Kā pārvaldīt stresu? (5)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Stress ir izplatīta problēma, bet nelielās devās tas pat ir nepieciešams, lai mēs funkcionētu. Ja jums nebūs neliela stresa, jūs pat nepamodīsieties un deviņos no rīta nenonāksiet savā birojā. Tomēr, ja stresa ir par daudz, tas izraisa nopietnas slimības. Tas ir 70% fizisko slimību pamatā, arī spriedzes, depresijas.

No 17. līdz 19. jūlijam uzturoties Latvijā, profesors Partaps Čauhans no Indijas vadīja vairākus seminārus Rīgā, kā arī sadarbībā ar biedrības Septiņas kļavas Kuldīgas ājurvēdas centru viesojās mūsu pilsētā.

Dr. P.Čauhans: «Stress ir izplatīta problēma, bet nelielās devās tas pat ir nepieciešams, lai mēs funkcionētu. Ja jums nebūs neliela stresa, jūs pat nepamodīsieties un deviņos no rīta nenonāksiet savā birojā. Tomēr, ja stresa ir par daudz, tas izraisa nopietnas slimības. Tas ir 70% fizisko slimību pamatā, arī spriedzes, depresijas. Kad ārsti nevar noteikt diagnozi, vienkārši pasaka: jums ir depresija. Bet īstenībā problēma var būt jūsu prātā. Mēs zinām iemeslu, bet nemeklējam risinājumu.

Pret stresu nav tabletītes, ko var izrakstīt ārsts. Jāiznīcina tā iemesls.

Iedomājieties, ka jūsu stresa iemesls ir priekšnieks. Iedzer tableti, izgulies, aizej uz darbu, bet boss atkal priekšā. Tātad problēma ir boss.»

Nevari kontrolēt, neuztraucies

«Problēmu ir daudz, tās var atrisināt, kad izmantojam savu saprātu. Cik daudziem no jums ir saprāts? Daudziem. Tas nozīmē, ka jums ir risinājums. Daudzas lietas mēs nevaram kontrolēt, bet mēs domājam, ka varam, tā palielinot stresu. Piemēram, laika apstākļus. Zinām, ka kontroles pār tiem nav. Ir cilvēki, kuri tam ir gatavi, – paņēmuši lietussargu, siltu jaku, ja ir karsts, ūdeni. Stresa nav, jo viņiem ir risinājums. Līdzīgi ir ar dusmīgo priekšnieku. Arī viņu kontrolēt nevaram. Tad kāpēc par to jāstreso? Visu nakti neguļam, domājam, ko priekšnieks teiks, ko atbildēt, kā rīkoties, bet no rīta izrādās, ka boss aizgājis atvaļinājumā. Velti tērēta nakts. Arī pret priekšnieku jums vajag tādu pašu aizsardzību kā pret laika apstākļiem. Var lieki neiet klāt, būt neitrālam, smaidīt, ja boss to grib. Ja priekšnieks kliedz, klausieties ar vienu ausi, bet pa otru ziņu laidiet ārā. Tāpēc jau cilvēkam ir dotas divas ausis.»

Taisnība ir abiem

«Daudzi cilvēki kļūst stresaini citu dēļ, kaut paši nedara neko sliktu vai nosodāmu. Nervozitāti, depresiju var izsaukt tas, ka jūs rīkojaties pareizi, bet partneris jūs krāpj. Ja esat bijis godīgs, bet otrs izdarījis kaut ko sliktu, tā ir viņa problēma. Daudzi grib otru mai nīt – tiek piekrāpti, piedod, atkal rodas problēmas, ciešanas. Bet otra persona izbauda. Mēs ciešam tāpēc, ka nesaprotam, esam it kā piedzērušies savā prātā. Vīrieši un sievietes ir dažādi – fiziski, prātā, emocionāli. Tas vienkārši jāsaprot. Taču mēs neizmantojam saprātu. Sieviete grib, lai vīrietis rūpējas. Vīrietis rūpējas pelnot un apgādājot, bet nevis tā, kā to no viņa gaida sieviete.

Sieviete ir emocionālāka, vīrietis – loģiskāks, abi nevar vienoties. Problēmas nav, jo taisnība ir abiem.

Vīrietis reizēm var nedarīt neko, sieviete to nesaprot. Sievietes smadzenēs nav kastes ar nosaukumu Nekas. Vīrietim ir, tāpēc viņš var doties makšķerēt. Tā ir daba, bet daudzi cilvēki tās dēļ ir stresa pārņemti, nevis mēģina saprast nemiera cēloni. Vienmēr mēģiniet saprast stresa cēloni! Ja varat to mainīt, dariet tā! Daudzi nomaina partneri, bet arī nākamajam galvā būs tā kaste ar neko. Zinot, kas ir vīrietis, kas sieviete, var pielāgoties. Dzīvot laimīgi nozīmē pielāgoties.»

Katrs cilvēks unikāls

«Ajūrvēda saka: katrs cilvēks ir unikāls savā ķermenī, prātā un saprātā. Daži ēd daudz un svarā nepieņemas, citi pieņemas pat no ūdens. Pirmkārt, jāsaprot mūsu pašu daba. Jāsaprot, kādēļ esam šeit – lai ciestu vai lai izbaudītu. Ajūrvēda palīdz saprast, kā augt fiziski, prātā un garīgi, tā sniedz zināšanas par visu cilvēka sistē mu – dvēseli, garīgo aspektu, prātu, kur dzīvo stress, un ķermeni. Katrai šai daļai ir savas prasības, visām jādarbojas harmonijā, tad esam laimīgi. Brīžiem ķermenis ir noguris, tam vajag atpūtu, bet prāts vēlas skatīties filmu.

Ķermenis grib gulēt, bet prāts paliek nomodā, rodas problēmas. Ja prāts ir stiprāks, tas paturēs ķermeni nomodā, turklāt liks uztaisīt kafiju.

Rodas disharmonija un stress. Brīžiem ķermenis un prāts darbojas kopā, bet dvēsele nav priecīga. Tādās reizēs cilvēks saka: «Man ir viss, bet jūtos tukšs.» Ja arī dvēsele ir laimīga, varat mainīt visu un atrisināt problēmas.»

Vajadzīgs saprāts

«No bērnības mēs mēģinām stiprināt prātu. Ja dvēsele būtu priekšnieks, viss būtu kārtībā. Dvēsele zina, kā pārvaldīt stresu un risināt problēmas, tai ir saprāts. Atslābinājies prāts ļauj dvēselei izmantot saprātu. Kad prāts ir priekšnieks, esam satraukti, ļoti aktīvs vai apjucis prāts nevar padomāt. Bieži sarunā cilvēks nav pateicis teikumu līdz galam, bet mēs jau esam gatavi atbildēt. Tas ir noslogots vai apjucis prāts. Vajadzētu noklausīties, padomāt, analizēt un tad tikai atbildēt. Apjukumu var redzēt arī izskatā, matu sakārtojumā, ģērbšanās stilā. Daudzi jaunieši valkā saplēstus džinsus. Ja prāts ir atslābināts, saprotat, ka tam nav nozīmes. Fitnesa klubā ausīs liekam mūziku, priekšā televizora ekrāns un vēl cenšamies vingrot. Tas ir apjukums, prāts tiek satraukts vēl vairāk.

Ēdam un skatāmies televizoru – prāts ir apjucis. Kas svarī gāks – vakariņas vai mīļākais seriāls.

Ja televīzija, tad prāts nedos komandu ķermenim pārstrādāt ēdienu. Laimes noslēpums ir padarīt prātu atslābinātu. Daži domā, ka laime ir šņabī. Ja tā būtu, tad pudele būtu ļoti laimīga, jo tajā šņabis ir visu laiku. Laime ir – nekādu vēlmju. Jūs strādājat, plānojat, bet nesatraucaties. Stress saukārt ir satraukums vēlmju dēļ. Kad vēlēšanās ir piepildījusies, prāts ir laimīgs, bet ne jau rezultāta dēļ. Tādēļ, ka tas ir atslābinājies.»

Dziļi elpot

«Prāts ir vienots ar elpošanu. Dziļi elpojot, tas nomierinās. Atslābināt prātu varam katrs, pat ja tam veltām tikai trīs minūtes. Vajag apsēsties ar taisnu muguru, aizvērt acis un dziļi elpot ar vēderu. To var nosaukt arī par epasta metodi. Dziļi elpojiet, pārskatot epastus, skatoties televīziju. Ar dziļo elpošanu var izārstēt bezmiegu, nervozitāti. Vismaz 20 slimības izraisa skābekļa trūkums smadzenēs, bet pievadīt to varam ar dziļo elpošanu. Maziem bērniem stresa nav, viņi elpo dziļi un ar vēderu, arī krākšana nozīmē, ka prāts ir atslābināts. Nākamreiz, kad sadusmojaties, divas minūtes dziļi elpojiet, dusmas aizies. Ja vairāk laika, var elpot un dziedāt, teikt ommm. Var dziedāt arī latviešu tautasdziesmas. Var skaļi smieties, no sirds, nevis tikai ar lūpu kaktiņiem. Stresaina persona pasmieties nevar.»

Esam tas, ko ēdam

«Arī ēdiens ir ļoti svarīgs, cieši saistīts ar prātu. Jūs esat tas, ko ēdat, tā arī uzvedaties. Ēdiens ir vai nu satraucošs, vai atslābinošs. Jogā ir prāna jama metode, kas spēj jau mēneša laikā mainīt prātu. Kas ir slimības? Prānas trūkums kādā audā vai šūnā. Šūnas ir dzīvas skābekļa un ūdens dēļ. Šūnu atjaunināšanai nosūtām tām gaisu ar dziļo elpošanu. Gaļā, zivīs, mirušā ēdienā prānas nav.

Vairāk jāēd satvisks ēdiens – dzīvs ēdiens. Arī svaigā pienā, sierā, jogurtā, medū ir satva.

Saldumi, ja tie nav daudz pārstrādāti, atslābina prātu.»

***

Dr. Partaps Čauhans (Partap Chauhan) ir ājurvēdas ārsts, profesors, vairāku grāmatu autors, starptautiskas nozīmes lektors, Indijas ājurvēdas institūta Jiva dibinātājs un direktors. Viņš vada TV raidījumus vairākos televīzijas kanālos.

Kopš 1992. gada viņš sevi velta ājurvēdas popularizēšanai visā pasaulē, konsultē pacientus, vadot seminārus un lekcijas vairāk nekā 50 valstīs. Dr. Čauhans ieguvis sudraba medaļu ājurvēdas zinībās, kas tika apgūtas Deli universitātē Indijā, mācījies pie populāra ājurvēdas zinātnieka Šri Nanaka Čandas (Shri Nanak Chand). Viņš apvieno modernas tehnoloģijas ar seno ājurvēdas zinātni, 1995. gadā izveidojot pasaulē pirmo ājurvēdas mājas lapu, kas nodrošina bezmaksas veselības konsultācijas, tiešsaistes kursus un veselīga dzīvesveida padomus. Viņš ir izveidojis pasaulē pirmo ājurvēdas telemedicīnas centru, kas nodrošina bezmaksas veselības konsultācijas pa tālruni. Profesors ir vadījis stresa pārvarēšanas seminārus valstu amatpersonām, zinātniekiem un uzņēmumu vadītājiem, piemēram, IBM, Nokia un Airtel. Dr. Čauhans veiksmīgi sadarbojas ar vairākām ārvalstu organizācijām, piemēram, ParamAyu (Horvātija), TerreduCiel (Francija), Ajurvedas akademija (Lietuva), Ajurweda.pl (Polija), ir Jivas pārstāvis Japānā, Dienvidkorejā, Meksikā un ASV veselības centrā, tagad sadarbojas arī ar ājurvēdas centru Kuldīgā.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu