Līdz pilsētai, kurā būtu komfortabli dzīvot un uzturēties ģimenēm, Rīgai vēl ir patālu, tomēr ir atsevišķas lietas, ko iespējams mainīt jau tagad. TVNET sadarbībā ar urbānistiem Tomu Kokinu un Evelīnu Ozolu piedāvā desmit nebūt ne sarežģītus un lielākoties arī nedārgus, taču lietderīgus risinājumus, kas jūtami uzlabotu kā pilsētvidi, tā iedzīvotāju noskaņojumu un dzīves kvalitāti.
TOP 10 lietas, kas padarītu Rīgu par labāku pilsētu (280)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bezmaksas sporta laukumi
Ja skriešana nav vienīgā interese, Rīgā ir ārkārtīgi maz vietu, kur ikviens bez maksas var nodarboties, piemēram, ar futbolu vai basketbolu. Kaut arī to skaits pamazām pieaug, laukumu varētu būt vairāk un lielāka varētu būt arī pieejamo sportisko aktivitāšu daudzveidība. «Pingponga galdi, basketbola grozi, mini futbollaukumi, minigolfs, vingrošanas rīki, rotaļlaukumi un citas iespējas kustēties jāparedz daudzās vietās ikvienā apkaimē. Ilgtermiņā tas maina iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas paradumus un uzlabo veselību,» paskaidro Evelīna Ozola.
Publiski pieejamas ūdensmalas
Krasta līnija galvaspilsētā ir aptuveni 400 kilometru gara, tomēr iedzīvotājiem joprojām nav nodrošināta ērta piekļuve krastmalām, kas daudzviet Eiropā ir pašsaprotama lieta. Publiskās atpūtas vietas, peldētavas, restorāni vai mājas laivās uz ūdens – tas viss, veicot attiecīgus priekšdarbus, ir iespējams un noteikti uzlabotu pilsētnieku noskaņojumu. TVNET uzrunātā pilsētplānotāja ir nešaubās, ka publiskas peldvietas un plašākas ūdenssporta iespējas (airēšana, piemēram) Rīgas ezeros un upēs padarītu Rīgu patiesi dzīvojamu un interesantu vasarās un ierindotu to Eiropas intriģējošāko tūrisma galamērķu sarakstā.
Mazdārziņi un terases uz māju jumtiem
Siltumnīcā iekārtots mazdārziņš, ko neietekmē pilsētas ne visai tīrais gaiss, un jumta terase, kur iznākt ārā kā vasaras vakaros, tā ziemā. Pagaidām Latvijas likumdošana neko tādu nepieļauj, tomēr, domājot par pilsētnieku ērtībām un savstarpēju komunikāciju, tā ir ļoti laba ideja, ko vajadzētu ļaut realizēt ikvienam uzņēmīgam mājas pārvaldniekam. Vienā no iepriekšējām publikācijām Toms Kokins vērsa uzmanību, ka vēsturiski daudzu ēku pagalmi ir ļoti slikti izsauļoti, tur saule neiespīd veselu gadu. Tomēr iedzīvotāji ir jāradina pie domas, ka centrā var dzīvot arī ģimene ar bērniem.
Vilcienu satiksmes modernizēšana
Racionālu apsvērumu dēļ metro celtniecība Rīgā vismaz tuvākajā laikā nebūs prātīgākā doma, bet ir vairāki veidi, kā krietni uzlabot iedzīvotāju pārvietošanās ērtības. Viens no tiem ir dzelzceļa satiksmes modernizēšana un integrēšana pilsētas sabiedriskajā transportā. «Šeit es saredzu milzīgu potenciālu mobilitātes veicināšanai gan Rīgā, gan tās apkārtnē. Tas noteikti nāktu par labu arī Latvijas reģionu attīstībai,» teic Ozola.
Velo kustības organizēšana, auto kustības ierobežošana centrā
Riteņbraucēju skaits Rīgā palielinās ik gadu un, kā apliecina atbildīgās iestādes, to kustība pilnībā neizsīkst pat gada aukstajos mēnešos. Diemžēl apstākļi drošai un ērtai velobraukšanai, ņemot vērā, ka tas nāk par labu gaisa tīrībai un pašu iedzīvotāju dzīvesveidam, joprojām ir tāli no vēlamajiem. Kokins norāda, ka šobrīd diskusija joprojām atrodas tikai pašā sākumā, pie fundamentālā jautājuma – vai riteņbraucēji ir gatavi dalīt ielas ar autovadītājiem. Diskusijām par šo jautājumu ir jāturpinās un arī nacionālā līmenī. «Ja, teiksim, Veselības ministrija veltītu vairāk resursu problēmu cēloņu apzināšanai, nevis seku likvidēšanai, tad kopīgā darbā ar pašvaldībām tai būtu jāiegulda līdzekļi, piemēram, tajā pašā velo infrastruktūrā. Ilgtermiņā sirds un asinsvadu slimnieku skaits valstī samazinātos un attiecīgi arī aparāts, kas tos ārstē,» viņš saka.
Mazāk lielveikalu, vairāk mazo veikaliņu
Lai veicinātu mājīguma sajūtu, būtu nepieciešams veidot labvēlīgu vidi mazajiem uzņēmējiem, ierobežojot lielveikalu izplatību. «Es gribētu redzēt vairāk veikaliņu un bāriņu kvartālu stūros un mazāk lielu kastveidīgu objektu pie maģistrālēm. Mazāk ASV tipa vides, kur cilvēki pārvietojas lielās mašīnās, un vairāk līdzību ar kompaktām Eiropas pilsētām, kas draudzīgas gājējiem. To var panākt ar tālredzīgu pilsētplānošanu,» skaidro pilsētvides dizainere.
Mazāk spīguļojošu rotājumu, paliekošākus uzlabojumus ielās
Kā uzver Kokins, lielāko daļu publiskās telpas veido tieši ielas. Publiskā telpa ir demokrātiskas sabiedrības fiziskais pamats, kur tās dalībnieki uztur savstarpējās attiecības. Tāpēc ir nepieļaujami, ka ielu veidošana ir deleģēta šauras nozares profesionāļu lokam. Ielas nedrīkst veidot, ievērojot tikai nogriešanās rādiusus un inženiertīklu trases. Ir jāpārskata publiskās telpas veidošanas metodoloģija. «Uzdrošinos apgalvot, ka Rīga ir viena no mirguļojošākajām pilsētām Eiropā - mums ir īpašas lampiņas un dekori Ziemassvētkos, Lieldienās, Jāņos, Dziesmu svētkos, 18.novembrī, 4.maijā, pilsētas svētkos un vēl citās reizēs. Tomēr ar tiem nevar piesegt caurumus asfaltā, brūkošus namus un nabadzīgi iekārtotu publisko ārtelpu,» pilsētplānotāja norāda uz šī brīža galvaspilsētas prioritātēm.
Vairāk dabīgu materiālu pilsētvidē un mājās
Lai arī dabīgums bieži šķiet dārgāks, tas atmaksājas, kalpojot ilgāk, izskatoties labāk un nekaitējot veselībai, viņa turpina. Visas ielas nav jānoklāj tikai ar asfaltu vai betona bruģakmeni, reģionam raksturīgi dabīgi materiāli piešķir pilsētai interesantāku raksturu un iespaido cilvēku izturēšanos publiskās vietās. Tāpat arī visi dzīvokļi nav jāiepako laminātā, reģipsī un plastmasā - arī sienas, kas nav perfekti taisnas, var būt skaistas.
Sakoptas kāpņu telpas daudzdzīvokļu namos
Vēl aizvien viena no šokējošākajām Rīgas realitātēm ir netīrās kāpņu telpas ar aprakstītām sienām un izdauzītiem logiem, kurām jāizspiežas cauri, lai nonāktu gluži patīkamos dzīvokļos. Šajā situācijā apsaimniekotājam jāveic ne tikai remonts un regulāra uzkopšana, bet viņam ir jāmaina arī sava attieksme un apsaimniekošanas veids. Tāpat kā iedzīvotājiem.
Smaidīt un sveicināt savu kaimiņu
«Jāatzīst, ka pēdējos gados esam kļuvuši draudzīgāki cits pret citu, tomēr joprojām veikalu kasieres ne vien nesveicinās, bet pat nenosauc pirkuma cenu, un ielās cilvēki viens otram rāda drūmas sejas. Viegls smaids un atklāts skatiens neko nemaksā un padara ikdienu patīkamāku un pilsētu draudzīgāku,» nobeigumā Ozola.
Savukārt Toms Kokins vērš uzmanību, ka Rīga jau sen vairs nebeidzas aiz tās administratīvajām robežām. Galvaspilsētu veido cilvēki, kas tajā dienu no dienas strādā un uztur tās ekonomiku dzīvu. Rīga beidzas aiz Limbažiem, Tukuma un Jelgavas.
Viņaprāt ir jāattīsta rīcībspējīgs Lielrīgas plānošanas reģions, lai koordinētu attīstību arī šajā mērogā. Nav pieļaujams, ka aiz Rīgas robežas veidojas nekoordinēti privātmāju ciemati, kas atkarīgi no personīgā autotransporta un lielveikalu pieejamības. Tas ir telpisks modelis, kas veicina slimīgu dzīvesveidu nacionālā mērogā.