Pavļuts: Latvijai līdzdalība Visaginas AES projektā nav kritiska

Šī iemesla dēļ Latvija negrasās steigā parakstīt dokumentus par līdzdalību projektā, norādīja ministrs.

Viņš atkārtoti norādīja, ka Latvija Visaginas AES būvniecībā piedalīsies, ja tas būs komerciāli izdevīgi. Pēc ministra norādītā, liela atbildība būs arī «Hitachi» kā stratēģiskajam investoram, tehnoloģiju, zināšanu piegādātājam. Šai kompānijai ne mazāk kā citiem partneriem rūp, lai izmaksas būtu «īstas», jo tā orientējas uz peļņu. «Viņi pirmie kliegs, kad redzēs, ka kaut kas neiet kopā,» sprieda ministrs.

Komentējot deputātu bažas par Lietuvas steigu, virzot projekta dokumentu parakstīšanu, Pavļuts norādīja, ka Latvija nepakļausies spiedienam steigā parakstīt dokumentus, par kuru saturu nebūs pārliecināta. Viņš norādīja: vai nu dokumentos būs vispārīgas apņemšanās, vai tie būs detalizēti, bet ar skaidri zināmiem aprēķiniem.

Pēc viņa vārdiem, Latvija un Igaunija ir likušas Lietuvai manīt, ka iepriekšminētais termiņš - jūnijs - nav reāls.

Lietuvai šis projekts ir svarīgs, lai varētu mazināt elektroenerģijas deficītu un katastrofālo atkarību no Krievijas, bet Latvijas skatījumā Visaginas AES jēga ir ražot lētu elektroenerģiju, minēja ministrs.

Komentējot deputāta Klāva Olšteina izteiktās bažas, ka Visaginas projektā paredzētās investīcijas miljarda eiro (700 miljonu latu) apmērā un sašķidrinātās gāzes terminālī pusmiljarda eiro (350 miljonu latu) apmērā parādīsies elektrības tarifos, ministrs žurnālistiem pēc komisijas sēdes uzsvēra, ka šāds pieņēmums ir aplams. Visaginas AES gadījumā līdzekļus plānots piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī AS «Latvenergo», kurai varētu samazināt budžetā maksājamās dividendes. Tādējādi ministrs noliedza, ka projekta izmaksas tieši parādīsies tarifos. Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa gadījumā aplēstās izmaksas ir 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), un šajā gadījumā ir cerības uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu, un arī partneriem - stratēģisko investoru un kaimiņvalstīm.

Jau ziņots, ka 17.maijā Lietuvas Seims atbalstījis plānus būvēt Visaginas atomelektrostaciju, kā arī marta beigās parafēto AES Koncesijas līgumu. Pēc apspriešanas komitejās šie dokumenti Seima plenārsēdē tiks izskatīti 7.jūnijā. Koncesijas līgums jāparaksta līdz 28.jūnijam.

Lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).

Paredzams, ka Latvijas «Latvenergo» šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors «Hitachi» - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja.

Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.