Kurš deputāts ne reizi nav kāpis Saeimas tribīnēs? (46)

Saeimas darbs ir organizēts trīs sesijās: rudens, ziemas un pavasara. Tikko ir noslēgusies rudens sesija un apkopota informācija, cik aktīvs bijis šis darba cēliens. Ir notikušas 18 sēdes, no kurām viena bija ārkārtas un viena svinīgā -18. novembra sēde.

Rudens sesijā pieņemti vairāk nekā 100 likumi.

Kopumā izskatīšanai Saeimas komisijās nodots pusotrs simts likumprojektu

No tiem visvairāk iesniegusi valdība, trīs likumprojektus ir sagatavojis prezidents, 12 parlamenta komisijas, bet 36 likumprojektu autori ir individuāli deputāti, kas saskaņā ar Saeimas sniegtajām ziņām, ir ievērojami vairāk nekā citkārt.

Zināmi arī aktīvākie un neaktīvākie debatētāji

Visbiežāk Saeimas tribīnē kāpis Andrejs Elksniņš.

Ar 52 uzstāšanās reizēm viņš ir nepārspēts līderis.

Otrs aktīvākais debatētājs bijis Andrejs Judins, kuram seko Ilma Čepāne un Kārlis Seržants.

«Manā skatījumā, parlamentā nav vienkārši jāsēž. Ir aktīvi jāaizstāv to cilvēku intereses, kuras attiecīgi mēs parlamentā pārstāvam, nevis formāli piedalīties balsojumos vienkārši spaidīt pogas,» savās domās dalās Saeimas deputāts Elksniņš.

Ilma Čepāne norāda, ka viņai ir daudz sakāmā kā Juridiskās komisijas vadītājai, kā arī savu viedokli viņu lūdz pārstāvēt dažādas sabiedrības grupas: «Es to nevaru atteikt, un līdz ar to es arī dažkārt iejaucos - pēdiņās - tādās lietās varbūt, kas nav tieši Juridiskās komisijas kompetencē. Es nezinu, to lai vērtē sabiedrība, vai tas ir labi vai slikti. Protams, nekāds gods nav tur varbūt atrasties blakus ar lielākajiem runātājiem, bet katrā ziņā deputāta darbs jau nav tikai spaidīt pogas, bet daudz maz pārzināt visus likumprojektus.»

Savukārt seši deputāti savu viedokli no Saeimas tribīnes nav pauduši ne reizi.

Debatēs nav piedalījies Jānis Dūklavs, Gunārs Igaunis, Jānis Lāčplēsis, Inguna Rībena, Mihails Zemļinskis, un Igors Zujevs.

Diviem deputātiem no šā saraksta izdevās izkļūt šā gada pēdējā Saeimas sēdē, kas notika pirms nedēļas. Izpelnoties kolēģu aplausus, pirmo reizi tribīnē kāpa Jānis Klaužs un Guntars Bilsēns. Viņi papildināja emocionālās debates pirms balsojuma par Augstākās izglītības padomes jauno sastāvu.

Aptaujātie neaktīvākie debatētāji uzstāšanos no tribīnes lielā mērā saista ar izpatikšanu vēlētājiem.

«Manuprāt tā ir, tā, kā es saku,

tāda populistiska izrādīšanās, nevis runāšana par konkrētu likumprojektu,

par konkrētu jautājumu, kas tiek apspriests. Es noteikti šitādos ķīviņos neiesaistos un arī savu viedokli es, kā, domāju, diezgan profesionāls cilvēks tautsaimniecībā, es viņu pasaku tur, kur viņš ir jāpasaka,» pārliecināts ir Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS).

Emocionālās runas no tribīnes - naivums. Runas jāgatavo rūpīgāk!

Deputāti skaidro, ka galvenās cīņas tiek izcīnītas, strādājot komisijās un debatējot ar kolēģiem partiju apspriedēs, nevis ar emocionālām runām no Saeimas tribīnes.

«Es jau gandrīz deviņus gadus esmu Saeimā. Varbūt jūs atceraties to skaisto jaunības laiku, kad es kvēli ar runām uzstājos droši vien katrā trešajā sēdē cerībā izcīnīt patiesību zemes virsū un taisnību. Man tas tagad, jau ar tāda pieredzējuša cilvēka skatu, liekas tā sirsnīgi un gaiši, un mazliet naivi,» atklāj Saeimas deputāte Inguna Rībena («Vienotība»)

Saeimas priekšsēdētāja ne reizi vien uzmanību pievērsusi debašu kvalitātei. Arī Inguna Rībena aicina deputātus runas sagatavot rūpīgāk.

«Laupīt kolēģiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas, iespējams, tam seko un klausās, laiku, meklējot atrast varbūt rīta ne pārāk, teiksim, svaigajā galvā vai vēl tādā samiegojušā situācijā kādreiz īsto vārdu utt., ir diezgan bezatbildīgi. Tā ka, iepriekšējā vakarā to uzrakstot, tas ļauj no 15 sinonīmiem izvēlēties vienīgo un absolūti precīzo,» pamāca Rībena.

Runas mākslas uzlabošanai deputātiem ir vismaz divas nedēļas laika, jo nākamā - ziemas sesija - Saeimā sāksies astotajā janvārī.