Visaginas atomelektrostacijas (EAS) projekts nav tikai Lietuvas, tas var būt arī reģionāls projekts, lai garantētu enerģētisko neatkarību Baltijā un mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena enerģijas piegādātāja, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Grībauskaite: Visaginas AES var būt visas Baltijas projekts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar šo projektu ekonomiskais progress var būt reģionāls, tam ir ģeopolitiska jēga iegūt papildu enerģētisko neatkarību un veicināt ekonomisko izaugsmi nākamajās desmitgadēs, uzskata Lietuvas prezidente.
Grībauskaite sacīja, ka Lietuva nepretendējot uz Eiropas naudu arī dabasgāzes termināļa būvniecībai. «Pašlaik Eiropas Komisija (EK) veic tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumu par vietu, kur to būvēt. Lietuva piekritīs jebkuram EK lēmumam, jo neatkarīgi no tā mēs paši būvēsim savu termināli Klaipēdā,» sacīja prezidente un piebilda, ka tā būvniecība tiks veikta par pašu līdzekļiem.
Sašķidrinātās gāzes terminālis ir noderīgs tikai tādā gadījumā, ja to kontrolē valsts, nevis privāts uzņēmējs, tāpēc Lietuvas terminālī vairāk nekā divas trešdaļas būs valsts īpašums, lai privātajam uzņēmējam nebūtu iespēju bloķēt tā darbību.
Lietuva atbalstītu gāzes termināļa būvniecību arī Latvijā. «Savs terminālis būtu nepieciešams katrai valstij, galvenais, ka jums [Latvijai] ir sava gāzes krātuve Inčukalnā, ko izmantotu arī Lietuva,» sacīja Grībauskaite.
Gazprom izteicis reālus draudus
Viņa uzsvēra, ka pēc Lietuvas lēmuma būvēt savu termināli, pašreizējais piegādātājs «Gazprom» izteicis reālus draudus, pat draudējis apstrīdēt to tiesā. «Par savas nostājas saglabāšanu Lietuva tagad maksā, - »Gazprom« gāzes cena Lietuvai ir augstāka nekā pārējai Eiropai,» sacīja Grībauskaite un piebilda, ka Lietuvas lēmumu atbalstīja EK, «domāju, ka sliktākie laiki ir garām».
Jau ziņots, ka Visaginas AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Paredzams, ka Latvijas AS «Latvenergo» šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors «Hitachi» - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja.
Šobrīd tiek domāts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam. Ziņots arī, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šodien ierodas Latvijā divu dienu valsts vizītē.