Breivīkam bija grūta bērnība: māte vēlējās viņa nāvi (70)

Kā, atsaucoties uz skandalozo grāmatu par Breivīka dzīvi, raksta «Daily Telegraph», māte jau viņa mazotnē bijusi apsēsta ar bailēm, ka dēls kādam varētu uzbrukt.

«Viņa viņu redzēja kā nobriedušu vardarbīgu personu, kaut gan viņš bija tikai mazs zēns,» grāmatā raksta Āge Borčgrevinks (Aage Borchgrevink).

Pirmā nepatika pret zēnu mātei esot radusies jau kad viņa bērnu tikai vēl zīdījusi ar krūti. Bērns viņai šķitis «agresīvs, hiperaktīvs un neatlaidīgs».

Kaimiņi sūdzas par māti

Kaimiņi savulaik, kad zēns bijis aptuveni četrus gadus vecs, esot pauduši bažas par mātes attieksmi pret savu bērnu.

«Māte un Anderss naktī gulēja vienā gultā ar ciešu ķermeņa kontaktu,» secināja Norvēģijas bērnu un jauniešu psihiatrijas centra speciālisti vēl 1983.gadā.

Šajā laikā ģimenes kaimiņi pauda bažas par bērna labklājību. «Policijas izmeklēšanas laikā kaimiņi teica, ka viņus šokējusi mātes pārlieku seksuālā apakšveļa. Dzīvoklī notika bieži strīdi, un viņi atcerējās, ka notika arī seksuāla aktivitāte, kamēr bērni atradās dzīvoklī,» raksta Borčgrevinks.

Psihiatri Breivīka māti 1983.gada ziņojumos raksturoja kā «sievieti ar ārkārtīgi grūtu audzināšanu, sarežģītu personību un plašu, visaptverošu, lai gan tikai daļēji ārēji redzamu depresiju», kura «pret bērnu vērš savu primitīvo agresiju un seksuālās fantāzijas».

Māte dēlam bieži esot teikusi, ka vēlētos viņa nāvi. «Runājot ar dēlu, viņa ļoti ātri no salda balss tembra pārgāja uz atklātu tekstu, ka vēlētos viņa nāvi,» teikts vairākus gadu desmitus senajā ziņojumā.

Uz mātes sitieniem atbild ar smaidu

Kad māte Andersu situsi, četrus gadus vecais bērns viņu kaitinājis, sakot, ka sitieni nesāp, un smaidījis. Māte šo emocionālo aizsardzību turpretī uztvērusi kā «vīzdegunīgu, neatbilstošu un izsmejošu».

Pēc tam, kad Breivīka tēvs zaudēja aizbildniecību pār dēlu, sociālie darbinieki savulaik prasīja, lai zēns mātei tiktu atņemts, lai novērstu «vēl lielāku psiholoģisko patoloģiju». Šī prasība tika noraidīta.

Kritizē grāmatas iznākšanu

Norvēģijā liela daļa sabiedrības Borčgrevinka grāmatas iznākšanu neatbalsta, norādot, ka šādu ziņojumu publicēšana pārkāpj Bēringas tiesības uz privātumu. Andersa Bēringa-Breivīka māte pie tam dienu pēc tam, kad dēls noslepkavoja 77 cilvēkus, 2011. gada jūlijā tika ievietota psihiatriskajā klīnikā.

Pamatojoties uz veselības problēmām, viņa tika atbrīvota arī no pienākuma pēcāk liecināt tiesā.

Jāatgādina, ka Bērings-Breivīks augustā par 77 cilvēku noslepkavošanu tika notiesāts ar 21 gadu ilgu cietumsodu.