Skolotāji: izmaiņas ir nepieciešamas, bet ne tik radikālas, kā piedāvā valdība (54)

Skolotāju kongress sākās nevis ar himnu, bet ar tautasdziesmas karaoki. Pēc tam - amatpersonu uzrunas. Neviens no valdības ieradies nebija, arī izglītības ministre Tatjana Koķe ne. Valsts prezidents uzsvēra pašu skolotāju lomu gaidāmo izglītības reformu īstenošanā.

Valdis Zatlers, valsts prezidents: "Tikai ar jūsu līdzdalību jebkura reforma, kas ir neizbēgama, būs veiksmīga. Bez jūsu līdzdalības tā lemta neveiksmei."

Ja prezidenta vārdiem lemts piepildīties, tad jau tagad skaidrs - plānotās strukturālās reformas izgāzīsies. Skolotāji tās neatbalsta, dēvē par katastrofālām un traģikomiskām.

Edgars Kramiņš, Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs: "Paredzēts, ka mēs likvidēsim 35% profesionālo skolu un pievienosim viņas vidusskolām. Līdz ar to pašvaldībām vēl jānodrošina ļoti daudzpusīgu profesiju ieguve šajās profesionalizētajās vidusskolās. Es nestādos priekšā kā kaut vai Talsu vai Jēkabpils, vai citā vidusskolā tagad mācīs - divi ceps, divi mūrēs. Kur ir tehniskā bāze tam?"

Valdība, palielinot pašvaldību funkcijas izglītībā, atvēlot tām grēkāža lomu. Liela daļa no pašvaldībām esot plikas un nabagas, kvalitatīvi īstenot reformas nespēšot.

Edgars Kramiņš: "Vērojot Valūtas fonda aizsegā veikto pretizglītības reformas gaitu, ir pamatotas bailes, ka pašvaldībām drīzumā nebūs ne naudas, ne tiesību. Likvidējot pagastus laukos, likvidē skolas, likvidējot skolas, likvidē pašvaldības."

Jānis Reinvalds, Valmieras valsts ģimnāzijas direktora vietnieks: "Šādas reformas nevienam nav vajadzīgas, bet valsts ir darījusi visu, lai tas notiktu."

Skolotāju saiets gan noritēja ar krietnu lielās politikas piegaršu. Vienā no galvenajiem referātiem asu kritiku bijušajām valdībām veltīja bijusī Sorosa fonda Latvijā vadītāja Vita Matīsa. Pēc viņas domām gan izglītības nozare, gan valsts kopumā nonākusi tik neapskaužamā situācijā, jo Latvijā ilgstoši valdījis netaisnīgums un izcilības gremdēšana. Šie faktori ietekmējuši mūsdienu sabiedrību un darbojas arī skolu vidē. Vislielākie slaisti ar visgrūtākajām galvām sēž uzņēmumu valdēs, padomēs un pat ministru krēslos.

Vita Matīsa, Ženēvas universitātes politisko zinātņu doktore: "Pārgalvīgie puiši jau pietiekami ilgi draiskojušies ar pedāli grīdā, aizvien pieaugošiem ātrumiem, kaifojuši par asām situācijām. Varbūt tagad beidzot pienācis laiks viņus visus ielikt kaktā?"

Ja krāšņu vārdu kongresā netrūka, tad spožu ideju gan. Vairāk nekā 400 kongresa delegātu atzina - pārmaiņas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, bet ne tādas kā piedāvā valdība. Kādas - paliek atklāts jautājums.