Saņēmu samazgu spaini un ņirgas

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende

FOTO: LETA

Saistībā ar Andreja Žagara sākotnējo neapstiprināšanu Latvijas Nacionālās operas vadītāja amatā kultūras ministre izjutusi spiedienu. Žaneta Jaunzeme-Grende, kura Žagara neapstiprināšanu saistīja ar operas finanšu problēmām, vēlāk tomēr mainīja savas domas. Jaunzeme-Grende sarunā ar TVNET atklāj, ka šai jezgā bijis ne tikai nepatīkami, bet arī bailīgi.

Kā skaidrojat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēkšņo interesi par jūsu darbību?

Domāju, ka KNAB interese ir pilnīgi loģiska, un atbalstu premjera lēmumu [Kultūras ministrijas atstādinātās valsts sekretāres] Solvitas Zvidriņas iesniegumu nosūtīt KNAB, jr jāizvērtē situācija.

Skaidri zinu, ka neko nelikumīgu vai sliktu, vai vēl kaut ko tādu neesmu darījusi. Esmu jau teikusi, ka šis iesniegums ir spekulācija. Gaidu pēc iespējas ātrāku KNAB viedokli. (..)

Teicāt, ka iesniegums ir spekulācija. Kurš, jūsuprāt spekulē?

Tas, kurš iesniedza. Es jau neiesniedzu.

Jūsu politiskie oponenti vai ar viņiem saistīti cilvēki?

Iesniegumu taču iesniedza Zvidriņa.

Viņa cīnās par amatu pēdējiem spēkiem.

Tas man ir ļoti liels pārsteigums tāpēc, ka šķiroties es viņai teicu – izvērtēsim šo lietu, ja lems, ka man nav taisnība, jūs varēsiet nākt atpakaļ.

Vai jūs to skaidrojat vienkārši ar viena cilvēka vēlmi palikt amatā?

Ja teikšu to, ko nezinu, atkal būs mitoloģija. Skatos vienkārši uz faktiem. Fakts ir, ka cilvēks ir iesniedzis septiņus punktus. Man tie visi liekas vērsti pret pašu Zvidriņu. Brīnos, kāpēc viņa tā dara. Es tā nedarītu. (..)

Vai savas ministrēšanas laikā esat izjutusi politisko spiedienu?

Politisko nē.

Cita veida spiedienu?

Kā jūs domājat – vai visa tā mediju ņemšanās nav spiediens? Kā jūs domājat – vai uzrakstīt septiņus punktus, nosūtīt vēstuli premjeram nav spiediens?

Paldies Dievam, ka premjers nosūta vēstuli KNAB un visa lieta tiek loģiski risināta. Tas ir konkrēts spiediens.

Viss PR ap Andreju Žagaru ir konkrēts spiediens.

Nē, bet politisku spiedienu neesmu jutusi. Mans padomnieks Ints Dālderis ir «Vienotības» biedrs un arī premjera padomnieks. Mēs darbojamies saskaņā ar to. Dālderis jau sen ir uztraucies par maksātnespēju operā.

Domāju, ka nespēja paraudzīties uz lietas būtību, bet gan tikai uz personībām, ir bērnišķīgums. Skatāmies pēc būtības! Skatāmies nevis uz personību Žagaru, par ko visi uztraucas, bet skatāmies, ka operā, kurā ir 600 darbinieku, jau gadiem ir maksātnespējas pazīmes!

Tajā brīdī, kad man bija jāpieņem lēmums, man bija šaubas, vai drīkstu pieņemt lēmumu atļaut turpināt Žagaram, ja ir maksātnespējas briesmas. Vienīgais, ko vēlējos noskaidrot, – vai briesmas patiešām ir tādas, ka maksātnespēja būs rīt, vai pēc pusgada. Tāds ir jautājums.

Man liekas, ka ir būtiski skatīties uz šo lietu, nevis skatīties uz Zvidriņas spekulatīvo iesniegumu premjeram. Jāskatās, ka Zvidriņa savā ziņojumā raksta, ka viņai nav patiesas ainas par operu, kas man rada šaubas.

Man kā ministrei ir tiesības atlikt lēmumu,

kas man iesniegts Žagara pēdējā darba dienā, un man ir jārisina visas lietas ar operas vadību.

Man ir tiesības iedziļināties jautājumā, atzīt, ka ir kļūda. Nevar opera būt maksātnespējas stāvoklī. Kaut kā lieta ir jārisina.

Šodien redzam, ka mēs esam citā attīstības stadijā. Šodien mēs slēdzam līgumu pilnīgi citā gaisotnē. Darba grupa ir norādījusi uz konkrētiem, nevis iedomātiem, nezināmiem vai šaubīgiem trūkumiem. (Ministre uzskaita darba grupas ieteikumus.) Mēs šodien esam uz daudz sakārtotāka, racionālāka ceļa, nekā bijām 23.decembrī.

Jā, tas viss prasīja šo milzīgo jezgu un ņemšanos, bet acīmredzot tāda ir tā cena.

Vai tagad jūsu sirds par operu ir mierīga?

Nē, sirds nav mierīga, bet es redzu ceļu, kādā veidā, uzlabojot konkrētas lietas, mēs varam sasniegt to stāvokli, kur mums ar Žagaru viedokļi gandrīz saskan. Viņš saka, ka operai ir jābūt izcilai. Es arī saku to pašu. Izcilību saliekot kopā, opera būtu paraugs pārējām kultūras iestādēm labā pārvaldībā.

Iespējams, šobrīd opera ir paraugs no mākslinieciskā viedokļa. Saku - iespējams, jo operai ir ļoti daudz pretinieku. Mēs viņus neredzam medijos, jo viņi kaut kā netiek iekšā.

Mēs visam pāri redzam Andreja dievību.

Bet jābūt arī labai pārvaldībai. Nedrīkst būt maksātnespējas draudi visu laiku! Ja tā ir žanra specifika, ja visām pasaules operām tā ir, tad vienreiz to pieņemam un valdība pasaka, ka pieļauj maksātnespēju.

Bet, ja es paskatos uz pārējiem teātriem, tad tiem tā nav. Visi teātra direktori man skaidri un gaiši pateica: «Žaneta, ja tu būtu noslēgusi līgumu ar Žagaru uzreiz, mēs tev būtu pārmetuši, ka mēs varam darīt tāpat – neievērot finanšu disciplīnu.» Kāpēc [Latvijas Nacionālā teātra vadītājam Ojāram] Rubenim ir jāsavelk josta deviņos līkumos?

Vai redzat kādu konkrētu cilvēku, kas varētu nākotnē kļūt par operas vadītāju?

Šādā veidā es vispār neskatos.

Ir pieņemts likums par operu, kurā nez kāpēc noteikts, ka katrus trīs gadus ir jāmaina operas direktors. Doma ir tāda –

nav tā, ka opera pieder Žagaram!

Tā ir iespēja mainīt, konkurēt, veidot savādākus repertuārus un tamlīdzīgas lietas. Nav nekas ārkārtējs, ka kādu neapstiprina amatā. Žagaram līgums beidzās 23.decembrī.

Ja mēs operu sakārtosim, būs skaidras attiecības ne tikai valsts sekretārei, kurai nav skaidrs, kas notiek operā, bet visiem. Tad arī pretendenti, kuri pieteiksies uz valdi, būs visdažādākie. Mēs nezinām, kādi viņi būs, bet būsim radījuši apstākļus, lai varētu pieteikties uz konkursu.

Man ļoti patīk Baibas Rubess piezīme par labu pārvaldību konkursa rīkošanā. Viņa saka, ka laba pārvaldība šai jomā ir tad, ja pretendents nav strādājis ilgāk par desmit gadiem. Konkurss ir neizdevies, ja ir tikai viens pretendents. Viens pretendents ir tāpēc, ka pārējiem nav skaidrs, kas operā notiek, un visiem ir bail.

Iedomājieties,

visiem bija bail no šīs jezgas, ko es pārdzīvoju nedēļas garumā!

Jums nebija bail?

Skaidrs – bija. Bija arī nepatīkami. Kuram patīk, ka uzlej samazgu spaini uz galvas un vēl ņirgājas? Tāda ir mūsu sabiedrība un cilvēki – redzam, kurš ir kurš. Miers. Ejam tālāk! (..)

Vai šis lēmums un gadījums bija grūtākais jūsu ministres amatā?

(Iesmejas.) Interesanti, ka Zvirgzdiņa savā iesniegumā uztraucas par [Nacionālās bibliotēkas] būvniecību manā sakarā, bet īstenībā par šo jautājumu jāuztraucas viņas sakarā. (..) Būvniecība ir ļoti sarežģīts process, bibliotēka mums ir jāpabeidz godam. Pagājušajā gadā tieši Zvirgzdiņas vadībā netika izsludināti astoņi tenderi, tostarp infrastruktūras tenderis, ko mēs beidzot izsludinām tikai šonedēļ. Saprotiet – ja infrastruktūras tenderis nav izsludināts astoņus mēnešus, kā tas ietekmē visu būvniecības procesu! (..) Neizdarības un ievilkta procesa dēļ tagad ir ļoti sarežģīti.

Domāju, ka šis notikušais aizmirsīsies un pārdzīvosies. Labi, cilvēki ir izpaudušies, pieliks tam punktu. Bet sarežģītākais ir noturēt un vadīt būvniecības procesu. Būs jāpieliek milzu spēki.

Esam nolēmuši, ka visas atbildīgās puses tiekas katru nedēļu. Ar būvniekiem tiekos reizi mēnesī.

Es pati braukšu uz būvlaukumu, lai mēs noturētu spēju pabeigt bibliotēku.

(..) Šis ir milzīgs izaicinājums, un šie ir tikai tādi kaķa lāsti.

Vai notikušais mainīja jūsu viedokli, domas par politiku? Vai pirms tam jums bija citādāks priekšstats par politiku?

Kā lai saka? Pirmkārt, jāsaka, ka ļoti gribu dzīvot Latvijā. Man ļoti patīk Latvija. Ceļojot pa pasauli, redzu, kā dzīvo Zviedrijā, Somijā, Igaunijā. Redzu, ka var dzīvot savādāk.

Mums ir jābeidz astoņkāju shēmas. Jābeidz liet virsū melnais PR, kā kaut kas. Melnais PR ir veco laiku atraugas. Cilvēki, atmostieties, paskatieties un saprotiet, kas ir kas! Mēs varam dzīvot savādāk!

Jā, es redzu, ka politika nav vienkārša. Redzu, ka ir vecās sistēmas. Nevar gaidīt, ka vienā vai divos mēnešos viss izmainās. Ir jāmainās kultūrai. Tai jākļūst citādai pilnīgi visos, arī iedzīvotājos.

Es aicinātu katru iedzīvotāju uz izvēli. Ja jūs gribat ietekmēt, tas nav pie TV ekrāna, pie «Panorāmas». Ja grib ietekmēt, ir jāstājas savā vismīļākajā partijā un jāmaksā biedru nauda. Tad oligarhi pazudīs bez pēdām, jo nebūs vairs vajadzīgi.

Ja tomēr negribas ietekmēt, bet gan būt pie «Panorāmas», tad vismaz jāfiltrē un jāsaprot, kas notiek. (..) Politiķiem ir grūti, bet šīs grūtības ir jāpārvar, ir jāiet uz priekšu. Tas, ko es varbūt iemācījos, ka... (Ilgi pārdomā atbildi). Faktiski visvairāk man sāp tas – nākotnē

ja kāds pat mirs, es nejautāšu vīram palīdzību.

Nesapratu.

Ja kāds mirs, piemēram, jums kaut kas notiek, bet vīrs tepat blakus istabā stāvēs, nejauši atnācis, es neprasīšu palīdzību. (Pēc intervijas ministres preses sekretāre Elīna Bīviņa skaidro, ka šo teikumu ministre bija domājusi saistībā ar Zvidriņas iesniegumā norādīto par Jaunzemes-Grendes vīra iesaisti ministrijas konkursā par apdrošinātāja izvēli. Zvidriņa norādījusi uz interešu konfliktu un, iespējams, prettiesisku ministres rīcību. Jaunzeme-Grende to noliedz.)

Nespēja fokusēties uz būtību, nevis uz to, ir lielākais zaudējums.

Vai nenožēlojat, ka kļuvāt par ministri?

Es gribu dzīvot labākā Latvijā!

Tātad nē?

Nē.

Uz augšu