Saeimai nav skaidrs, vai Krūmiņa drīkst būt valsts kontroliere

Saeimā pagaidām nav skaidrības, vai pašreizējā Valsts kontroles (VK) padomes locekle Elita Krūmiņa drīkst kandidēt uz valsts kontrolieres amatu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā otrdien izvērtās jautājums, vai likums ļauj Krūmiņai, kurai pašlaik rit otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekles amatā, kandidēt un ieņemt VK vadītājas amatu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš komisijas sēdē atzina, ka pagaidām juristiem galīgās atbildes uz šo jautājumu nav. Konsultējoties ar tiesību zinātņu ekspertiem, patlaban izkristalizējušies trīs atšķirīgi viedokļi. Viens no tiem – likums neliedz VK padomes loceklim, kurš šajā amatā ievēlēts atkārtoti, ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tie ir atsevišķi amati. Otrs viedoklis ir, ka atkārtoti amatā ievēlēts padomes loceklis nedrīkst ieņemt valsts kontroliera amatu, jo tādējādi varētu apiet divu termiņu ierobežojumu. Atsevišķi eksperti pārstāv vēl arī trešo viedokli, proti, atkārtoti ievēlētais padomes loceklis drīkstētu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, taču ieņemt šo amatu varētu tikai līdz tam brīdim, kad beidzas otrais pilnvaru termiņš VK padomes locekļa amatā, kas Krūmiņas gadījumā ir šā gada maijs.

Kusiņš norādīja, ka šis jautājums prasa sīkāku izpēti, tostarp jāvērtē ir ne tikai pašlaik spēkā esošais Valsts kontroles likums, bet tā iepriekšējās redakcijas, kā arī Satversme. «Tas prasa laiku. Patlaban galīgās atbildes, kura no versijām ir īstā, mums nav,» viņš uzsvēra.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītāja teiktā, ja līdz trešdienas, 16.janvāra, pēcpusdienai nebūs skaidrības par to, vai Krūmiņas iespējamā ievēlēšana VK vadītājas amatā būtu likumīga, pastāv iespēja atlikt valsts kontroliera vēlēšanas, kas paredzētas ceturtdien, 17.janvārī. Viņš sacīja, ka pat tad, ja jaunais valsts kontrolieris netiks ievēlēts līdz pašreizējā VK vadītāja pilnvaru termiņa beigām, iestāde bez vadītāja nepaliks, jo Ingunai Sudrabai būtu jāpilda šie pienākumi līdz brīdim, kad viņas pēctecis dot zvērestu.

VK padomes loceklis Aivars Ērglis savukārt komisijas sēdē, paužot VK nostāju, pavēstīja, ka likums neliedz Krūmiņai kandidēt uz valsts kontroliera amatu. Viņš norādīja, ka valsts kontrolieris un padomes loceklis ir divi atsevišķi amati un likums neliedz padomes loceklim, kurš jau divus termiņus nostrādājis, ieņemt valsts kontroliera amatu.

Arī bijušais tieslietu ministrs, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), kurš bija viens no parlamentāriešiem, kas izvirzīja Krūmiņu valsts kontroliera amatam, pauda viedokli, ka likums šajā gadījumā ierobežojumus neparedz. VK likumā vienā pantā runāts par valsts kontrolieri, savukārt citā pantā – par padomes locekļiem, un katrā no tiem teikts, ka nevar amatu ieņemt divus termiņus pēc kārtas. Tādējādi viņš uzskata, ka runa ir par atsevišķiem amatiem.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātiem jau ceturtdien, 17.janvārī, būs jāvēlē valsts augstākās revīzijas iestādes vadītājs. Uz šo amatu «Vienotība» izvirzījusi zvērinātu auditori Ivetu Rutkovsku, savukārt Nacionālā apvienība un Reformu partija – Krūmiņu.

Jauns valsts kontrolieris Saeimai jāvēlē, jo esošās šā amata pienākumu pildītājas Ingunas Sudrabas pilnvaru termiņš beidzas 21.janvārī. Valsts kontrolieres amatā viņa tika ievēlēta 2004.gada 22.decembrī un pavadījusi tur maksimāli pieļaujamo laiku – divus termiņus.

Uz augšu