Bijusī Saeimas deputāte un pilnvaras apturējusī Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece neizprot viņai uzrādītās apsūdzības dienesta viltojumā un savu vainu tajā neatzīst.
Muižniece neizprot viņai uzrādītās apsūdzības un vainu neatzīst (119)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Muižniece trešdien pirmajā tiesas sēdē teica, ka viņai nav skaidrs, kāpēc prokuratūra nav saņēmusi Saeimas piekrišanu viņas kā tiesneša saukšanai pie kriminālatbildības.
Uz trešdienas tiesas sēdi uzaicināti astoņi liecinieki, no kuriem kā pirmais tika pratināts Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs, kurš par Muižnieces iespējams pastrādāto noziegumu vērsās ģenerālprokuratūrā.
Liecinieku tribīnē kāpa arī pašreizējais Saeimas deputāts un toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Muižnieces biedrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), kurš arī parakstīja protokolu, taču likumsargi pret viņu kriminālprocesu par dienesta viltojumu izbeidza.
Viņš par Muižniecei uzrādītajām apsūdzībām gan subjektīvu vērtējumu atteicās sniegt. Deputāts toreiz bija vienīgais no Juridiskās komisijas, kurš neatbalstīja likumprojektu, jo tas bija nekvalitatīvs.
Parakstot protokolu, viņš uzticējies parlamenta konsultantiem un uzskatīja, ka nav pamata pārlasīt dokumentus un salīdzināt tos ar komisijas sēžu audioierakstiem.
«Es neatceros (protokola parakstīšanu), jo protokolu parakstīšanas procedūra bija atkarīga no tā, kā konsultantes spēj apkopot sēdēs lemto, un protokoli pa pieci, pa desmit tiek parakstīti gan manā darba kabinetā, gan plenārsēdēs, gan citās sēdēs. Es uzticējos konsultantēm, un man nebija nekāda pamata milzīgo apmēru pārlasīt un vēl jo vairāk pārklausīties audioierakstu,» uzsvēra Rasnačs.
Viņš pat domā, ka arī tagad parlamentā neviens īpaši nepārbauda un nesalīdzina audioierakstus ar komisijas sēžu protokoliem.
Tiesa arī uzklausīja pašreizējo Juridiskās komisijas vadītāju un toreizējo komisijas locekli Ilmu Čepāni («Vienotība»).
Viņa liecināja, ka bijusi ļoti pārsteigta, kad uzzinājusi, ka komisijas sēdes protokols neatbilst komisijas sēdē lemtajam. Čepāne toreiz pieprasījumi paskaidrojumus no parlamenta konsultantēm, taču viņa nedomā, ka blēdījušās konsultantes.
Čepāne gan nezina, kā protokolam parakstu uzlika Rasnačs, jo konsultantes paskaidrojumos norādījušas, ka Rasnačam nemaz šo protokolu nav nesušas.
«Es nezinu, kā Rasnačs tika pie paraksta, jo viņas teica, ka Rasnačam nav nesušas. Muižniecei jā. Mana pārliecība ir tāda, ka šajā gadījumā šis protokols bija viltots, taču es to nevaru pierādīt, jo man nav eksperta atzinuma [par Muižnieces parakstu],» klāstīja Čepāne.
Muižniece un viņas advokāte Guna Kaminska tiesas sēdē aktīvi veica pierakstus un iztaujāja lieciniekus.
Liecinieku iztaujāšana šajā krimināllietā turpināsies ceturtdien, kad uz tiesas sēdi uzaicināti 13 liecinieki, tostarp vairākas Juridiskās komisijas konsultantes un bijušais Saeimas deputāts un pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.
Ģenerālprokuratūra pērn decembrī Muižniecei uzrādīja apsūdzību par dienesta viltojumu. Viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Viņa, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To pērn februārī paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne (abi «Vienotība»).
Muižniece savu vainu neatzīst un uzskata, ka attaisnojoša sprieduma gadījumā varēs turpināt strādāt par tiesnesi.
Saskaņā ar likumu, ja cilvēkam ir tiesneša statuss, bet viņa tiesneša pilnvaras ir apturētas, tad viņam tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Muižniece nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.