoties ziemā, tie nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu. Lai Latvijas energobilancē neveidotos iztrūkums, nepieciešamas jaudas, kas var aizstāt to iztrūkumu laikā, kad ūdens pietece ir maza. Abas Rīgas termoelektrostacijas ģenerē ievērojamu daļu (līdz 30% jeb 2 TWh) no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas un spēs ražot vēl vairāk, ja tirgus situācija būs atbilstoša (augsta elektroenerģijas cena Nord Pool tirgū un konkurētspējīga gāzes cena).
Šogad, pabeidzot Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas 2. kārtu, kopējā Rīgas termoelektrostaciju pieejamā jauda pieaugs līdz teju 1000 MW, ierindojot tās starp efektīvākajām elektrostacijām Baltijas jūras valstu reģionā. Dabasgāzes stacijas atšķirībā no cietā kurināmā vai atomelektrostacijām ļauj ievērojami ātrāk regulēt darbības jaudu, kas augošā balansējošo jaudu deficīta apstākļos tām paver labas nākotnes izredzes.
Latvijā ir nepieciešamas stabilas bāzes jaudas
Mediji bieži jautā, kāpēc bija jāizvēlas investēt tieši jaunā gāzes TEC, nevis atjaunīgo energoresursu (AER) projektos, kas izmanto vietējos resursus. Jāuzsver, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz inženiertehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem. Pirmkārt, AER tehnoloģijas raksturo būtisks trūkums – ražošanas jaudu nepastāvīgums. Otrkārt, arī no investīciju viedokļa koģenerācijas TEC ir izdevīgākais risinājums lielas jaudas iegūšanai: AER projekti, kas varētu nodrošināt līdzvērtīgas bāzes jaudas, ir dārgāki un līdz ar to radītu vēl lielāku OIK pieaugumu, ko izjustu visi patērētāji, jo brīvajā elektroenerģijas tirgū no šiem avotiem saražotā elektroenerģija nespēj konkurēt. Tāpēc arī AS «Latvenergo» ir izvēlējusies minēto ģenerācijas veidu, jo tas vismazāk ietekmēs OIK pieaugumu nākotnē. Treškārt, lai nodrošinātu resursu nepārtrauktu piegādi 400 MW bāzes jaudas stacijai, AER gadījumā nepieciešams papildus izbūvēt infrastruktūru, kā arī nodrošināt plašas loģistikas ķēdes, ieguldot papildu investīcijas, savukārt TEC gadījumā esošā energoresursu piegādes un elektroenerģijas pārvades infrastruktūra ir tikai jāpielāgo jaunajai stacijai.
Latvija – ne tikai zaļa, bet arī energoneatkarīga
Nepastāvot OIK atbalstam lielajām koģenerācijas stacijām, valsts būtu atkarīga no elektroenerģijas importa, jo Daugavas HES ziemā vidēji nodrošina tikai aptuveni 30% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Tas nozīmē - obligātais iepirkums lielajām koģenerācijas stacijām ne tikai garantē valsts enerģētisko neatkarību, bet arī – ar termoelektrostaciju izstrādi mēs varam ierobežot importa enerģijas cenu neadekvātus lēcienus.
Arī Eiropā, līdzīgi kā Latvijā, raisās arvien plašākas diskusijas par esošā atbalsta mehānisma efektivitāti kontekstā ar nepieciešamību pēc stabilām un vienmēr pieejamām bāzes jaudām, kādas nevar nodrošināt AER stacijas. Latvija elektroenerģijas ražošanas nozarē jau šobrīd ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, bet tai ir jābūt arī elektroapgādes ziņā drošai valstij, īpaši laikā, kad aiz loga ir ziema.
*Bāzes jaudas - lai nodrošinātu sekmīgu tautsaimniecības attīstību, ir nepieciešamas tā saucamās bāzes jaudas jeb energoavoti, kuru spēju ražot elektroenerģiju nediktē dabas apstākļi.
** ES 20/20/20 stratēģija enerģētikā par kopēju mērķi līdz 2020. gadam nosaka par 20% samazināt enerģijas patēriņu, par 20% samazināt CO2 izmešus un palielināt AER īpatsvaru saražotajā enerģijā līdz 20%.