Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes projekti bloka dalībvalstīs ir pārāk dārgi un tie sniedz niecīgu labumu vides aizsardzībai, liecina Eiropas Revīzijas palātas (ERP) publiskotais ziņojums.
ES energoefektivitātes projekti neatmaksāsies 50 gadu laikā (28)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojumā konstatēts, ka līdzekļi, kas iztērēti enerģijas izdevumu samazināšanai sabiedriskās ēkās, neatmaksāsies tuvāko 50 gadu laikā.
Atsevišķos gadījumos šo investīciju ieguvums nebūs jūtams 150 gadus - krietni vien pēc atsevišķu detaļu, tostarp logu, mūža ilguma beigšanās.
ERP norāda, ka vislielākie pārkāpumi konstatēti Itālijā. Revidenti noteikuši, ka energoefektivitātes atmaksai saistībā ar vienā projektā ieguldītajām izmaksām būs nepieciešami no 288 līdz 444 gadiem.
«Dalībvalstis būtībā izmanto šo naudu, lai atjaunotu valsts ēkas, kamēr energoefektivitātei labākajā gadījumā bija sekundāra nozīme,» vēsta ERP loceklis un šī ziņojuma autors Haralds Vēgerbauers.
Palāta galvenokārt aplūkojusi īstenotos projektus Čehijā, Itālijā un Lietuvā. Šīs trīs dalībvalstis 2011.gadā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda energoefektivitātes projektiem kopumā saņēmušas vislielākos maksājumus jeb vairāk nekā vienu miljardu eiro (702,8 miljonus latu).
Šī summa veido 33% no revīzijas laikā izvēlēto projektu kopējā apjoma finansējuma periodam, kas ilgst līdz šā gada beigām.
ERP vēsta, ka Lietuvā un Itālijā celtniecība un renovācija tika sākta bez jebkāda iepriekšēja novērtējuma vai audita saistībā ar noteiktām prasībām, lai uzlabotu energoefektivitāti.
«Nebija skaidrs, kāpēc dažādus sektorus vajadzētu finansēt un kādā apjomā enerģijas taupīšanas potenciāls varētu tikt sasniegts,» teikts ziņojumā.
Lielākā daļa varasiestāžu nav bijušas arī spējīgas paskaidrot, kā tās sasniedza kopējos enerģijas taupīšanas mērķus.
Tikai Čehija uzrādījusi rezultātus, kas sasnieguši un pat pārsnieguši noteiktos mērķus.
ERP uzskata, ka vainojama ir arī Eiropas Komisija par to, ka tā atvēlējusi līdzekļus bez prasības dalībvalstīm pamatot to energoefektivitātes pasākumus.