Latvijā augsta zīdaiņu mirstība; sabiedrībai trūkst zināšanu (102)

^{Pievienota 1. - 4.apakšnodaļa un video.}

Trešdaļā gadījumu grūtnieces nav veikušas ultrasonogrāfiju

Teju trešajā daļā gadījumu, kad mazulis nomirst laikā no 22.grūtniecības nedēļas līdz septītajai dzīves dienai, jaunās māmiņas ne reizi nav veikušas ultrasonogrāfiju.

RDzN galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga, iepazīstinot ar pētījumu, atzina ‒ lai gan zīdaiņu mirstības rādītāji Latvijā pēdējo 20 gadu laikā samazinājušies vairāk nekā divas reizes, Latvijā joprojām ik gadu nomirst salīdzinoši vairāk mazuļu nekā Igaunijā un Lietuvā.

Pētījuma dati liecina, ka 32% no šiem gadījumiem sievietes ne reizi nebija veikušas ultrasonogrāfiju, vismaz viņu medicīniskajā dokumentācijā par to nebija informācijas. Vienu reizi ultrasonogrāfiju bija veikušas 17% no sievietēm, kuru bērniņi nomira, nesasniedzot nedēļas vecumu.

Atzīst - sabiedrība nav izglītota

Pētījuma autori secinājuši, ka grūtniecības uzskaitē vēlāk stājas sievietes ar zemāku izglītību, sliktiem sociālajiem apstākļiem un bezdarbnieces. Retāk vai nemaz ultrasonogrāfiju nav veikušas teju 40% no pētījumā apskatītajām grūtniecēm novados, ko pētījuma autori saista arī ar sarežģījumiem nokļūt līdz pilsētai, kur iespējams veikt šo izmeklējumu.

Speciālisti uzsver, ka grūtniecēm pretī vajadzētu nākt arī pašvaldībām, piemēram, nodrošinot iespēju nokļūt līdz ārstam pilsētā, kā arī jāuzlabo skaidrojošais darbs skolās un sociālajos dienestos. Tomēr ļoti būtiska ir arī līdzcilvēku attieksme.

«Ja sieviete savā ciemā var izstaigāt pilna laika grūtniecību un vispār nenonākt uzskaitē, tad jājautā ‒ ko domā apkārtējie?» sacīja Veselības ministrijas (VM) galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga.

Sieviešu izglītošanas nozīmi uzsvēra arī veselības ministre Ingrīda Circene. «Mums tiešām šajā ziņā ir milzu problēmas, sākot ar to, ka ir vāja izglītības sistēma,» atzina veselības ministre.

Valsts atbalstam nevajadzētu būt lielam

Viena no pētījuma autorēm Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga uzsver: lai mainītu situāciju saistībā ar bērnu miršanu perinatālajā periodā, nav nepieciešams milzīgs ieguldījums, jo jau esošajā sistēmā ir iespējams sakārtot daudz lietas, kas mazinātu bērna bojāejas iespējas perinatālajā periodā, informēja projekta «Izglābsim 100 bērnus» projekta pārstāve Kristīne Liepiņa.

Tāpat Kreicberga uzskata, ka svarīgi ir izglītot un informēt topošās māmiņas, lai viņas pilnvērtīgi varētu sekot līdzi bērniņa labsajūtai. Pētījuma laikā arī ir izstrādāti ieteikumi dzemdību palīdzības iestāžu darbības uzlabošanai un diagnostikas pilnveidošanai.

«Mirstības rādītājus veido dažādu apstākļu kopums, ko var mainīt, ja tiek saņemts valstisks atbalsts, un pastāv izpratne, ka vienā gadā zaudēt 100 bērnus Latvijai ir ļoti daudz,» uzsver neonatoloģe. Perinatālais periods ir no 22. grūtniecības nedēļas līdz 6. pēcdzemdību dienai.

Reģionos situācija sliktākā Saldū

Pētījumā noskaidrojies, ka pastāv atšķirības starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem, piemēram, bērnam no Saldus rajona ir 4,16 reizes lielākas izredzes nomirt nekā bērniem no pārējās Latvijas.

Pētījuma dati atklāj, ka Latvijā 2011.gadā bija 9,3 perinatālās mirstības gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem, pērn šis skaits bija 8,2 gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2010.gadā Rīgā perinatālajā periodā bija miruši 43 bērni, Liepājā - astoņi, četri šādi gadījumi reģistrēti Daugavpilī un Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī - 3 gadījumi, Ventspilī un Jelgavā - divi, bet Valmierā 2010.gadā nav reģistrēts neviens perinatālās mirstības gadījums.

Visvairāk perinatālās mirstības gadījumu - Stradiņu slimnīcā

2010.gadā Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā reģistrēts vislielākais perinatālās mirstības gadījumu skaits, jo tur visbiežāk ierodas gadījumos, kad jau ir problēmas, taču bieži vien ir jau par vēlu.

Projekta «Izglābsim 100 bērnus» pētījumā konstatēts, ka Stradiņa slimnīcā uz 1000 dzimušajiem 2010.gadā 17,31 bijuši perinatālās mirstības gadījumi.

Līdz dzemdību sākumam no visiem perinatālās mirstības gadījumiem šajā slimnīcā miruši 58,3% bērnu,

dzemdību laikā - 22,2%, bet dzīves pirmajās sešās dienās - 19,4% bērnu.

Otrajā vietā pēc perinatālās mirstības gadījumu skaita ir Liepājas slimnīca, kur uz 1000 dzimušajiem reģistrēti 16,18 gadījumi. Līdz dzemdībām perinatālajā periodā šajā slimnīcā miruši 56,3% bērnu, dzemdību laikā - 43,8%, bet dzīves pirmajās sešās dienās - 43,8% mazuļu.

Vismazākie perinatālās mirstības rādītāji 2010.gadā bija Ventspils slimnīcā, kur reģistrēti 1,93 gadījumi uz 1000 dzimušajiem.

Vislielākā perinatālā mirstība ir Rīgā

Pētījumā arī noskaidrots, kurā Latvijas reģionā ir vislielākā perinatālā mirstība, un tā ir Rīga, kur reģistrēti 43 perinatālās mirstības gadījumi. Otrajā vietā ir Pierīga - 30 gadījumi, trešajā vietā ar 27 gadījumiem ir Kurzeme. Vismazāk perinatālās mirstības gadījumu ir Vidzemē - 14.

Visbiežākie perinatālās nāves cēloņi ir neiznestība - 21,3%, otrajā vietā ir placentas atslāņošanās (13,5%), bet 11,6% gadījumu vainīgs ir bijis apvijums ar nabassaiti. Vismazāk ir tādu gadījumu, kad iemesls bijis dzemdības bez palīdzības un mātes trauma - 0,6%.

Noskaidrojies, ka vislielākais perinatālās nāves gadījumu skaits laicīgi dzimušajiem mazuļiem ir bijis saistīts ar nabassaites apvīšanos

- šāds nāves iemesls bijis 61,1% mazuļu. Savukārt priekšlaicīgi dzimušajiem 100% gadījumos.

Visvairāk perinatālās mirstības gadījumu 2010.gadā fiksēti 22.-27. grūtniecības nedēļā un sākot ar 37. grūtniecības nedēļu, kad katrā no šiem periodiem fiksēti 50 gadījumi. Vismazākais perinatālās mirstības rādītājs bija 34.-36. nedēļā - 19 gadījumi. Kopumā 2010.gadā perinatāli mirušo skaits bija 157, un tas ir par 52 gadījumiem mazāk nekā 2009.gadā.