/nginx/o/2018/07/17/10288559t1hc1a7.jpg)
Pagājušajā nedēļā Latgales pašvaldība pateica savu galavārdu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Daugavpils pilsētas domes priekšlikumu kļūt par SIA «Daugavpils lidosta» kapitāldaļu turētājām. Tikai tad ministrija uzņēmuma pamatkapitālu palielinās par 11 miljoniem latu.
Lidostas projekts sakārtos infrastruktūru
24. septembrī Daugavpils novada domes ārkārtas sēdē Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa un SIA «Daugavpils lidosta» valdes loceklis Viktors Puzāns skaidroja, kāpēc novadam ir izdevīgi kļūt par šobrīd 100% Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Daugavpils lidosta» 1% kapitāldaļu turētāju.
Lociku lidostas projektēšanai, būvniecībai, sertificēšanai un citiem pasākumiem ir nepieciešami 21,225 milj. eiro, no tiem 2,12 milj. eiro nodrošinātu Daugavpils pilsētas dome, vēl 2 milj. eiro tiktu piesaistīti ar projektiem. Trūkstošos 16 milj. eiro varētu savākt, piekrītot valsts solītajai 11,039 milj. latu investīcijai, ko tā ieguldīs SIA «Daugavpils lidosta» pamatkapitālā ar domu, ka Daugavpils lidosta būs reģionāla lidosta, un finansiāli līdzdarbojoties Latgales pašvaldībām, t.i., ja visas Latgales pašvaldības kļūs par SIA «Daugavpils lidosta» kapitāldaļu turētājām, tad tās kopā investēs Ls 581 025 no pašu budžeta līdzekļiem.
D. Krīviņa skaidroja, ka reģionāla lidosta attīstīs uzņēmējdarbību, piesaistīs investīcijas. Lidostas nepieciešamību daudzreiz ir uzsvēruši arī uzņēmēji, apgalvodami, ka regulāra gaisa satiksme ir ērta tiem, kas preces eksportē. Saskaņā ar tehniski ekonomisko pamatojumu Lociku lidosta gadā varētu uzņemt ap 130 000 pasažieru.
Plāno avioreisu «Daugavpils-Rīga»
Jau kopš 2009. gada Daugavpils pilsētas dome lidostai meklē investoru, par kredītu ir nopirkusi zemi. Notika sarunas ar spāņu investoriem, taču, kā teica D. Krīviņa, līgums netika noslēgts, jo Spānijā sākās ekonomiskā krīze.
Viktors Puzāns iestarpināja: arī investīciju foruma dalībnieki atzinuši, ka, lidojot ar lidmašīnu, ekonomiskie sakari un sadarbība noritētu krietni labāk. «Lociku lidostā tiks radītas vismaz 150 jaunas darba vietas. Tas ir ļoti labs piedāvājums laikā, kad daudzi brauc projām. Turklāt, attīstot pasažieru pārvadājumus no Daugavpils uz Londonu, mēs varēsim panākt daugavpiliešu ātrāku atgriešanos dzimtenē. Pleskavas lidostas piemērs rāda, ka reģionālas lidostas piesaista pat dažus simtus tūkstošu pasažieru. Plānojam reisus arī uz Minsku, Sanktpēterburgu, tomēr visrentablākais būs maršruts «Daugavpils-Rīga», biļete vienā virzienā varētu maksāt ne vairāk kā 20 latus jeb 27 eiro,» prognozēja V. Puzāns.
Daugavpils novada dome lidostas atbalstītājiem pievienojās jau pagājušajā gadā – Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu programmai pieteica projektu «Daugavpils un Vitebskas lidostām piegulošu teritoriju revitalizācija, veidojot transporta, loģistikas un industriālo pakalpojumu centru/ Loģistikas tīklu», kopējais finansējums 1,678 milj. latu, šeit Daugavpils pilsētas dome ir sadarbības partneris. Ja projekts tiks realizēts, Daugavpils novads būs ieguvējs – Lociku ciemā tiks rekonstruēti pievadceļi, sakārtota arī elektrības, ūdensapgādes un cita infrastruktūra.
Otru projektu ar Latvijas, Igaunijas, Krievijas sadarbības programmas atbalstu plāno īstenot Daugavpils pilsētas dome, tas ļautu sakārtot skrejceļu (1700 m), uzbūvēt pasažieru terminālu, iegādāties aprīkojumu.
Brīnās, kāpēc lidosta strādā ar zaudējumiem
Deputāte Vasilisa Pudovkina brīnījās, kāpēc SIA «Daugavpils lidosta» strādā ar zaudējumiem, ja pilsētas dome katru gadu palielina uzņēmuma pamatkapitālu. Kā skaidroja V. Puzāns, «Daugavpils lidosta» ir pašvaldības uzņēmums, kurš strādā bez peļņas, lai gan tas organizē ap 300 lidojumu gadā, tos galvenokārt pasūta privātie uzņēmēji un valsts (piemēram, trakumsērgas apkarošana).
Skrejceļam būtu jābūt garākam, iebilda deputāts Viktors Kalāns. Taču tā rekonstrukcija maksā dārgi (1 m2 izmaksas ir 75 – 85 lati bez PVN), tāpēc ir izvēlēts īsāks skrejceļš, taču tas atbildīs visām prasībām, skaidroja V. Puzāns.
Projektā ir jāapsver visi riski, zaudējumus, atgādināja deputāts Juris Bleidelis. Viņš, tāpat arī deputāte Antoņina Redkova, ir nobažījušies par to, vai ar 1% kapitāldaļu Daugavpils novada dome varēs ietekmēt svarīgu jautājumu risinājumus. «Visus jautājumus lemsim vienojoties, runāsim tik ilgi, kamēr atradīsim kopsaucēju,» solīja novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska.
Valsts vispirms varētu rekonstruēt šoseju «Daugavpils-Rīga», ieteica V. Kalāns. J.Jalinska izstāstīja, ka pēc ministriju aplēsēm šī valsts nozīmes ceļa atjaunošana izmaksātu krietni dārgāk. «Lociku lidosta ir Latgalei stratēģiski svarīgs objekts, par to savulaik nobalsoja visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības. Es domāju, ka mums ir jāatbalsta attīstība,» teica J. Jalinska. Visi deputāti, izņemot V. Kalānu (atturējās), nobalsoja par to, ka novada dome kļūst par 1% kapitāldaļas turētāju SIA «Daugavpils lidosta». Pašvaldībai no sava budžeta būs jāsamaksā Ls 5810.
Vai nodrošinās arī siera eksportu?
Par atbalstu Daugavpils lidostai lēma arī citas Latgales pašvaldības. Vai lidosta sekmēs a/s «Preiļu siers» eksportu – jautāja Preiļu novada domes deputāti. Pēc D. Krīviņas un V. Puzāna prezentācijas deputāti atbalstīja lidostu ar cerību, ka šo infrastruktūru veiksmīgi izmantos arī Preiļu novada uzņēmēji.
Arī Ludzas novada dome lidostā saskata Latgales attīstības iespējas: «Ja mēs plānojam, ka Ludzas slimnīca varētu ieviest veselības tūrismu, tad no Rīgas ar lidmašīnu būs ātrāka un ērtāka nokļūšana.»
Krāslavas novada dome atbalstīja lidostas projektu kā nozīmīgu Latgales novada virzītāju, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Ja Latgales pašvaldības piedalās ar savu finansējumu, tad tas nedrīkst būt viena – Daugavpils reģiona – projekts, ir jāmeklē investori, nevis jāiegulda tikai pašvaldību un valsts līdzekļi.
Ilūkstes novada domes deputāti gan neatbalstīja Daugavpils lidostu. Kā teica domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna, pirmkārt, ir jāsakārto ceļi, tie ir svarīgi gan iedzīvotājiem un pašvaldībai, gan uzņēmējiem un zemniekiem.
Šobrīd Daugavpils lidostu ir atbalstījušas arī Aglonas, Dagdas, Riebiņu novada pašvaldība, oktobrī šo jautājumu skatīs arī Līvānu novada un Rēzeknes pilsētas dome.