/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Neskatoties uz to, ka Krājbankas reputāciju atjaunot ir gandrīz neiespējami, maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics saņēmis četrus bankas sanācijas plānus, šodien preses konferencē sacīja firmas pārstāvji. Tiesa, no potenciālajiem «glābējiem» tikai divi ir jēdzīgi, tomēr arī tie nav nopietni piedāvājumi, atzina KPMG Baltics.
Krājbankas «glābējiem» nenopietni piedāvājumi no Skandināvijas un austrumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Divi no četriem «glābējiem» ir apspriešanas vērti, tomēr nepilnvērtīgi
No iesniegtajiem sanācijas plāniem Kredītiestāžu likuma izpratnē pēc satura, formas un iesniedzējiem atbilda divi - pirmdien un pagājušās nedēļas piektdienā iesniegtie. KPMG vēl nav izvērtējusi pirmdien iesniegto plānu, līdz ar to patlaban administratori detalizēti iepazinušies ar trīs sanācijas priekšlikumiem.
Potenciālie investori patlaban netiek atklāti, taču tie ir no Ziemeļeiropas un austrumiem.
Trīs no iesniegtajiem plāniem saistīti ar struktūrām vai investoriem, kuri iepriekš strādājuši Latvijā. Neviens no plānu iesniedzējiem gan nav tieši saistīts ar bijušajiem īpašniekiem.
Kā sacīja KPMG Jurcāns, minimālais ieguldījums, lai nodrošinātu bankas likviditātes apjomu vismaz 30% no saistībām un kapitāla pietiekamību vismaz 8% no saistībām, ir 170 miljoni latu.
Jurcāns atturējās vērtēt sanācijas realitāti, taču sacīja, ka tā varētu būt «50 pret 50».
Iesniegtie glābējplāni nenopietni
KPMG norāda, ka neviens no patlaban apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nevar tikt uzskatīts par pilnvērtīgi īstenojamu plānu.
«Iesniegtie sanācijas plāni atkarīgi no dažādu trešo personu lēmumiem, kuri nav skaidri, jo pieteikumu iesniedzēji nav panākuši vienošanos ar šīm trešajām personām. Tāpat nevienā sanācijas priekšlikumā iekļautais bankas biznesa plāns nevestu banku pie ilgtspējīgas attīstības un piedāvātie risinājumi ir īstermiņa, kas nenodrošinātu problēmu neatkārtošanos drīzā nākotnē,» skaidroja Jurcāns, komentējot, kāpēc «KPMG Baltics» nevienu no iesniegtajiem sanācijas priekšlikumiem patlaban neuzskata par pilnvērtīgi īstenojamu plānu.
Jangs sacīja, ka potenciālo investoru apzināšanā tika iesaistītas «KPMG» pārstāvniecības citās valstīs. «Šī mēneša laikā tikāmies gan ar kreditoriem, gan izvērtējām bankas sanācijas vai bankrota makroekonomiskos aspektus,» sacīja Jangs.
Viņš skaidroja, ka patlaban visā pasaulē situācija banku sektorā ir nelabvēlīga un jāņem vērā arī eirozonas problēmas, kuras var ietekmēt citas valstis, arī finanšu tirgu likviditāte pasaulē patlaban nav pietiekama, bet Eiropā vairākas bankas cenšas pārdot savus aktīvus.
Pieci kritēriji nopietniem pretendentiem
«Meklējām kādu, kas izrādītu interesi par »Latvijas Krājbankas« sanāciju, tikāmies ar lielākajiem kreditoriem - Noguldījumu garantiju fondu, arī ar bankas bijušās vadības pārstāvjiem, lai saprastu, kā viņi vērtē iespējamo sanāciju. Sanācijas priekšlikumi tika vērtēti pēc pieciem kritērijiem,» skaidroja Jangs.
Viņš skaidroja, ka šie kritēriji bija - ieguldījumam bankas pamatkapitālā ir jābūt pietiekošam, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, bankas likviditāte jānodrošina tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekoši resursi atsākt ilgtspējīgu darbību. Kā kritērijs tika izvirzīta arī bankas kreditoru prasību restrukturizācija - norakstāmo kredītu apjoms, lai banka varētu atsākt darbību, vīzija par bankas nākotni un biznesa plāns, kas nodrošina ilgtspējīgu bankas darbību, kā arī citi noteikumi, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
No «Latvijas Krājbankas» kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Septiņu diennu laikā izlems glābt vai likvidēt Krājbanku
Jau ziņots, ka iesniegtajā maksātnespējas risinājumā KPMG lūdzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu «Krājbankas» kreditoriem.
«Ja minēto septiņu dienu laikā saņemtos sanācijas priekšlikumus administrators neatzīs par īstenojamiem, KPMG piedāvātais bankas maksātnespējas risinājums būs »Krājbankas« bankrots,» sacīja FKTK pārstāve Agnese Līcīte.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī «Latvijas Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu.