Krievu jauniešu viedoklis: balsosim pret!

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Viedokļa autori

FOTO: No personīgā arhīva

Labdien! Gribam uzrakstīt jums savu viedokli par referendumu un ceram, ka jūs to publicēsiet!!! Mēs – māsīca un brālēns, krievu jaunieši no Rīgas, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Mums ir pilna sirds, mēs nesaprotam mūsu krievu draugus Latvijā un gribam viņus pārliecināt iet un balsot PRET!!!

Mani sauc Oļesja, man ir 31 gads, un jau vairāk nekā gadu ar draugu dzīvoju Menas salā. Savukārt Mihails, mans brālēns, jau trīs gadus dzīvo un studē Maskavā. Savā starpā mēs sarakstāmies krieviski, taču sestdien katrs savā valstī iesim uz tautas nobalsošanu un zīmē ievilksim krustiņu kvadrātiņā pie atzīmes «PRET». Kādēļ? – paskaidrosim!

Kad biju maza, mācījos krievu skolā. Vēlāk, mainot dzīvesvietu, nācās sākt mācības latviešu valodā. Bija briesmīgi – manos diktātos skolotājas sarkano labojumu bija vairāk nekā manis pašas rakstītā brīnumdarba. Šobrīd strādāju ārvalstīs, un pirmā lieta, ko darīju šeit ierodoties, – intensīvi apguvu angļu valodu, jo uzskatu, ka tas ir mans pienākums – iemācīties un runāt šīs valsts valodā. Gribi dzīvot «pa smuko», gribi attīstīt savu biznesu, gribi iegūt patiesus draugus šeit? – cieni viņu tradīcijas, godā viņu kultūru un sarunājies ar viņiem vienā valodā. Un viņi to novērtēs!

Jā, krievu valoda ir ne tikai valoda, kurā runā daudzās valstīs, bet tā ir arī manas ģimenes valoda. Taču es esmu par cieņu! Ja mēs godīgi sev atzīstam, ka valoda ir bagātība, ko nodot saviem bērniem, tad ir jābalso par to, lai to bagātību saglabātu. Zinu, ka uz barikādēm gāja gan latvieši, gan krievi un manā ģimenē neatkarības atjaunošanu atbalstīja abi mani vecāki. Es savā ģimenē svinu Ziemassvētkus divas reizes gadā - gan kristiešu, gan pareizticīgos, un šajos svētkos sarunāšos divās valodās uzskatot to par privilēģiju, nevis trūkumu, krievi tāpat sarunāsies savā dzimtajā valodā, poļi sarunāsies poliski, vācieši - vāciski. Ar vecākiem un draugiem svinam gan Jāņus, gan 8.martu, un tās ir dienas, kad sanākam kopā, katrs runājam savā valodā un viens otru lieliski saprotam!

Lai arī, sarakstoties ar brālēnu Mišu, mēs komunicēsim krieviski, kad darba darīšanās nākas braukt uz Londonu, man gribas, lai darījumu partneri ar mani sarunājas angliski. Tāpat arī Latvijā – mani angļu draugi, atbraucot ciemos, vēlēsies dzirdēt latviešu valodu.

Esmu dzīvojusi Krievijā un regulāri viesojos arī Baltkrievijā, kur dzīvo mans tēvs. Un ziniet ko? – kad mans draugs beigs studēt, mēs atgriezīsimies Latvijā un mūsu bērni ies latviešu skolā. Savu izvēli izdarīju, jo nevēlos, ka mani draugi un paziņas šeit tiek mākslīgi šķelti pēc etniskā principa.

Es teicu brālēnam, ka sūtīšu jums vēstuli, un lūdzu viņu uzrakstīt savu viedokli. Te ir viņa vēstule: «Esmu dzimis Rīgā, bērnību pavadot krieviski runājošā draugu lokā un mācoties krievu skolā Zolitūdē. Atceros savstarpējos un bezjēdzīgos konfliktus ar latviešu puikām no latviešu skolām. Taču pusaudžu gados es iepazinos ar kaimiņu - latvieti, un tas būtiski izmainīja manus uzskatus.

Šobrīd studēju arhitektūru vienā no labākajām Maskavas universitātēm - Российский университет дружбы народов (Peoples friendship university of Russia) un esmu lepns, ka esmu no Latvijas, un lepns par to, ka protu latviski. Mācoties kopā ar kursantiem no Serbijas, Nigērijas, Baltkrievijas, Mozambikas un daudzām citām pasaules valstīm, esmu daļēji iepazinis viņu kultūru un iemācījies cienīt to, kas ir unikāls. Un arī esot šeit Maskavā, es lasu vietējās ziņas krieviski un ziņas par Latviju lasu latviešu valodā no Latvijas medijiem.

Kad aizbraucu uz Rīgu, redzu, ka krievu bērni tāpat prot labāk latviešu valodu nekā es bērnībā un latviešu bērni tāpat prot arī krieviski. Un jebkurš krievs var ieiet bankā vai veikalā, runāt krieviski un viņu tik un tā sapratīs. Tātad – problēmu patiesībā nav. Mums ir jāatzīst, ka šī iniciatīva par krievu valodas atzīšanu par valsts valodu ir tikai aizsegs tam, lai vēlāk teiktu, ka par krieviem vairs nedrīkst runāt kā par nacionālo minoritāti. Taču konflikti nevienam nav vajadzīgi.»


Mēs gribam dzīvot mierīgi un gribam savus vienaudžus Latvijā aicināt cienīt vienam otru, balsot PRET grozījumiem, bet par valsti, kurā valda miers, stabilitāte, izaugsme un, jā! - kurā valsts valoda ir un paliks latviešu valoda!!! Cienīsim latviešus, un viņi cienīs mūs!

Paldies, ja publicēsiet!

Oļesja un Mihails


Uz augšu