Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Biržas zaudējumu patiesais vaininieks

FOTO: Publicitātes foto

To, ka lielākā daļa treideru savu naudu biržā zaudē, ir dzirdējis katrs. Par šo faktu pat neviens nestrīdas – tam ir tikai jāpiekrīt. Mums atliek uzdot divus klasiskos jautājumus – kas vainīgs un ko darīt?

Teorētiski - viss ir vienkārši. Biržā ir tūkstošiem vērtspapīru. Ar fundamentālās analīzes palīdzību mēs varam atlasīt tikai labākos. Tehniskā analīze ļauj izvērtēt to grafikus. Iegūstam pārdesmit kompānijas, kuru prognozes ir apskaužamas, insaideru pirkumu aktivitāte liek bažīties, ka visiem šo akciju nepietiks, bet grafiks rāda, ka tuvākajās dienās cena ja ne desmitkāršosies, tad dubultosies jau nu noteikti. Kā var zaudēt naudu ar šādiem instrumentiem?

Ak, jā – vēl taču eksistē naudas menedžments. Neliksim visas olas vienā grozā un katrā darījumā riskēsim tikai ar 1% no tirdzniecībai atvēlētā kapitāla. Ievadīsim stop-loss pavēli, kura automātiski slēgs pozīciju mūsu noteiktu zaudējumu gadījumā. Atcerēsimies, ka peļņai jāļauj augt un jābūt lielākai par pieļaujamajiem zaudējumiem. Tad pelnīsim, pat ja kļūdīsimies katrā otrajā darījumā.

Visbeidzot - pastāv demo platformas, kuras ļauj testēt mūsu idejas un tirdzniecības stratēģijas, ieraudzīt kļūdas un novērst tās, neriskējot ar reālu naudu.

Pēc visiem šiem sagatavošanās soļiem iesācējs nonāk biržā un sāk... zaudēt. Kā tas ir iespējams?

Sāksim ar to - ja patiešām tiek ievērots viss augstāk minētais, ir ļoti grūti sistemātiski zaudēt naudu. Ja vien nav sākusies plata melnā neveiksmju josla personīgajā dzīvē, taču grūti pieņemt, ka tā automātiski pienāk deviņdesmit procentiem treideru konta atvēršanas brīdī. Visbiežāk tiek pārkāpti analīzes vai naudas menedžmenta likumi. Un te mēs nonākam pie vienas no vissvarīgākajām treidinga sastāvdaļām – investīciju psiholoģijas.

Pavērosim savu rīcību no malas ar elementāru piemēru palīdzību. Pieņemsim, ka mēs liekam likmes, uzmetot monētu. Iespēja uzkrist rakstam vai ērglim katrā gadījumā ir 50/50. Taču eksperimentāli ir pierādīts, ka cilvēki labprātāk izvēlas spēlēt, kā arī pat likt lielākas likmes tieši tādos gadījumos, kad monēta vēl nav uzmesta, nevis ir jau paslēpta rokā. It kā mūsu dalība un likme varētu mainīt šo «50/50» likumu...

Kā šie aizspriedumi izpaužas biržā? Tāpat kā gadījumā ar monētu - uzskatām, ka mūsu piedalīšanās nezin kāpēc mainīs rezultātu. Tāpēc mūsu akcija ir īpaša un tās varbūtība kristies ir mazāk iespējama nekā tai, kuru neesam iepirkuši. Riskējam vairāk, zaudējumus fiksējam vēlāk un darām virkni citu neloģisku lietu, kuras neieteiktu citiem, raugoties no malas.

Cits piemērs – izdarot likmi, uzzinām, ka iepriekšējās trīs reizes izkrita ērglis. Varbūtība, protams, paliek vecā, taču daudziem cilvēkiem šī nevērtīgā informācija liek mainīt prognozi. Un kas notiek biržā? Mēs izlasām kaut kādas ziņas par kompāniju, eksperta viedokli par valūtu, baņķiera interviju par nākotni – un uzskatām, ka šī papildu informācija ietekmēs mūsu investīcijas nākotni. Tāpēc, akcijai krītot, mēs ignorējam acīmredzamo un to nepārdodam, kamēr nepiedzīvojam lielus zaudējumus, bet informācija, izrādās, bija tikpat nederīga, kā ziņa par trīskārtēju ērgļa izkrišanu.

Starp citu – vai jūs būtu ar mieru uzspēlēt šo spēli ar 20 latu likmi? Diezin vai. Bet - ja mēs esam jau 10 minūtes spēlējuši un ir nopelnīti 140 lati? Daudziem tas liks piekrist spēlēt tālāk. Līdzīgi arī biržā – iepriekš nopelnīta nauda liek uzņemties īpašu risku, kuram citos apstākļos nebūtu piekrists. Nav nekā sliktāka, ja iesācēja pirmie darījumi sniedz peļņu. Rodas kontroles ilūzija, pašpārliecinātība, riska ignorēšana un likumsakarīgs fināls.

Un visbeidzot – iedomāsimies, ka mēs jau daudzus gadus piedalāmies loterijā, atzīmējot vienus un tos pašus ciparus. Mūsu paziņa piedāvā izvēlēties citus. Aplūkosim divus variantus. Mēs piekrītam, taču nākamajā dienā vinnē vecie. Un otrs – mēs ignorējam ieteikumu, bet nākamajā dienā izlozē uzvar paziņas ieteiktie cipari. No malas raugoties - varbūtība pieļāva jebkura varianta iestāšanos, un abos gadījumos netika gūts vinnests. Tikai viens «bet» – emocijas ir pavisam dažādas.

Ja mēs paliekam pie sava, tad, uzzinot par ieteikto, bet ignorēto ciparu vinnestu, būtu mazliet žēl. Protams, mēs nepaklausījām, bet - kur garantija, ka paziņam bija taisnība, rezultātu taču neviens iepriekš nezina! Tikpat labi viņš varēja kļūdīties. Paraustām plecus – tā gadās.

Pavisam citas izjūtas būtu, ja mēs izvēlētos sekot jaunajam ieteikumam – un nākamajā dienā vinnētu tie cipari, kurus ar fanātisku neatlaidību bez rezultātiem atzīmējām visus iepriekšējos gadus. Necenzēti vārdi tiks veltīti paziņam, loterijas organizētājiem un pašiem sev. Kāpēc bija jāklausa kaut kāda diletanta ieteikumi, kura dēļ postā aizgāja visi iepriekšējo gadu pūliņi un iztērētā nauda?

Lūk, divi praktiski vienādi gadījumi, bet kāda emociju gamma! Domāju - jau ir skaidrs, kā šī situācija atspoguļojas finanšu tirgos. Mums ir bail no tā, ka, pārdodot vērtspapīru, tā cena strauji pieaugs. Nāksies skaitīt savus zaudējumus un svešinieku gūto peļņu ar «mūsu» akciju. Ja tā notiek trīs reizes, tad ceturtajā vairs nebūsim ar mieru pārdot un skatīties, kā vilciens aiziet bez mums. Šīs bailes ir ļoti spēcīgs faktors, kas neļauj slēgt pozīciju ar zaudējumiem, bet turēt līdz pēdējam.

Visos šajos piemēros zaudējumu iemesls ir treidera emocijas. Tās liek pārkāpt noteikumus, ignorēt acīmredzamo un zaudēt arvien vairāk naudas. Tas arī izskaidro, kāpēc veicas demo tirdzniecībā, nevis reālajā dzīvē. Diemžēl emocijām ir pakļauta daudzu cilvēku rīcība,

un tieši tāpēc birža nav domāta visiem. Vieglākais variants ir attaisnot sevi un vainot visu apkārtējo pasauli, manipulācijas, sazvērestības, spekulantus, kompāniju bosus un pūli, kurš neredz acīmredzamo (proti – nepērk to lielisko investīciju, kuru mēs nupat iegādājāmies). Taču tad nekad netiks gūta regulāra peļņa – vainīgi ir citi, un viņus izmainīt nevaram. Grūtākais ir saprast, ka galvenie neveiksmju vaininieki esam mēs paši - šajā gadījumā, izdarot pareizos secinājumus, iespējama sistemātiska peļņas gūšana. Tikai ne katrs tam ir gatavs.

Par autoru

Bloga autors – Renārs Zelčs. Ieguvis izglītību ekonomikā un inženierzinātnēs. Šobrīd studē Daugavpils Universitātes ekonomikas doktorantūrā, pētniecības virzieni – finanšu tirgi, biržas, vērtspapīri. Par šīm tēmām lasa lekcijas Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) filiālē, kā arī Daugavpils universitātē. Līdztekus studijām doktorantūrā un lektora darbam nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību kopš 2006.gada Rīgas Fondu biržā un kopš 2008.gada – ASV.

Par projektu

Ja arī jūs ar interesi sekojat līdzi notikumiem finanšu tirgos un jums ir saistoša tirdzniecība ar finanšu instrumentiem, Renāra Zelča blogā noteikti atradīsiet ko noderīgu! Neparasts skatījums uz aktualitātēm finanšu tirgos, ieskats vēsturiskajos notikumos un to paralēles ar mūsdienām – informācija, kas paplašinās gan pieredzējušu investoru, gan arī iesācēju redzesloku! Projekts tiek īstenots sadarbībā ar DNB banku - blogā izvirzītie pieņēmumi par finanšu instrumentu tirdzniecību tiek pārbaudīti, izmantojot DNB Trade elektroniskās tirdzniecības platformas demoversiju.

Uz augšu
Back