/nginx/o/2018/07/17/10318388t1h0054.jpg)
Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības procesā proporcionāli veicamajiem ieguldījumiem iesaistot Latvijas būvniekus, Latvijas ieguvums šajā projektā izlīdzinātos. Šādu viedokli pauda bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Pēc viņa vārdiem, tad ieguvēja būtu ne tikai Lietuvas ekonomika.
Lūgts komentēt, vai patlaban, raugoties uz daudzajām neskaidrībām ap projektu, uzskata Latvijas iesaistīšanos tajā par atbalstāmu, Kampars atzina, ka viņa rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai detalizēti to analizētu, tomēr viņš uzskata, ka tam ir jābūt komercprojektam.
Bijušais ministrs norādīja, ka izmaksas nedrīkst gulties uz nodokļu maksātāju pleciem un ietekmēt AS «Latvenergo» stabilitāti. Runājot par potenciālo cenu, par kādu tiks pārdota Visaginas AES saražotā elektrība, viņš teica, ka «Latvenergo» darbojas tirgū un šādas lielas investīcijas nevar veikt, ja pēc tam būs jāsedz zaudējumi.
Kampars atzina energodrošības nozīmi, atgādinot, ka Krievija būvē savu AES Kaļiņigradā un nav izslēgts cenu dempings.
Bijušais ministrs arī izteica neizpratni par to, ka Visaginas AES projekta finanšu konsultantiem paredzēts maksāt teju miljonu eiro. Viņš norādīja, ka «Latvenergo» jau vairāku gadu garumā ir savu speciālistu grupa, kas darbojās ar šo projektu un spēj veikt nepieciešamo analīzi.
Kā ziņots, AES Koncesijas līgumus jāparaksta līdz 28.jūnijam. Lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Paredzams, ka Latvijas «Latvenergo» šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors «Hitachi» - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja.
Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.
«Hitachi» iepriekš norādīja, ka iespējas iesaistīties projektā būs gan Latvijas būvniekiem, gan aprīkojuma piegādātājiem. Trīs Baltijas valstu uzņēmumi varētu nodrošināt darbus līdz 30% jeb aptuveni 1,5 miljardu eiro (1,05 miljardu latu) apmērā, norādījis «Visagino atomine elektrine» ģenerāldirektors Rimants Vaitkus.