SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins aģentūrai LETA uzsvēra, ka arī starp koalīcijas deputātiem šis kandidāts esot, «maigi izsakoties, neviennozīmīgi vērtēts», arī Tieslietu ministrijā viņam trūkstot atbalsta un autoritātes. Tomēr Agešins prognozēja, ka koalīcijas deputāti «būs spiesti» balsot par Bordāna apstiprināšanu un viņš kļūs par nākamo tieslietu ministru.
Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka patlaban nevar izteikt viedokli par šo kandidātu, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Kaut arī opozīciju pārstāvošie politiskie spēki parasti neatbalsta koalīcijas piedāvātus ministru kandidātus, visticamāk, ZZS frakcija uzaicinās Bordānu uz tikšanos, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par viņa kandidatūru, skaidroja Brigmanis.
Bordāna prioritātes - tiesu darba efektivizēšana
Ja Saeima tieslietu ministra amatā apstiprinās nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) virzīto kandidātu, pašreizējo Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu, viena no viņa prioritātēm šajā postenī būs tiesu darba efektivizēšana.
Kā ekspresintervijā atzina Bordāns, tiesu darbu varētu padarīt efektīvāku, turpinot jau iesāktos pasākumus, kas vērsti uz tiesu procesu paātrināšanu, vienkāršošanu, juristu disciplinēšanu un izglītības jautājumu risināšanu.
«Tāpat svarīgs ir viss bloks, kas saistās ar komercdarbības juridisko nodrošinājumu, jo saimnieciskās dzīves būtiski bremzējošs apstāklis Latvijā šobrīd ir tieši tiesu darba neefektivitāte,» sacīja Bordāns.
Nacionālās apvienības virzītais tieslietu ministra amata kandidāts uzskata, ka viņam ir lielas izredzes tikt apstiprinātam šajā postenī, taču Bordāns īpaši nepārdzīvošot arī tad, ja tā nenotiks.
Vaicāts par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, Bordāns sacīja, ka, viņa skatījumā, šī problēma patlaban ir risināma politiskā līmenī.
«Šobrīd šis jautājums man nebūtu nekā jārisina, jo tas ir [pacelts] politiskā līmenī. Manuprāt, ļoti pareiza ir izpratne, ka šis ir politiski risināms jautājums. Tas nepavisam nav nosaucams par tehnisku jautājumu. Tas ir risināts jau kopš 1991.gada. Manā izpratnē, 1996.gadā tas jau gandrīz tika atrisināts. Ja ir atlikuši jautājumi, tad acīmredzot par tiem jārunā politiski,» sacīja Bordāns.
Tieslietu ministra amata kandidāts patlaban nav nevienas politiskās partijas biedrs, taču viņš labprāt pievienotos nacionālajai apvienībai. Kurai tieši no apvienības divām partijām - VL vai TB/LNNK - Bordāns dotu priekšroku, viņš pagaidām nezina, taču faktiski vēlas iestāties nacionālajā apvienībā, ja vien tā būtu juridiski apvienojusies un kļuvusi par vienu partiju.
Kā ziņots, 20.jūnijā par demisiju paziņoja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), jo viņam un premjeram Valdim Dombrovskim (V) esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu. Premjers nākamajā dienā ministra demisiju pieņēma.
Savukārt šonedēļ pēc sarunām ar «Vienotību» tika panākta vienošanās, ka nepieciešamas politiskās konsultācijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Ebreju kopiena plānojusi tikties ar Saeimas frakcijām, un, kad šis jautājums būs izrunāts frakcijās, koalīcija varēs politiski lemt par jautājuma tālāko virzību.