Gards kumoss jeb firmai jāmaksā 350 000 lati (102)

Uzvar konkursā par skolas būvniecību

Portāls TVNET saņēma šādu SIA «CB» (iepriekšējais nosaukums – SIA «Cēsu būvnieks») situācijas izklāstu: «2004.gadā SIA «CB» uzvarēja Cēsu pašvaldības rīkotajā konkursā par Cēsu 2. pamatskolas 500 skolēnu vietām būvniecību. Tika noslēgts būvniecības līgums, un tā pielikumā tika saņemta arī tehniskā dokumentācija (tehniskais projekts), pēc kā SIA «CB» sāka būvdarbus.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem pašvaldībai bija jāizsniedz būvniekam (SIA «CB») detalizēti izstrādāts un saskaņots būvprojekts, kurā jāiekļauj visi nepieciešamie risinājumi un norādes, lai būvnieks varētu bez liekiem sarežģījumiem veikt objekta realizāciju. Sākot darbus, atklājās vairāki trūkumi Cēsu pašvaldības izsniegtajā būvobjekta tehniskajā dokumentācijā. Līdzīgi kā puzli nevar salikt, ja trūkst kādas no tās daļām, arī SIA «CB»

saskārās ar ievērojamiem apgrūtinājumiem un sarežģījumiem konkrēta būvdarbu posma izpildē,

līdz pasūtītājs (Cēsu novada pašvaldība) izlabos neprecizitātes būvprojektā.

Būvnieks, protams, kā tas arī pieņemts Eiropas būvniecības praksē un noteikts Latvijas normatīvajos aktos, vērsās pie Cēsu novada domes ar lūgumu izlabot pieļautās kļūdas, sniegt tehniskus risinājumus un atbildes par konkrētām tehniskā projekta neatbilstībām, lai būvdarbu tempi netiktu samazināti. Domes atbilde bija sava veida šoks uzņēmumam un izskatījās apmēram šādi – «visa nepieciešamā dokumentācija būvniekam ir pieejama, tieciet galā paši».

Turpināja būvdarbus saspringtākā tempā

Neskatoties uz vienaldzīgo pasūtītāja atbildi, SIA «CB» ar pilnu atbildības sajūtu pret līguma nosacījumiem turpināja būvdarbus saspringtākā tempā, kā arī papildu tehniskos risinājumus un atbildes uz radušajiem jautājumiem un neskaidrībām SIA «CB» nācās risināt ar saviem spēkiem, tādējādi tās atrisināja, piesaistot papildus inženiertehnisko personālu un uzņemoties papildus līgumā neatrunātu atbildību. Protams, zinot Cēsu pašvaldības visatļautību un varenību, par iepriekšminētajiem darbiem nedz atlīdzība, nedz arī kompensācija netika saņemta.

Kā zināms, sākot ar 2005.gada III ceturksni, augstās inflācijas rezultātā ievērojami sadārdzinājās darbaspēka izmaksas un būvmateriālu cenas. Ņemot vērā, ka objekta būvniecības izpildes termiņš bija divi gadi, būvniecības līguma nosacījumos tika atrunāta sadārdzinājuma kompensācija. Tādā veidā

kopējais sadārdzinājums saskaņā ar līguma nosacījumiem bija vairāk kā 350 000 latu,

kas bija pamatots ar konkrētiem dokumentiem un faktiem, t.sk. arī ar sertificēta eksperta ekspertīzi un slēdzienu.

Sadārdzinājumu nepieprasīja paralēli darāmajiem darbiem

Izturoties ar lojalitāti un cieņu pret godāto pasūtītāju, SIA «CB» minēto sadārdzinājumu nepieprasīja apmaksāt paralēli izpildītajiem tekošajiem darbiem un piestādītajiem rēķiniem, bet gan deva iespēju pasūtītājam norēķināties pēc visu darbu pabeigšanas. Paļaujoties uz pasūtītāja godprātību un atbildības sajūtu, SIA «CB» būvdarbu izpildi turpināja veikt par salīdzinoši augstākām izmaksām nekā bija noteikts līguma tāmē, līdz ar to gan materiālu piegādātājiem, gan apakšuzņēmējiem, gan arī darbinieku darba algām SIA «CB» norēķinājās, papildus piesaistot finanses no uzņēmuma iekšējām rezervēm, kā arī piesaistot kredītlīdzekļus, tādā veidā nosacīti kreditējot būvobjekta realizāciju pozitīva mērķa sasniegšanai.

Visbeidzot būvdarbi tika pilnībā pabeigti un būvobjekts tika nodots ekspluatācijā un, protams, SIA «CB» vērsās pie Cēsu novada domes ar atgādinājumu par nesamaksāto sadārdzinājumu, kas pienākas SIA «CB» saskaņā ar līguma nosacījumiem.

Cēsu novada dome kategoriski atteica piekrist šādam aicinājumam.

SIA «CB» no saviem līdzekļiem bija spiesta segt būvdarbu sadārdzinājuma rezultātā radušās papildu izmaksas. Objekts (pamatskola 500 skolēnu vietām) tika pabeigts un nodots Cēsu novada pašvaldībai, un jau vairākus gadus tas veiksmīgi tiek ekspluatēts, bet galarezultātā izrādījās, ka SIA «CB» ir veiksmīgi šķīrusies no vairāk kā 350 000 latu personīgiem līdzekļiem, kurus jau vairākus gadus cenšas atgūt, tiesājoties ar pašvaldību.»

Atsaucas uz tiesas spriedumu

Savukārt Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš, iepazīstoties ar šo būvnieku viedokli, portālam TVNET norādīja, ka Augstākās tiesas Senāts apmierināja novada pašvaldības prasību.

«Pagājušā gada rudenī Latvijas republikas Augstākās tiesas Senāts atklātās tiesas sēdē izskatīja Cēsu novada domes kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009.gada 22.decembra spriedumu SIA «CB» prasībā pret Cēsu novada domi. Janvārī pašvaldība ir saņēmusi pilnu senāta spriedumu, kurā nolemts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

SIA «CB» 2007.gada oktobrī cēla tiesā prasību pret Cēsu novada (tolaik Cēsu pilsētas) domi par parāda, nokavējuma naudas, procentu un zaudējumu piedziņu par nepilniem 80 tūkstošiem latu saistībā ar Cēsu 2.pamatskolas būvniecību Gaujas ielā. Vēlāk SIA «CB» vairākkārt papildināja savu prasību, pamatojoties uz nokavējuma naudas un procentu pieaugumu. Būvuzņēmuma prasības papildinājumos norādīts, ka pamatparāda apmērs palielināms par 385 389,99 latiem, pamatojot to ar būvniecības izmaksu sadārdzināšanos. Līdz ar to

kopējā SIA «CB» prasība pret pašvaldību sasniedza teju pusmiljonu.

Tie bija 465 252,63 lati.

Pirmās instances tiesa un Vidzemes apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģija savos spriedumos būvuzņēmuma prasību apmierināja daļēji un lēma piedzīt no pašvaldības nedaudz vairāk kā 413 tūkstošus latu. 2009.gada 22.decembrī lieta apelācijas kārtībā tika izskatīta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. Arī šajā instancē tiesa lēma SIA «CB» prasību apmierināt daļēji un piedzīt no Cēsu novada pašvaldības 413 455 latus.

Nav vienošanās par sadārdzinājumu

Novada pašvaldība, izvērtējot Civillietu tiesas palātas spriedumu atzina, ka tas nav tiesisks un pamatots, tāpēc kasācijas kārtībā atceļams un nododams atkārtotai izskatīšanai pēc būtības apelācijas instancē. Atzinumu pamato šādi apsvērumi - lai atzītu atbildētāja pienākumu maksāt sadārdzinājumu, ir jākonstatē, ka ir notikusi vienošanās par sadārdzinājuma būtiskajiem aspektiem – summu un sadārdzinājuma pozīcijām.

Lietā šādas vienošanās nav. Tā kā vienošanās par sadārdzinājumu nebija, tiesa nepamatoti uzlikusi pienākumu izpildīt neesošu tiesisku darījumu. Kasācijas sūdzībā arī minēts, ka tiesa spriedumā izdarījusi savstarpēji pretrunīgus secinājumus. Proti, konstatējot, ka līgumā un tā grozījumos noteiktais darbu izpildes termiņš nav ticis ievērots, tiesa nav atzinusi pašvaldības tiesības ieturēt kavējuma naudu.

Augstākās tiesas Senāts, pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, atzina, ka tiesas spriedums tā pārsūdzētajā daļā ir atceļams. Senāts norāda, ka, noraidot pašvaldības prasību par kavējuma naudas piedziņu, Civillietu tiesu palāta izdarījusi pretrunīgus, viens otru savstarpēji izslēdzošus secinājumus, kā arī uz lietā konstatētajiem apstākļiem kļūdaini attiecinājusi Civillikuma 1668.pantu. Senāts konstatēja, ka Civillietu tiesu palātai nebija nedz faktiska, nedz juridiska pamata atbildētājas rīcību, kas izpaužas nokavējuma procentu ieturēšanā, atzīt par prettiesisku.

Senāts secina, ka apstrīdēto spriedumu nevar atzīt par tiesisku arī daļā, ar kuru apmierināts SIA «CB» pieprasījums par būvniecības izmaksu sadārdzinājuma piedziņu. Senāts atzina, ka sadārdzinājuma samaksas pienākuma rašanās pamatu tiesa noteikusi būvniecības līguma punktus iztulkojot pretēji to saturam, kas novedis pie kļūdainas juridiskās kvalifikācijas.

Puses nav vienojušās

Līgumā ir teikts, ka tā kopējā vērtība var tikt izmainīta pusēm vienojoties. Taču šajā gadījumā puses nav spējušas vienoties, tāpēc nevar uzskatīt, ka to starpā nodibinātas no līguma izrietošas tiesiskās attiecības. Tāpēc Senāts par pamatotiem atzinis kasācijas sūdzībā minētos argumentus, ka tiesa uzlikusi atbildētājai par pienākumu izpildīt neesošu darījumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu Augstākās tiesas Senāts nosprieda Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009.gada 22.decembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.»