Suņu saimniekiem jābaidās par saviem mīluļiem (631)

Kāda TVNET lasītāja suņu brīvas pastaigas uzskata par ļoti sasāpējušu problēmu: «Pēdējā laikā man ar manu mācīto vācu aitu suni ir bail pārvietoties pa mežu. Piemēram, bijām sēnēs un visu pastaigas laiku skatījos, vai no krūmiem kāds netēmē uz mums.

Viss sākās ar to, ka mēs ar māsu, manu vācu aitu suni un viņas rotveileru (abi mācīti) devāmies sēņot mežā pie Ventspils. Tā salīdzinājumā ar Rīgu ir mazpilsēta, un cilvēku skaits šai mežā nudien nav milzīgs.

Brīdī, kad pārlaimīgām sejām griezām pirmo baraviku, pie mums pa meža celiņu piebrauca mašīna un sāka mums draudēt. Bez lamuvārdiem, taču

ne tai jaukākajā tonī brīdinot par «lodēm mūsu suņu pierēs».

Lasītāja redzējusi sižetu, kurā stāstīja par nošautu suni Pļaviņās. Šāvējs, «itin normāls jauns cilvēks», ar saviem argumentiem esot «atsēdinājis» sievieti - suņa īpašnieci, sakot, ka visu darījis pareizi un pēc tīrākās sirdsapziņas.

«Savukārt es uzskatu, ka mūsdienās, kad suns ir cilvēka ģimenes loceklis, labākais un tuvākais draugs utt., šāda rīcība nav pieļaujama.»

Sieviete norāda uz pretrunām Medību likumā un pašvaldību noteikumos.

Arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece, iepazīstoties ar lasītājas rakstīto, portālam TVNET pastāstīja, ka suņu uzvedību mežā regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, no tā izrietošie valdības noteikumi Nr. 266, un Medību likums. Viņa atzina, ka

normatīvajos aktos ir zināma pretruna.

Valdības noteikumi nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Tas nozīmē, ka drīkst suni laist mežā tādā attālumā, lai var kontrolēt suņa rīcību. Sunim jābūt kakla siksnai.

Viņa norādīja, ka šobrīd spēku ir zaudējis Medību likums, kas noteica: par medībām atzīstama darbība, kuras nolūks ir vajāt, ķert un nogalināt medījamos dzīvniekus, kā arī medību platībās klejojošus bezīpašnieka mājdzīvniekus (suņus, kaķus) un - pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam - izbēgušos mājlopus.

Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir, dzīvnieka nogalināšana, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

Šis pats likums nosaka, ka bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Klučniece rezumēja:

mežā īpašnieka kontrolē esošs suns nav uzskatāms par klaiņojošu, un viņu nogalināt nedrīkst.

Viņa norādīja, ka lasītājai vajadzēja piefiksēt automašīnas numuru un vērsties ar iesniegumu policijā par viņai izteiktajiem draudiem viņas privātīpašumam.

Šobrīd Medību likums tiek pārskatīts, bet nav vēl pieņemts.