Deputāti ST apstrīd referendumu un prasa to apturēt

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem. Pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši 30 Saeimas deputāti.

Pievienots ST viedoklis un video.

Visi 14 Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvji, 15 «Vienotības» deputāti (Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš), kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.

Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas deputāti skeptiski vērtē plānu prasīt ST apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. ZRP frakcija uzskata, ka augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā ir labākais veids, kā demonstrēt, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā

Pēc NA juristu uzskata, pieteikums ietver arī tautas nobalsošanas apturēšanu. «Mūsu juristi tā uzskata. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir izteicies, ka teorētiski šāda iespēja pastāv. Mūsu vēlme ir pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Vai tas notiek, maksimāli lielam skaitam aizejot un parakstoties pret, vai tas notiek, ar Satversmes tiesas lēmumu pasakot, ka referendums nav leģitīms, tas ir otršķirīgs jautājums,» iepriekš klāstīja Dzintars.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris Latvijas Radio trešdienas rītā atzina, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.

«Patlaban varu tikai teorētiski spriedelēt. Ja tiek noformulēts pieteikums atbilstoši mūsu kompetencei un tiesa lemtu par lietas ierosināšanu, un vienlaicīgi būtu izteikts lūgums apturēt kādas darbības, jo nebūtu loģisks tiesas spriedums, ja notikumi ietu savu ceļu, un tad tiesas spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie bezjēdzības spriedumā, tad mēs iepriekš apturam, tā ka tad teorētiski tas ir iespējams,» norādīja Kūtris.

Kūtris ar lēmumu nekavēsies

Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, šodien dokuments reģistrēts tiesā un ST priekšsēdētājam trīs dienu laikā tas jāizskata un jālemj par lietas nodošanu trīs tiesnešu kolēģijai, kura viena mēneša laikā izlemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

Ja ST tiesnešu kolēģija lemj par lietas ierosināšanu, tad tiesa pilnā sastāvā rīcības sēdē, kas ir slēgta sēde, lems jautājumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, informēja Pauliņa.

Pauliņa uzsvēra, ka ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš vairākkārt atzīmējis, ka ST šā jautājuma risināšanu «neatliks līdz pēdējai dienai» un skatīs pēc iespējas ātrāk.

CVK jau gatavojas materiālu drukāšanai

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) turpina gatavoties referendumam, apliecināja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa. Materiālus tipogrāfijām paredzēts nosūtīt pirmdien. «Protams, savus sadarbības partnerus informēsim par pašreizējo neskaidro situāciju, taču tiesiska pamatojuma apturēt referenduma sagatavošanu, kamēr Satversmes tiesa nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai nav,» norādīja Bērziņa.

Plānots, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.

Uz augšu