Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10363474t1h88c8.jpg)
Divu nedēļu laikā, kopš Krievija pieņēma lēmumu pārtraukt dzīvu cūku importu no Eiropas Savienības (ES), Latvijas cūku audzētāji paši atraduši citus noieta tirgus, turklāt nerēķinoties ar eksporta kompensācijām, atzina Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide.
«Lai gan ļoti strauji, tomēr pārorientēšanās jau ir notikusi. Paši saviem spēkiem un sakariem panācām, ka cūkas tiek realizētas tepat Eiropas tirgū, galvenokārt Lietuvā. Tāpat cūkas kaujam vairāk Latvijā un gaļu pārdodam pārstrādātājiem, kā arī nedaudz sūtam uz Igauniju, un arī Polija pērk gan dzīvās cūkas, gan gaļu,» sacīja Veide.
Viņš atzina, ka nerēķinās ar iespēju saņemt jebkādas eksporta kompensācijas no Briseles.
«Ministrija jau kaut ko mēģina runāt Briselē, bet maz ticams, ka būs jebkādas kompensācijas. Cūkas jau tiek nopirktas no audzētājiem par pašreizējo Eiropas cenu, tā ka būtībā lielu zaudējumu nav. Diemžēl Eiropas noteikumi cūkkopībā neparedz, ka var ko kompensēt naudā, ja cūku audzētājiem iet slikti. Vienīgais atļautais tirgus aizsardzības mehānisms ir intervence, kas mums, cūku ražotājiem, nekādu praktisku labumu nedod. Tā kā arī nekādu vēlamo kompensāciju summu nevaru pat nosaukt,» sacīja uzņēmējs.
Tikmēr Zemkopības ministrijā atzina, ka sarunas par iespējamām kompensācijām cūku audzētājiem marta nogalē tika ievadītas, tomēr tām «pagaidām nav nekādas attīstības, jo tā ir divpusēja ES un Krievijas problēma».
Saistībā ar cūkgaļas cenu izmaiņām Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe jau iepriekš atzina, ka cenas paliks stabilas.
«Kopumā situācija nemainās. ES un arī Latvijā cūkgaļas cenas ir stabilas, pat nedaudz pieaugušas no 1,26 latiem līdz 1,30 par vienu kilogramu. Tam par iemeslu ir ES cūkgaļas veiksmīgais eksporta pieaugums, piemēram, uz Ķīnu. Turklāt cūkgaļas patēriņā valda cikliskums un tagad, sākoties grilēšanas sezonai, cenas kāps,» sacīja Gulbe.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā cūku dzīvsvara cenas pēdējo nedēļu laikā pazeminājās no 0,89 latiem līdz 0,85 latiem par kilogramu. «Latvijā jau nemaz nav nopietnas cūku kautuves, jo gaļas pārstrāde bija balstīta uz ievesto gaļu. Nopietnos apjomos cūkas kauj tikai »Paplakās«. Tie uzņēmumi, kas tirgoja dzīvās cūkas uz Krieviju, līdz šim saņēma vienu latu līdz 1,05 latus par kilogramu, kamēr vietējā tirgū tās varēja pārdot par 0,87 līdz 0,89 latiem. Tagad cena ir 0,85 lati, lielas starpības nav,» sacīja Gulbe.
Cūkas pārdod lietuviešiem un igauņiem
«Tā kā Lietuvā ir vairākas nozīmīgas tirdzniecības ķēdes, kas lieto Lietuvas kautuvēs iegūto gaļu, tagad daļa no Latvijas dzīvajām cūkām tiek pārdota lietuviešu kautuvēm. Lietuvieši arī iepriekšējā gadā, kad viņiem bija cūku mēris un cūkas nevarēja vest uz Krieviju, iemācījās dzīvo cūku vietā pārdot cūkgaļu uz Kaļiņingradu. Daļa mūsu zemnieku dzīvās cūkas tagad pārdod uz Igauniju, un ir pat veiksmīgi mēģinājumi pārdot tās Polijā,» atzina Gulbe.
Tāpat viņa sacīja, ka patlaban iedzīvotājiem pastāv lielāka iespēja iegādāties vietējo cūkgaļu.
«Līdz šim tirdzniecības ķēdēs galvenokārt bija kaimiņvalstu gaļa. Saistībā ar Krievijas aizliegumu tie uzņēmumi, kas līdz šim strādāja ar ievesto gaļu, atkal ir atsākuši darbināt savas kautuves. Tagad tie paši kauj vietējās cūkas un liek savos izstrādājumos vietējo gaļu,» skaidroja LTVC vadītāja.
Kā ziņots, no 20.marta Krievija ieviesusi dzīvu mājlopu importa aizliegumu no 27 ES dalībvalstīm, lēmumu pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs sarunā ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu 28.martā sacīja, ka dzīvu cūku importa aizliegums tiek īstenots Eiropas Komisijas (EK) neizdarības dēļ un arī atrisināt šo problēmu var tikai EK.
«Ja EK problēmu nebūtu ielaidusi, Krievija šādus soļus nespertu. Krievijas Veterinārais dienests vairākkārt lūdza EK rīkoties, lai novērstu Šmalenbergas vīrusa izplatību, sniegtu informāciju par šo slimību un ieviestu papildu sertifikāciju, taču EK neveica nekādas darbības. EK par bezdarbību ir kritizējis arī Eiropas Parlaments, turklāt satraukums par šo vīrusu ir ne tikai Krievijā, bet vairāk nekā desmit valstīs, arī ASV, Argentīnā un Japānā,» sacīja Vešņakovs.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem 2011.gadā 77% no kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija eksports uz Krieviju. 2011.gadā dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa jeb 5% no kopējās eksporta vērtības. Kopš 2008.gada dzīvo cūku eksports pieauga piecas reizes - no 3300 tonnām 2008.gadā līdz 16 300 tonnām 2011.gadā.
2011.gadā uz Krieviju tika eksportēti 28% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta jeb 69% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm. Nozīmīgākās Latvijas eksporta produktu grupas, kas veido 83% no kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju, ir alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī dzīvi dzīvnieki (dzīvas cūkas). Tāpat uz Krieviju eksportēja Latvijā ražoto pienu, piena produktus un olas.