Igaunijai jāsargā savi dienvidi - Latvijas armija neaizstāvētu

Igaunijai jābūt gatavai arī savas dienvidu robežas aizsardzībai, jo Latvijas armija nav spējīga aizstāvēties pret ienaidnieka uzbrukumu, līdz ar to uzbrukums Igaunijai iespējams arī no Latvijas teritorijas puses, brīdināja bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Ants Lāneotss.

«Mums ir jāraizējas arī par mūsu dienvidu robežām, ņemto vērā situāciju, ka ienaidnieks ir iegājis Latvijā,» sacīja Lāneotss, kurš tagad ieņem premjerministra valsts aizsardzības un drošības padomnieka amatu.

Ģenerālis skaidroja, ka Latvijas un Lietuvas finanšu ieguldījumi gan pēc kopējās summas, gan pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvara savu armiju stiprināšanai ir ievērojami mazāki nekā Igaunijā. Pagājušā gadā Lietuvas valsts aizsardzības budžets veidoja 0,91% no IKP, bet Latvijas 1,05% no IKP.

«Šogad viņi neko papildu nav ieguvuši, bet mēs palielinājām aizsardzības budžetu no 1,73% uz 2% no IKP,» sacīja Lāneotss.

Lielā eiforijā par iestāšanos NATO Latvija un Lietuva ātri pārgāja uz profesionālo armiju, sacīja Lāneotss.

«Tā rezultāts tagad ir tāds, ka Latvija no ikgadējā aizsardzības budžeta 59% vien tērē 4600 karavīru algai, savukārt lietuvieši savai 10 600 karavīru lielajai armijai tērē 67% aizsardzības budžeta,» norādīja ģenerālis.

Igaunijā, kur lielāko daļu armijas veido obligātā iesaukuma kareivji, personāla izmaksas veido tikai 34,5% aizsardzības budžeta, sacīja Lāneotss, vienlaicīgi atzīstot, ka zemo algu dēļ profesionālās armijas locekļi mēdz pamest dienestu.

«Ja izdevumiem pieskaita līdzekļus, kas nepieciešami dalībai misijā Afganistānā, tad būtībā nevienai no mūsu kaimiņvalstīm neatliek naudas attīstībai,» sacīja Lāneotss.

Vienlaikus viņš pauda atzinību par labo sadarbību starp Baltijas valstu armijām.

Uz augšu
Back