KNAB izvērtēs SC un «Gods kalpot Rīgai» reklāmas tēriņus (156)

Kopš pagājušā gada maija «Saskaņas centrs» izdod bezmaksas «informatīvu bukletu» latviešu un krievu valodā «Tava Rīga», kas ik mēnesi tiek piegādāts rīdzinieku pastkastītēs. Izdevums tiek finansēts par SC līdzekļiem, un tajā tiek slavēti domes labie darbi, kā arī veltīta kritika domes opozīcijai. Bukleta «Tava Rīga» drukāšana «Saskaņas centram» mēnesī izmaksājot 23 000 latu, bet piegāde - 6000 latu.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vairākos radio un televīzijas kanālos kā pirmās sākušas skanēt SC un GKR politiskās reklāmas. Tajās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) stāsta par Rīgas domes labajiem darbiem, kas paveikti pēdējo 3,5 gadu laikā kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, pēc kurām abas partijas izveidoja Rīgas domes koalīciju.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs skaidroja, ka laikā starp likumā noteiktajiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodiem partijas var veikt aģitāciju, tostarp izvietot politisko reklāmu, ievērojot likumā noteiktās prasības. Visi partiju ieņēmumi un izdevumi tiek vērtēti, pārbaudot to iesniegtos gada pārskatus.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā - no 2.februāra līdz vēlēšanu dienai - partijām ir noteikti papildu ierobežojumi un tām ir saistoši likumā noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.

Ņemot vērā minēto, līdz 1.februārim partiju izvietotā reklāma un ar to saistītie izdevumi nav attiecināmi uz likumā noteikto priekšvēlēšanu periodu, proti, tie nav jānorāda vēlēšanu deklarācijās, bet gan gada pārskatos. Savukārt no 2.februāra par priekšvēlēšanu aģitāciju tiks uzskatīta partijas vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos.

Saskaņā ar likumu 30 dienu laikā pēc vēlēšanām partijām ir pienākums iesniegt KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, kurās norādāmi visi ieņēmumi un izdevumi, kas radušies priekšvēlēšanu periodā.

Līdz 2006.gadam, kad notika 9.Saeimas vēlēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas periods bija ilgāks - 270 dienas līdz vēlēšanām.

Pieļauj, PBK priekšrocības būs vienam politiskajam spēkam

Pirmā Baltijas kanāla (PBK) lēmums priekšvēlēšanu laikā vispār atteikties no politiskās reklāmas materiālu izvietošanas televīzijas ēterā varētu būt izdevīgs politiķiem, kuriem būs dotas priekšrocības šī kanāla ziņu raidījumos, šādi PBK lēmumu komentēja atsevišķi aptaujātie politiķi.

Kā ziņots, reklāmas materiāli PBK netiks izvietoti visā pašvaldību vēlēšanu aģitācijas periodā, kas sāksies 2.februārī.

Partijas «Par dzimto valodu» līderis Vladimirs Lindermans sacīja, ka šāda PBK nostāja «kaut kādā mērā varētu nodrošināt priekšrocības» tiem politiskajiem spēkiem, kas patlaban ir pie varas, jo viņi biežāk tiek atspoguļoti ziņās, piemēram, Rīgā tas varētu attiekties uz politisko apvienību «Saskaņas centrs» (SC).

Tomēr nevarot viennozīmīgi teikt, ka šāds lēmums ietekmēs citu partiju reitingus, uzsvēra Lindermans, piebilstot, ka pagaidām ir grūti komentēt, vai tas ietekmēs partijas «Par dzimto valodu» popularitāti.

Savukārt partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» valdes līdzpriekšsēdētāja un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka uzskata, ka šis lēmums dos plašākas iespējas visām partijām, ja PBK organizēs bezmaksas politiskos raidījumus, kur visiem politiskajiem spēkiem būs iespēja uzstāties. Šādi bezmaksas raidījumi, tostarp debates, būtu jāorganizē visiem televīzijas kanāliem.

Ždanoka norādīja, ka ir pret politiskajām reklāmām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, turklāt tās ir aizliegtas vairākās valstīs. Cits jautājums ir par to, vai PBK neparādīsies slēptā reklāma.

Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka apmaksāta reklāma nav vienīgais veids, kā «dot priekšroku» vienam politiskajam spēkam un tādējādi ietekmēt iedzīvotāju viedokli. Tas var notikt arī ziņu raidījumos, kā tas novērojams, piemēram, Krievijas kanālos. Var pieļaut, ka priekšrocību sniegšana ziņu raidījumos nenotiek bez maksas, pieļāva politiķis.

Dombrovskis atzina, ka PBK kā privāta televīzija attiecībā uz reklāmas neraidīšanu ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kādus grib. Tajā pašā laikā privāta uzņēmuma lēmums, kas nav orientēts uz peļņas gūšanu, liekas «drusku dīvains», piebilda Dombrovskis.

Savukārt partijas «Vienotība» līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka kontekstā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jārunā arī par to, ka dažkārt administratīvie resursi tiek izmantoti kāda konkrēta politiskā spēka reklamēšanai. Piemēram, Rīgā Jaungada sagaidīšanas pasākumā bija paredzēts pārraidīt sabiedrībai Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunu, bet tika pārraidīta tikai Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) uzruna, kas, pēc Āboltiņas domām, nebija nejaušība.

Jau vēstīts, ka PBK līdzšinējā redakcionālā politika, kas bijusi labvēlīga SC, biznesa portāla «Nozare.lv» aptaujātajiem ekspertiem liek apšaubīt ar atteikšanos no politiskās reklāmas deklarētos cēlos nolūkus, joprojām saglabāsies slēptas reklāmas riski, un skaidrs, ka reklāmai PBK paredzētā nauda tāpat nepaliks neiztērēta.

«Izšķirties par lēmumu atteikties no politiskās reklāmas PBK nebija vienkārši. Taču vēlamies atbalstīt sasniegtās progresīvās pārmaiņas politiskās un mediju vides mijiedarbības procesā. Uzskatām, ka šāda neordināra rīcība veicinās norobežošanos no mediju politizēšanas procesa, kā arī stiprinās PBK redakcionālo neatkarību. Ceram, ka reklāmas kampaņu trūkums tiks kompensēts ar kandidātu tiešajām sarunām ar vēlētājiem, kas ir pasaulē populārs, bet Latvijas politiskajā procesā salīdzinoši maz izmantots aģitācijas veids,» norādīja mediju holdinga «Baltijas Mediju alianse» (BMA) valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs.

Kā ziņots, 1.janvārī ir stājies spēkā jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likums paredz, ka 30 dienas pirms vēlēšanām politiskās reklāmas televīzijā būs aizliegtas.