/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Ja Latvija un Igaunija izlems nepiedalīties Lietuvas jaunās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā, tā realizācija apstāsies, otrdien prognozēja Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus.
Bez Latvijas un Igaunijas Visaginas AES projekts apstāsies (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tādu jautājumu mēs visi sev uzdodam – kas notiks, ja vēlāk netiks parakstīts akcionāru līgums, par kuru pašlaik notiek diskusijas? Ir acīmredzams, ka tādā gadījumā turpmāka projekta realizācija tiks apturēta, līdz netiks panākta vienošanās par akcionāru līdzdalību,» Kubiļus otrdien teica intervijā sabiedriskajai radiostacijai «Lietuvos radijas».
Lietuvas premjers uzsvēra, ka joprojām tiek gaidīta arī Polijas līdzdalība projektā.
«Man pēdējo nedēļu laikā ir bijusi iespēja parunāties ar Polijas premjeru [Donaldu Tusku], un, cik man zināms, diskusijas aktivizējas uzņēmumu līmenī, tā ka akcionāru vidū var būt arī Polijas puse,» klāstīja Kubiļus.
Lietuvas valdība ir iesniegusi izskatīšanai parlamentā likumprojektu paketi par Visaginas AES būvniecību. Ja Seims līdz jūnija beigām apstiprinās dokumentus, tad, vēlākais, līdz 28.jūnijam tiks parakstīts koncesijas līgums ar «Hitachi», kas ir izraudzīta par stratēģisko investoru Visaginas AES projektam.
Lietuvas valdībā apstiprinātais koncesijas līguma projekts paredz, ka Latvijai būs 20% kapitāldaļu Lietuvas jaunās AES operatorfirmā, Lietuvai un Igaunijai piederēs attiecīgi 38% un 22% kapitāldaļu, bet «Hitachi» īpašumā nonāks 20% kapitāldaļu.
Kapitāldaļu sadalījumu varētu mainīt Polijas lēmums atgriezties Visaginas AES projektā, kurā tā dalību apturēja pagājušajā gadā.
Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.
Tiek lēsts, ka jaunās AES būvniecība izmaksās apmēram piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.